Damascus Will Be Punished
1 This is a message about Damascus:
Damascus is doomed!
It will end up in ruins.
2 The villages around Aroer
will be deserted,
with only sheep living there
and no one to bother them.
3 Israel will lose its fortresses.
The kingdom of Damascus
will be destroyed;
its survivors will suffer
the same fate as Israel.
The Lord All-Powerful
has promised this.
Sin and Suffering
4 When that time comes,
the glorious nation of Israel
will be brought down;
its prosperous people
will be skin and bones.
5 Israel will be like wheat fields
in Rephaim Valley
picked clean of grain.
6 It will be like an olive tree
beaten with a stick,
leaving two or three olives
or maybe four or five
on the highest
or most fruitful branches.
The Lord God of Israel
has promised this.
7 At that time the people will turn and trust their Creator, the holy God of Israel. 8 They have built altars and places for burning incense to their goddess Asherah, and they have set up sacred poles for her. But they will stop worshiping at these places.
9 Israel captured powerful cities and chased out the people who lived there. But these cities will lie in ruins, covered over with weeds and underbrush.
10 Israel, you have forgotten
the God who saves you,
the one who is the mighty rock
where you find protection.
You plant the finest flowers
to honor a foreign god.
11 The plants may sprout
and blossom
that very same morning,
but it will do you no good,
because you will suffer
endless agony.
God Defends His People
12 The nations are a noisy,
thunderous sea.
13 But even if they roar
like a fearsome flood,
God will give the command
to turn them back.
They will be like dust,
or like a tumbleweed
blowing across the hills
in a windstorm.
14 In the evening
their attack is fierce,
but by morning
they are destroyed.
This is what happens to those
who raid and rob us.
1 Izsacījums par Damasku: Redzi, Damaska vairs nebūs pilsēta, tā būs sabrukušu drupu kaudze!
2 Arojiešu pilsētas būs atstātas ļaužu pamestas ganāmiem pulkiem par mitekli; tie tur mitīs un ganīsies netraucēti.
3 Beigas ir Ēfraima spēcīgajai atbalsta vietai un Damaskas ķēniņa valstij, un siriešu pārpalikums līdzināsies godībā Israēla bērnu dēliem, —saka tas Kungs Cebaots.
4 Notiks tanī dienā, ka Jēkaba godība izplēnēs un viņa treknā mksa nonīks.
5 Un būs tā, kā kad pļāvējs satver labības stiebrus un viņa roka nogriež vārpas, vai arī it kā kāds lasītu pāri palikušās vārpas Refaima ielejā.
6 Un tur kaut kas paglābtos vēl otrējam ievākumam, kā eļļas kokā, kad to nokrata, paliek vēl divi trīs olīvu ogas augšā pašā galotnē, četras vai piecas ogas koka zaros, —saka tas Kungs, Israēla Dievs.
7 Tanī dienā cilvēki raudzīsies uz savu Radītāju, viņu skati būs vērsti uz Israēla Svēto.
8 Tie neskatīsies vairs uz altāriem, kas viņu pašu roku darbs, un neraudzīsies uz elku tēliem, ašērām un saules stabiem, ko viņu pašu pirksti darinājuši.
9 Tanī dienā viņu stiprās pilsētas būs kā mežā un kalnos pamestas mītnes, ko tie aiz bailēm no Israēla bērniem kādreiz bija atstājuši, un tur būs postā pamests tukšums.
10 Jo tu esi aizmirsis Dievu, savu Pestitāju, un neesi domājis par sava patvēruma klinti. Tādēļ tu gan ierīko jaukus dārzus un apstādi tos ar ārzemju vīna kokiem ar vijīgām vītnēm;
11 Tu liec tām dzīt atvases jau tai pašā dienā, kad tu tās stādīji, un liec taviem dēstiem jau nākamā rītā ziedēt, bet tomēr visa raža iznīks bēdu, rūpju un nedziedināmo sāpju laikā.
12 Vai, kāds ļaužu valodu troksnis, tie krāc kā jūra! Kāda tautu dunoņa, tās sacēlušās kā varenu ūdeņu viļņi!
13 Tautas krāc kā lieli ūdeņi, bet Viņš apsauc tās, un tās aizklīst kā pelus vējā uz kalniem un kā putekļi aukā.
14 Vakarā uznāk bailes, un pirms aust rīts, to vairs nav. Tāda ir mūsu laupītāju alga, un tāds mūsu postītāju liktenis!
