Sarah's Death and Burial
1-2 When Sarah was 127 years old, she died in Kiriath-Arba, better known as Hebron, in the land of Canaan. After Abraham had mourned for her, 3 he went to the Hittites and said, 4 “I live as a foreigner in your land, and I don't own any property where I can bury my wife. Please let me buy a piece of land.”
5-6 “Sir,” they answered, “you are an important man. Choose the best place to bury your wife. None of us would refuse you a resting place for your dead.”
7 Abraham bowed down 8 and replied, “If you are willing to let me bury my wife here, please ask Zohar's son Ephron 9 to sell me Machpelah Cave at the end of his field. I'll pay what it's worth, and all of you can be witnesses.”
10 Ephron was sitting there near the city gate, when Abraham made this request, and he answered, 11 “Sir, the whole field, including the cave, is yours. With my own people as witnesses, I freely give it to you as a burial place for your dead.”
12 Once again, Abraham bowed down 13 and said to Ephron, “In front of these witnesses, I offer you the full price, so I can bury my wife. Please accept my offer.”
14-15 “But sir,” the man replied, “the property is worth only 400 pieces of silver. Why should we haggle over such a small amount? Take the land. It's yours.”
16-18 Abraham accepted Ephron's offer and paid him the 400 pieces of silver in front of everyone at the city gate. That's how Abraham came to own Ephron's property east of Mamre, which included the field with all of its trees, as well as Machpelah Cave at the end of the field. 19 So Abraham buried his wife Sarah in Machpelah Cave that was in the field 20 he had bought from the Hittites.
1 Un Sārai bija simts divdesmit septiņi gadi, tāds bija Sāras vecums.
2 Un Sāra nomira Kirijat-arbā, tā ir Hebrona, Kānaāna zemē, un Ābrahāms rīkoja Sārai bēres un to apraudāja.
3 Tad Ābrahāms cēlās no sava miroņa apstāvēšanas un sacīja uz hetiešiem:
4 „Es kā svešinieks dzīvoju pie jums; atvēliet man dzimtskapu, lai es varētu apglabāt savu mirušo, kas tagad pie manis.“
5 Un hetieši atbildēja Ābrahāmam, sacīdami tam:
6 „Uzklausi mūs, kungs! Tu esi Dieva paaugstināts mūsu vidū, vislabākajā no mūsu kapu vietām aproc savu mirušo. Neviens mūsu vidū neaizliegs savu kapu, ka tu tur nevarētu aprakt savu mirušo.“
7 Un Ābrahāms piecēlies atdeva godu, zemu klanoties zemes iedzīvotāju, Heta bērnu, priekšā.
8 Un viņš sacīja viņiem, teikdams: „Ja jums patīk, ka es aproku savu mirušo, kas pie manis, tad klausiet jel mani un griezieties manis labā pie Efrona, Cochara dēla,
9 Ka viņš man dotu alu Makpelā, kas viņam pieder, un kas atrodas viņa tīruma galā. Par pilnu atlīdzību sudrabā lai viņš dod to man jūsu klātienē par dzimtskapa vietu.“
10 Bet Efrons atradās turpat starp hetiešiem. Un hetietis Efrons atbildēja Ābrahāmam, visiem hetiešiem, kas bija ienākuši pa pilsētas vārtiem, klausoties:
11 „Ne tā, kungs. Klausi mani; es tev atdodu tīrumu un alu, kas tanī; es tev to dāvinu, ciltsbrāļu klātbūtnē es tev to dāvinu, aproc savu mirušo.“
12 Un Ābrahāms paklanījās līdz zemei zemes iedzīvotāju priekšā
13 Un sacīja, zemes iedzīvotājiem dzirdot: „Ja tu gribi būt mans draugs, tad klausies: es tev došu samaksu par tīrumu, pieņem to no manis, lai es tur varu aprakt savu mirušo.“
14 Tad Eirons atbildēja Ābrahāmam, teikdams:
15 „Kungs, dzirdi mani; četri simti sudraba seķeļu, ko tas gan nozīmē mūsu starpā! Aproc, lūdzams, savu mirušo.“
16 Un Ābrahāms paklausīja Efronam un nosvēra Efronam naudu, kādu tas bija minējis, Heta bērniem klāt esot, —četri simt sudraba seķeļus pēc parastās tirgus vērtības.
17 Tā Ābrahāma īpašumā nonāca tīrums pie Makpelas iepretim Mamrei, —tīrums līdz ar alu, kas tanī, līdz ar visiem kokiem, kādi atradās tanī tīrumā un visā tajā robežu apgabalā,
18 Visu hetiešu klātbūtnē, kas vien tās pilsētas vārtos bija sapulcējušies.
19 Un Ābrahāms apraka savu sievu Sāru tanī salā, kas atrodas Makpela tīrumos, iepretim Mamrei, tas ir Hebronai, Kānaāna zemē.
20 Tā tīrums un ala, kas tanī bija, nonāca Ābrahāma īpašumā no hetiešiem par dzimtskapu vietu.
