Trouble in Vision Valley
1 This is a message about Vision Valley:
Why are you celebrating
on the flat roofs
of your houses?
2 Your city is filled
with noisy shouts.
Those who lie drunk
in your streets
were not killed in battle.
3 Your leaders ran away,
but they were captured
without a fight.
No matter how far they ran,
they were found and caught.
4 Then I said, “Leave me alone!
Let me cry bitter tears.
My people have been destroyed,
so don't try to comfort me.”
5 The Lord All-Powerful
had chosen a time
for noisy shouts and confusion
to fill Vision Valley,
and for everyone to beg
the mountains for help.
6 The people of Elam and Kir
attacked with chariots
and carried shields.
7 Your most beautiful valleys
were covered with chariots;
your cities were surrounded
by cavalry troops.
8 Judah was left defenseless.
At that time you trusted in the weapons you had stored in Forest Palace. 9 You saw the holes in the outer wall of Jerusalem, and you brought water from the lower pool. 10 You counted the houses in Jerusalem and tore down some of them, so you could get stones to repair the city wall. 11 Then you built a large tank between the walls to store the water. But you refused to trust the God who planned this long ago and made it happen.
A Time To Weep
12 When all of this happened,
the Lord All-Powerful told you
to weep and mourn,
to shave your heads,
and wear sackcloth.
13 But instead, you celebrated
by feasting on beef and lamb
and by drinking wine,
because you said,
“Let's eat and drink today!
Tomorrow we may die.”
14 The Lord All-Powerful
has spoken to me
this solemn promise:
“I won't forgive them for this,
not as long as they live.”
Selfish Officials Are Doomed
15 The Lord All-Powerful is sending me with this message for Shebna, the prime minister:
16 Shebna, what gives you the right to have a tomb carved out of rock in this burial place of royalty? None of your relatives are buried here. 17 You may be powerful, but the Lord is about to snatch you up and throw you away. 18 He will roll you into a ball and throw you into a wide open country, where you will die and your chariots will be destroyed. You're a disgrace to those you serve.
19 The Lord is going to take away your job! 20-21 He will give your official robes and your authority to his servant Eliakim son of Hilkiah.
Eliakim will be like a father to the people of Jerusalem and to the royal family of Judah. 22 The Lord will put him in charge of the key that belongs to King David's family. No one will be able to unlock what he locks, and no one will be able to lock what he unlocks. 23 The Lord will make him as firm in his position as a tent peg hammered in the ground, and Eliakim will bring honor to his family.
24 His children and relatives will be supported by him, like pans hanging from a peg on the wall. 25 That peg is fastened firmly now, but someday it will be shaken loose and fall down. Then everything that was hanging on it will be destroyed. This is what the Lord All-Powerful has promised.
1 Izsacījums par parādību jeb atklāsmes ieleju. Kas tad ir noticis, ka jūs visi kāpjat uz jumta,
2 Tu trokšņainā, kustības dārdu, ļaužu un nemiera pilnā, līksmā pilsēta? Tavi nokautie taču nav nedz no zobena, nedz ari cīņā krituši.
3 Nē, bet visi tavi kara virsnieki bez izņēmuma ir aizbēguši, tie visi ļāvušies sagūstīt sevi, ienaidniekam nenoraidot uz viņiem no saviem stopiem nevienu bultu, visi tavi sapulcinātie kara pulki ir pēc tam saņemti gūstā, kaut viņi jau agrāk bija aizbēguši.
4 Tādēļ es saku: „Novērsieties no manis! Man gauži jāraud! Nepūlieties mani iepriecināt šai tik smagā manu tautiešu posta brīdī, kad tik daudzi no viņiem dabūjuši galu!“
5 Jo satraukuma, nomāktības un apjukuma diena nāk no tā Kunga Cebaota parādību ielejā, diena, kas satriec mūrus un liek atskanēt kalnā vaimanu saucieniem.
6 Ēlāms, apjozis bultu maksti, nāk ar ratiem, vīriem un jātniekiem, un arī Kirs ir pacēlis vairogu.
7 Tā pildījās tavas jaukās ielejas ar kara ratiem, un jātnieki pulcējās vārtu priekšā.
8 Tad viņš noraisīja pārklāto aizsegu no Jūdas acīm, bet tās raudzījās tanī laikā pēc ieroču krājumiem meža namā,
9 Un jūs skatījāt Dāvida pilsētas mūros plaisas, to bija daudz, un jūs krājāt lejas dīķa ūdeni.
10 Jūs skaitījāt Jeruzālemes namus un noplēsāt ēkas, lai stiprinātu mūri.
11 Jūs izrakāt ūdens krātuvi starp abiem mūriem vecā dīķa ūdeņiem. Bet jūs neprasījāt, kas to tā izkārtojis, un nerūpējāties par to, kas to jau sen tā bija lēmis.
12 Gan Dievs tas Kungs Cebaots jūs stingri aicināja tatn laikā raudāt un sērot, apcirpt matus un apvilkt sēru drēbes,
13 Bet redzi: valdīja prieks un līksmība, notika vēršu un avju kaušana, gaļas ēšana un vīna dzeršana: „Ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst!“
14 Tādēļ tas Kungs Cebaots vairākkārt ir darījis zināmu manām ausīm. „Tiešām, šis noziegums jums netiks piedots, kamēr jūs mirsit!“ To sacījis Dievs tas Kungs Cebaots.
15 Tā sacīja Dievs tas Kungs Cebaots: „Ej pie šī pārvaldnieka, pie Sebnas, kas iecelts par pils priekšnieku, un saki tam:
16 „Kas tevi šeit saista, ka tu esi sev izveidojis šeit kapa vietu un izcirtis kapu klintī, augšā sev izgrebdams miera mājokli?“
17 Bet zini: tas Kungs tevi ar sparu aizsviedis tālu projām, Viņš tevi, tu varoni, sagrābs ar varu.
18 Viņš tevi satīs kamolā un aizritinās kā rituli lielā plašā zemē, tur tu nomirsi, un tur paliks tavi godības rati, —tu, negods sava kunga namam!
19 Es tevi padzīšu no tavas vietas, un viņš tevi atcels no tava amata!
20 Un tad notiks tanī dienā, ka Es aicināšu savu kalpu Ēljakīmu, Hilkijas dēlu.
21 Es viņu apģērbšu ar tavu amata tērpu un apjozīšu ar tavu jostu un nodošu tavu amatu viņa rokā, lai viņš top par tēvu Jeruzālemes iedzīvotājiem un Jūdas namam.
22 Un Es likšu Dāvida nama atslēgu uz viņa pleciem, ka viņš atvērs, un neviens neaizvērs, un ka viņš aizslēgs, un neviens neatslēgs.
23 Un Es iedzīšu viņu kā vadzi stiprā vietā, un viņš būs par goda krēslu savam tēva namam.
24 Bet kad uz viņu balstīsies visa viņa dzimtas godība, dzimtas jaunās atvases un dzinumi, visi sīkie trauki, bļodas un krūzes, —
25 „Tani dienā“, —saka tas Kungs Cebaots, —„tas vadzis, kas bija iesists stiprā vietā, lūzīs un kritīs, un kas uz tā balstījās, aizies bojā,“ —jo tā teica tas Kungs.
