The Israelites Cross the Red Sea
1 At Etham the Lord said to Moses:
2 Tell the people of Israel to turn back and camp across from Pi-Hahiroth near Baal-Zephon, between Migdol and the Red Sea. 3 The king will think you were afraid to cross the desert and that you are wandering around, trying to find another way to leave the country. 4 I will make the king stubborn again, and he will try to catch you. Then I will destroy him and his army. People everywhere will praise me for my victory, and the Egyptians will know that I really am the Lord.
The Israelites obeyed the Lord and camped where he told them.
5 When the king of Egypt heard that the Israelites had finally left, he and his officials changed their minds and said, “Look what we have done! We let them get away, and they will no longer be our slaves.”
6 The king got his war chariot and army ready. 7 He commanded his officers in charge of his 600 best chariots and all his other chariots to start after the Israelites. 8 The Lord made the king so stubborn that he went after them, while the Israelites proudly went on their way. 9 But the king's horses and chariots and soldiers caught up with them while they were camping by the Red Sea near Pi-Hahiroth and Baal-Zephon.
10 When the Israelites saw the king coming with his army, they were frightened and begged the Lord for help. 11 They also complained to Moses, “Wasn't there enough room in Egypt to bury us? Is that why you brought us out here to die in the desert? Why did you bring us out of Egypt anyway? 12 While we were there, didn't we tell you to leave us alone? We'd rather be slaves in Egypt than die in this desert!”
13 But Moses answered, “Don't be afraid! Be brave, and you will see the Lord save you today. These Egyptians will never bother you again. 14 The Lord will fight for you, and you won't have to do a thing.”
15 The Lord said to Moses, “Why do you keep calling out to me for help? Tell the Israelites to move forward. 16 Then hold your walking stick over the sea. The water will open up and make a road where they can walk through on dry ground. 17 I will make the Egyptians so stubborn that they will go after you. Then I will be praised because of what happens to the king and his chariots and cavalry. 18 The Egyptians will know for sure that I am the Lord.”
19 All this time God's angel had gone ahead of Israel's army, but now he moved behind them. A large cloud had also gone ahead of them, 20 but now it moved between the Egyptians and the Israelites. The cloud gave light to the Israelites, but made it dark for the Egyptians, and during the night they could not come any closer.
21 Moses stretched his arm over the sea, and the Lord sent a strong east wind that blew all night until there was dry land where the water had been. The sea opened up, 22 and the Israelites walked through on dry land with a wall of water on each side.
23 The Egyptian chariots and cavalry went after them. 24 But before daylight the Lord looked down at the Egyptian army from the fiery cloud and made them panic. 25 Their chariot wheels got stuck, and it was hard for them to move. So the Egyptians said to one another, “Let's leave these people alone! The Lord is on their side and is fighting against us.”
26 The Lord told Moses, “Stretch your arm toward the sea—the water will cover the Egyptians and their cavalry and chariots.” 27 Moses stretched out his arm, and at daybreak the water rushed toward the Egyptians. They tried to run away, but the Lord drowned them in the sea. 28 The water came and covered the chariots, the cavalry, and the whole Egyptian army that had followed the Israelites into the sea. Not one of them was left alive. 29 But the sea had made a wall of water on each side of the Israelites, so they walked through on dry land.
30 On that day, when the Israelites saw the bodies of the Egyptians washed up on the shore, they knew that the Lord had saved them. 31 Because of the mighty power he had used against the Egyptians, the Israelites worshiped him and trusted him and his servant Moses.
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
2 „Saki israēliešiem, lai tie apmet likumu un uzceļ nometni Pihahirotas priekšā, starp Migdolu un jupu, taisni pretī Baāl-Cefonai; tai iepretī apmetieties pie jūras.
3 Tad faraons spriedīs par Israēla ļaudīm: tie ir apmaldījušies, tuksnesis tos ir ieslēdzis.
4 Es apcietināšu faraona sirdi, un viņš dzīsies viņiem pakaļ, bet Es gribu pagodināt sevi faraona un visu viņa pulku acis, lai Ēģipte atzīst, ka Es, tas Kungs, to esmu darījis.“
5 Un Ēģiptes ķēniņam tika paziņots, ka tauta aizbēgusi; tad faraona un viņu kalpu sirdis pārvērtās pret šo tautu, un tie sprieda: „Kāpēc mēs tā esam darījuši, ka esam atlaiduši israēliešus no klaušu darbiem pie mums?“
6 Un viņš aizjūdza savus ratus un paņēma savu tautu līdz.
7 Viņš paņēma seši simti izlasītu kaja ratu un citus ēģiptiešu ratus un labākos kapitālus uz visiem tiem.
8 Un tas Kungs apcietināja faraona, Ēģiptes ķēniņa, sirdi, ka tas dzinās Israēla ļaudīm pakaļ, lai gan israēlieši bija atstājuši zemi augstas rokas vadīti.
