Isaac and Abimelech
1 Once during Abraham's lifetime, the fields had not produced enough grain, and now the same thing happened. So Isaac went to King Abimelech of the Philistines in the land of Gerar, 2 because the Lord had appeared to Isaac and said:
Isaac, stay away from Egypt! I will show you where I want you to go. 3 You will live there as a foreigner, but I will be with you and bless you. I will keep my promise to your father Abraham by giving this land to you and your descendants.
4 I will give you as many descendants as there are stars in the sky, and I will give your descendants all of this land. They will be a blessing to every nation on earth, 5 because Abraham did everything I told him to do.
6 Isaac moved to Gerar 7 with his beautiful wife Rebekah. He was afraid that someone might kill him to get her, and so he told everyone that Rebekah was his sister. 8 After Isaac had been there a long time, King Abimelech looked out a window and saw Isaac hugging and kissing Rebekah. 9 Abimelech called him in and said, “Rebekah must be your wife! Why did you say she is your sister?”
“Because I thought someone would kill me,” Isaac answered.
10 “Don't you know what you've done?” Abimelech exclaimed. “If someone had slept with her, you would have made our whole nation guilty!” 11 Then Abimelech warned his people that anyone who even touched Isaac or Rebekah would be put to death.
12 Isaac planted grain and had a good harvest that same year. The Lord blessed him, 13 and Isaac was so successful that he became very rich. 14 In fact, the Philistines were jealous of the large number of sheep, goats, and slaves that Isaac owned, 15 and they stopped up the wells that Abraham's servants had dug before his death. 16 Finally, Abimelech said, “Isaac, I want you to leave our country. You have become too powerful to stay here.”
17 Isaac left and settled in Gerar Valley, 18 where he cleaned out those wells that the Philistines had stopped up. Isaac also gave each of the wells the same name that Abraham had given to them. 19 While his servants were digging in the valley, they found a spring-fed well. 20 But the shepherds of Gerar Valley quarreled with Isaac's shepherds and claimed the water belonged to them. So this well was named “Quarrel,” because they had quarreled with Isaac.
21 Isaac's servants dug another well, and the shepherds also quarreled about it. So that well was named “Jealous.” 22 Finally, they dug one more well. There was no quarreling this time, and the well was named “Lots of Room,” because the Lord had given them room and would make them very successful.
23 Isaac went on to Beersheba, 24 where the Lord appeared to him that night and told him, “Don't be afraid! I am the God who was worshiped by your father Abraham, my servant. I will be with you and bless you, and because of Abraham I will give you many descendants.” 25 Isaac built an altar there and worshiped the Lord. Then he set up camp, and his servants started digging a well.
26 Meanwhile, Abimelech had left Gerar and was taking his advisor Ahuzzath and his army commander Phicol to see Isaac. 27 When they arrived, Isaac asked, “Why are you here? Didn't you send me away because you hated me?”
28 They answered, “We now know for certain that the Lord is with you, and we have decided there needs to be a peace treaty between you and us. So let's make a solemn agreement 29 not to harm each other. Remember, we have never hurt you, and when we sent you away, we let you go in peace. The Lord has truly blessed you.”
30 Isaac gave a big feast for them, and everyone ate and drank. 31 Early the next morning Isaac and the others made a solemn agreement, then he let them go in peace.
32 Later that same day Isaac's servants came and said, “We've struck water!” 33 So Isaac named the well Shibah, and the town is still called Beersheba.
Esau's Foreign Wives
34 When Esau was 40 years old, he married Judith the daughter of Beeri the Hittite and Basemath the daughter of Elon the Hittite. 35 But these two women brought a lot of grief to Esau's parents Isaac and Rebekah.
1 Bads bija izcēlies tai zemē pēc pirmā bada, kas bija bijis Ābrahāma laikā, un īzāks nogāja pie Abimelecha, filisdešu ķēniņa, uz Gerāru.
2 Un tas Kungs parādījās viņam un sacīja: „Nenoej uz Ēģiptes zemi, bet paliec uz dzīvi tanī zemē, kuru Es tev norādīšu.
3 Dzīvo kā svešinieks šinī zemē, un Es būšu ar tevi, jo Es tevi svētīšu. Tev un taviem pēctečiem Es visas šīs zemes griou dot, un Es īstenošu to derību, kuru Es tavam tēvam Ābrahāmam ar zvērestu esmu apsolījis.
4 Un Es darīšu lielu tavu pēcnācēju pulku kā debesu zvaigznes un došu taviem pēcnācējiem visas tās zemes, un tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas,
5 Tāpēc ka Ābrahāms bija manai balsij paklausījis un bija sargājis manas pavēles un manus norādījumus, manus baušļus un manus likumus.“
6 Un īzāks dzīvoja Gerārā.
7 Tad tās vietas iemītnieki vaicāja par viņa sievu. Un viņš atbildēja: „Tā ir mana māsa,“ jo viņam bija bailes sacīt: „mana sieva,“ lai pilsētas vīri nenokautu viņu Rebekas dēļ, jo tā bija skaista.
