Isaac's Instructions to Jacob
1 Isaac called in Jacob, then gave him a blessing, and said:
Don't marry any of those Canaanite women. 2 Go at once to your mother's father Bethuel in northern Syria and choose a wife from one of the daughters of Laban, your mother's brother. 3 I pray that God All-Powerful will bless you with many descendants and let you become a great nation. 4 May he bless you with the land he promised Abraham, so that you will take over this land where we now live as foreigners.
5 Isaac then sent Jacob to stay with Rebekah's brother Laban, the son of Bethuel the Aramean.
Esau Marries the Daughter of Ishmael
6 Esau found out that his father Isaac had blessed Jacob and had warned him not to marry any of the Canaanite women. He also learned that Jacob had been sent to find a wife in northern Syria 7 and that he had obeyed his father and mother. 8 Esau already had several wives, but he now realized how much his father hated the Canaanite women. 9 So he married Ishmael's daughter Mahalath, who was the sister of Nebaioth and the granddaughter of Abraham.
Jacob's Dream at Bethel
10 Jacob left the town of Beersheba and started out for Haran. 11 At sunset he stopped for the night and went to sleep, resting his head on a large rock. 12 In a dream he saw a ladder that reached from earth to heaven, and God's angels were going up and down on it.
13 The Lord was standing beside the ladder and said:
I am the Lord God who was worshiped by Abraham and Isaac. I will give to you and your family the land on which you are now sleeping. 14 Your descendants will spread over the earth in all directions and will become as numerous as the specks of dust. Your family will be a blessing to all people. 15 Wherever you go, I will watch over you, then later I will bring you back to this land. I won't leave you—I will do all I have promised.
16 Jacob woke up suddenly and thought, “The Lord is in this place, and I didn't even know it.” 17 Then Jacob became frightened and said, “What a frightening place! It must be the house of God and the gateway to heaven.”
18 When Jacob got up early the next morning, he took the rock that he had used for a pillow and stood it up as a place of worship. Then he poured olive oil on the rock to dedicate it to God, 19 and he named the place Bethel. Before that it had been named Luz.
20 Jacob solemnly promised God, “If you go with me and watch over me as I travel, and if you give me food and clothes 21 and bring me safely home again, you will be my God. 22 This rock will be your house, and I will give back to you a tenth of everything you give me.”
1 Tad īzāks aicināja Jēkabu, un svētīja to, un pavēlēja tam, un sacīja: „Tev nebūs sievu ņemt no kānaānietēm.
2 Celies, ej uz Mezopotamiju, uz sava mātes tēva Betuēla namu un paņem sev no tās vietas sievu no tava mātes brāļa Lābana meitām.
3 Visuvarenais Dievs lai svētī tevi, ka tu augļojies un vairojies, un lai dara tevi par lielu tautu kopu,
4 Un lai Viņš tev un taviem pēcnācējiem dod Ābrahāma svētību, ka tu iemanto sev to zemi, kufā tu mīti kā svešinieks, kujru Dievs ir devis Ābrahāmam.“
5 Tā īzāks atlaida Jēkabu, un tas devās uz Mezopotamiju pie sava un Ēzava mātes brāļa, aramieša Lābana, Betuēla dēla.
6 Un Ēzavs redzēja, ka īzāks Jēkabu bija svētījis un to bija aizsūtījis uz Mezopotamiju, lai ņemtu sev no tās vietas sievu, un ka viņš, to svētījot, bija tam pavēlējis, sacīdams: „Tev nebūs sievu ņemt no Kānaāna meitām,
7 Un ka Jēkabs bija uzklausījis savu tēvu un savu māti un aizgājis uz Mezopotamiju.
8 Un Ēzavs arī redzēja, ka viņa tēvam īzākam Kānaāna meitas nebija pa prātam.
9 Tad Ēzavs devās pie Ismaēla un paņēma sev klāt par sievu pie savām sievām Ismaēla, Ābrahāma dēla, meitu Machalatu, kas bija māsa Nebojotam.
10 Bet Jēkabs atstāja Bēršebu un devās uz Chāranu.
11 Un tam gadījās nonākt kādā vietā un palikt tur pa nakti, jo saule bija norietējusi. Un viņš paņēma vienu no akmeņiem, kādi tur tanī vietā bija, un lika to sev pagalvī, un apgūlās tanī vietā.
12 Un viņam bija sapnis: Lūk, uz zemes bija kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs, un lūk, Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup.
13 Un redzi, tas Kungs stāvēja augšgalā un sacīja: „Es esmu Ābrahāma, tava tēva, Dievs un īzāka Dievs! To zemi, uz kuras tu guli, Es došu tev un taviem pēcnācējiem.
14 Un tavi pēcnācēji būs kā zemes smiltis, un tu izpletīsies uz rietumiem un uz austrumiem, ziemeļiem un dienvidiem, un tevī un tavos pēcnācējos visas zemes tautas būs svētītas.
15 Es, lūk, esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu eji, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz būšu piepildījis visus solījumus, kādus Es esmu devis.“
16 Un Jēkabs uzmodās no sava miega un sacīja: „Tiešām tas Kungs ir šinī vietā, bet es to nezināju.“
17 Un viņam metās bail, un tas sacīja: „Cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Dieva nams, un še ir debesu vārti.“
18 Un Jēkabs pamodās no rīta un ņēma akmeni, kādu savā pagalvī bija nolicis, un uzcēla piemiņas zīmi un svaidīja to ar eļļu.
19 Un viņš nosauca šīs vietas vārdu Bētele, bet iepriekš pilsētu sauca Lūza.
20 Un Jēkabs deva svinīgu solījumu, sacīdams: „Ja Dievs Kungs būs ar mani un pasargās mani šinī ceļā, kādu es tagad eju, un man dos maizi, ko ēst, drēbes, ar ko ģērbties,
21 Un man sveikam liks atgriezties savā tēva namā, tad Viņš man būs par Dievu.
22 Bet šis akmens, kādu es esmu nolicis par piemiņas zīmi, lai ir par Dieva namu, un no visa, ko Dievs man dos, es desmito tiesu došu Viņam.“
