Joseph and Potiphar's Wife
1 The Ishmaelites took Joseph to Egypt and sold him to Potiphar, the king's official in charge of the palace guard. 2-3 So Joseph lived in the home of Potiphar, his Egyptian owner.
Soon Potiphar realized that the Lord was helping Joseph to be successful in whatever he did. 4 Potiphar liked Joseph and made him his personal assistant, putting him in charge of his house and all of his property. 5 Because of Joseph, the Lord began to bless Potiphar's family and fields. 6 Potiphar left everything up to Joseph, and with Joseph there, the only decision he had to make was what he wanted to eat.
Joseph was well-built and handsome, 7 and Potiphar's wife soon noticed him. She asked him to make love to her, 8 but he refused and said, “My master isn't worried about anything in his house, because he has placed me in charge of everything he owns. 9 No one in my master's house is more important than I am. The only thing he hasn't given me is you, and that's because you are his wife. I won't sin against God by doing such a terrible thing as this.” 10 She kept begging Joseph day after day, but he refused to do what she wanted or even to go near her.
11 One day, Joseph went to Potiphar's house to do his work, and none of the other servants were there. 12 Potiphar's wife grabbed hold of his coat and said, “Make love to me!” Joseph ran out of the house, leaving his coat there in her hands.
13 When this happened, 14 she called in her servants and said, “Look! This Hebrew has come just to make fools of us. He tried to rape me, but I screamed for help. 15 And when he heard me scream, he ran out of the house, leaving his coat with me.”
16 Potiphar's wife kept Joseph's coat until her husband came home. 17 Then she said, “That Hebrew slave of yours tried to rape me! 18 But when I screamed for help, he left his coat and ran out of the house.”
19 Potiphar became very angry 20 and threw Joseph in the same prison where the king's prisoners were kept.
While Joseph was in prison, 21 the Lord helped him and was good to him. He even made the jailer like Joseph so much that 22 he put him in charge of the other prisoners and of everything that was done in the jail. 23 The jailer did not worry about anything, because the Lord was with Joseph and made him successful in all that he did.
1 Bet Jāzeps tika novests uz Ēģipti, un ēģiptietis Potifars, faraona galma vīrs, sardzes priekšnieks, to nopirka no ismaēliešiem, kas viņu turp bija noveduši.
2 Bet tas Kungs bija ar Jāzepu un visam, ko vien tas darīja, lika labi izdoties. Un viņš piemājoja sava kunga, ēģiptieša, namā.
3 Kad viņa īpašnieks redzēja, ka tas Kungs bija ar viņu, un ka visam, ko vien tas darīja, tas Kungs lika viņa rokās labi sekmēties,
4 Tad Jāzeps atrada labvēlību viņa acīs, viņam kalpodams, un viņš to iecēla par sava nama pārvaldnieku un ielika visu, kas tam bija, viņa rokās.
5 Un no tā laika, kad viņš to bija iecēlis par pārvaldnieku savam namam un pār visu, kas tam bija, tas Kungs svētīja Jāzepa dēļ ēģiptieša namu, un tā Kunga svētība bija pār visu, kas tam piederēja, ir namā, ir tīrumā.
6 Viņš uzticēja visu, kas tam bija, Jāzepa rokām, un viņš nerūpējās pats ne par ko, izņemot par maizi, ko tas ēda. Bet Jāzeps bija skaists augumā un glīts izskatā.
7 Un pēc visiem šiem notikumiem gadījās, ka viņa kunga sieva meta savas acis uz Jāzepu un sacīja: „Guli pie manis.“
8 Bet viņš to noraidīja un sacīja sava kunga sievai: „Redzt, mans kungs nerūpējas ne par ko, kas te namā, un visu, kas tam pieder, viņš devis manās rokās.
9 Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?“
10 Un notika, ka viņa diendienām tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas.
11 Tad kādu dienu, kad viņš bija ienācis namā, lai padarītu savu darbu, un neviens cilvēks no nama ļaudīm negadījās klāt,
12 Viņa sagrāba to pie viņa drēbēm, sacīdama: „Guli ar mani.“ Bet viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā.
13 Kad nu tā redzēja, ka viņš savas drēbes ir pametis viņas rokās un izbēdzis ārā,
14 Tā sasauca savus ļaudis un sacīja tiem: „Redziet, viņš atvedis pie mums šo ebrēju vīru, lai mūs apsmietu; viņš nāca pie manis, lai ar mani gulētu, bet es sāku skaļā balsī kliegt.
15 Un notikās, kad tas kļuva dzirdams, jo es savu balsi biju pacēlusi un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.“
16 Un viņa paturēja tā drēbes pie sevis līdz tam laikam, kad viņas vīrs atgriezās savā namā.
17 Tad tā sacīja tam šos vārdus: „Tas ebrēju kalps, kupu tu esi mums atvedis, nāca mani piesmiet.
18 Un tiklīdz es pacēlu savu balsi un kliedzu, viņš pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.“
19 Kad nu viņa kungs dzirdēja savas sievas stāstu, kādu tā viņam izstāstīja, kādu pārestību viņa kalps tai bija nodarījis, viņš iekaisa dusmās.
20 Un Jāzepa kungs paņēma to un iemeta cietumā, vietā, kur ķēniņa apcietinātie tika apsargāti, un nu viņš atradās tur, cietumā.
21 Bet tas Kungs bija ar Jāzepu, un lika tam atrast žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs.
22 Un cietuma priekšnieks uzticēja Jāzepam visus apcietinātos, kas bija cietumā, un visu, kas tur bija darāms, to viņš darīja.
23 Un cietuma priekšnieks pats nerūpējās ne par vienu lietu, ko tas bija nodevis viņa rokā, tāpēc ka tas Kungs bija ar viņu un visu, ko vien viņš darīja; tas Kungs bija tas, kas lika tam labi izdoties.