9 Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ un panāca tos—visi faraona rati, zirgi, jātnieki un karaspēks—kad tie bija apmetušies pie jūras, pie Pihahirotas, taisni pretim Baāl-Cefonai.
10 Kad faraons bija tuvu klāt pienācis, tad Israēla bērni pacēla savas acis, un, lūk, —ēģiptieši cieši aiz viņiem; tad tie ļoti izbijās un kliedza uz Dievu.
11 Un tie sacīja Mozum: „Vai trūka Ēģiptē kapu, ka tu mūs esi izvedis, lai mēs mirtu tuksnesī? Kāpēc tu mums tā esi darījis, likdams mums iziet no Ēģiptes?
12 Vai mēs jau tev Ēģiptē neteicām, sacīdami: „Atstājies no mums! Mēs gribam kalpot ēģiptiešiem, jo mums būtu bijis labāk kalpot ēģiptiešiem nekā mirt tuksnesi!“
13 Bet Mozus sacīja tautai: „Nebīstaities, pastāviet un vērojiet, kā tas Kungs jūs šodien izglābs: ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs ne mūžam vairs neredzēsit.
14 Tas Kungs karos par jums, bet jūs stāvēsit klusu.“
15 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Ko tu brēc uz Mani? Saki Israēla bērniem, lai tie dodas ceļā.
16 Bet tu pacel savu zizli un izstiep savu roku pār jūru un sašķel to, lai Israēla bērni var iziet caur jūras vidu sausām kājām.
17 Redzi, Es apcietināšu ēģiptiešu sirdis, ka tie seko jums, bet Es gribu pagodināt sevi faraona un visa viņa karaspēka, viņa ratu un viņa jātnieku priekšā,
18 Lai ēģiptieši atzīst, ka Es esmu tas Kungs, kad Es godu būšu guvis pār faraonu, pār, v viņa ratiem un pār viņa jātniekiem.“
19 Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija priekšā, mainīja savu vietu un nostājās aiz viņiem.
20 Tas novietojās starp ēģiptiešu nometni un starp israēliešu nometni. Tā tur bija mākonis un tumsa, kas šķīra vienu no otra.
21 Tad Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un tas Kungs lika jūrai, spēcīgam austruma vējam pūšot, plūst atpakaļ visu cauru nakti, un Viņš darīja jūru par sauszemi, un ūdeņi pāršķēlās.
22 Tā Israēla bērni iegāja juras vidū sausām kājām, kamēr ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi.
23 Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ, un visi faraona zirgi un viņa rati un viņa jātnieki devās aiz viņiem pa ūdens vidu.
24 Bet rīta krēslā tas Kungs noraudzījās uz ēģiptiešu karaspēku mākoņu un uguns stabā, tā ka ēģiptiešu pulkos radās apjukums.
25 Un Viņš kavēja riteņu griešanos tā, ka tie tika tikai ar grūtībām uz priekšu; tad ēģiptieši sacīja: „Bēgsim mēs labāk no israēliešiem, jo tas Kungs karo par viņiem pret Ēģipti.“
26 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Izstiep savu roku pār jupi, lai ūdeņi atgriežas pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem.“
27 Un Mozus izstiepa savu roku pār jūpi, un jūras ūdeņi atgriezās pirms rīta ausmas savā gultnē, un ēģiptieši bēga tiem tieši pretim. Tā tas Kungs nogremdēja ēģiptiešus jūras vidū.
28 Un ūdeņi atgriezās un apsedza ir ratus, ir jātniekus, visu faraona karaspēku, kas bija viņiem dzinies pakaļ jūrā, no viņiem nepalika pāri neviens pats.
29 Bet israēlieši izgāja pa juras vidu sausām kājām, un ūdeņi tiem stāvēja kā valnis pa labo un pa kreiso pusi.
30 Tā tas Kungs tanī dienā izglāba Israēlu no Ēģiptes rokām, bet Israēls redzēja ēģiptiešus mirušus guļam jupas malā.
31 Tā Israēls redzēja lielo darbu, ko tas Kungs ēģiptiešiem bija darījis, un tauta bijās to Kungu un ticēja tam Kungam un Viņa kalpam Mozum.