8 Kad laiks viņam tur ieilga, tad filistiešu ķēniņš Abimelechs reiz skatījās pa logu un ieraudzīja īzāku smīdinām Rebeku, savu sievu.
9 Un Abimelechs pasauca īzaku un sacīja: „Patiesi, tā taču tava sieva, kā tad tu esi sacījis: Tā ir mana māsa.“ Un īzāks tam atbildēja: „Tāpēc ka es domāju, ka man būs jāmirst viņas dēļ.“
10 Un Abimelechs tad sacīja: „Kāpēc tu šādas lietas esi mums darījis? Daudz netrūka, lai kāds no šiem ļaudīm būtu gulējis ar tavu sievu. Tu mums būtu uzkrāvis lielu noziegumu!“
11 Un Abimelechs izdeva pavēli visiem ļaudim ar vārdiem: „Kas aizkars šo vīru un tā sievu, tam mirtin jāmirst.“
12 Un īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo tas Kungs viņu bija svētījis.
13 Tā šis vīrs kļuva bagāts un dzīvojot kļuva arvien bagātāks, līdz kamēr bija kļuvis loti bagāts.
14 Viņam piederēja sīklopu ganāmpulki un liellopu ganāmpulki un liels pulks kalpu, tā ka filistieši to apskauda.
15 Visas akas, kādas bija izrakuši viņa tēva kalpi viņa tēva Ābrahāma dienās, filistieši bija aizrakuši un aizbēruši ar zemi.
16 Un Abimelechs sacīja īzākam: „Aizej no manis, jo tu esi kļuvis pārāk varens manā priekšā.“
17 Un īzāks aizgāja no turienes un uzcēla savas teltis Gerāras ielejā un palika tur dzīvot.
18 Un īzāks apmetās un no jauna atraka akas, kas viņa tēva Ābrahāma dienās bija izraktas un kuras filistieši pēc Ābrahāma nāves bija aizbēruši, un nosauca tās tādos pat vārdos, kā viņa tēvs tās bija saucis.
19 Un īzaka kalpi raka tanī ielejā un uzraka avotu ar dzīvu ūdeni.
20 Un Gerāras gani naidojās ar īzāka ganiem, sacīdami: „Tas ir mūsu ūdens.“ Un viņš nosauca šī avota vārdu Eseka, tāpēc ka jaudis bija naidojušies.
21 Tad viņi atraka vēl vienu avotu un naidojās arī tā dēļ. Un viņš nosauca to Sitna.
22 Viņš devās no turienes tālāk un atraka citu avotu, bet šoreiz neķildojās. Tāpēc viņš nosauca to Reehobot, jo sacīja: „Tagad Dievs liek mums izplēsties, un mēs varam augļoties šinī zemē.“
23 Un viņš devās no turienes uz Bēršebu.
24 Un Dievs parādījās viņam sapnī, sacīdams: „Es esmu tava tēva Ābrahāma Dievs, nebīsties, jo Es esmu ar tevi, Es tevi svētīšu un mana kalpa Ābrahāma dēļ Es tavus pēcnācējus vairošu.“
25 Un viņš uzcēla tur altāri un piesauca tā Kunga vārdu, un uzcēla tur savas teltis, un īzāka kalpi raka tur aku.
26 Bet Abimelechs reiz atnāca pie viņa no Gerāras kopā ar Achuzatu, savu tuvu draugu, un Pikolu, savu karaspēka virsnieku.
27 Un īzāks sacīja viņiem: „Kāpēc jūs nākat pie manis? Jo jūs taču ienīstat mani un esat mani aizsūtījuši prom no sevis.“
28 Bet tie sacīja: „Mēs redzēt redzam, ka tas Kungs ir bijis ar tevi, un tā mēs domājām, lai būtu solījums mūsu starpā—starp mums un starp tevi, un lai nodibinātos saderība mūsu vidū,
29 Un tu nedarītu mums nekā ļauna, kā arī mēs tevi neesam pazemojuši, ka esam tev tikai labu vien darījuši, tevi mierā esam atlaiduši uz šejieni, tu tā Kunga svētītais.“
30 Un viņš tiem sarīkoja dzīres, un tie ēda un dzēra.
31 Un viņi piecēlās rītā un zvērēja cits citam. Tad īzāks tos atlaida un viņi miermīlīgi izšķīrās.
32 Un tanī dienā nāca īzāka kalpi un paziņoja viņam par aku, kādu tie bija rakuši, tam sacīdami: „Mēs esam atraduši ūdeni.“
33 Un viņš to nosauca par Šebu, tāpēc ka tur atrodas Bēršebas pilsēta līdz pat šai dienai.
34 Un Ezavs bija četrdesmit gadus vecs, kad tas sev par sievu ņēma hetieša Bērija meitu Judīti un hetieša Elona meitu Basmati.
35 Tās darīja sirdsēstus īzākam un Rebekai.
