Queen Vashti Disobeys King Xerxes
1-2 King Xerxes of Persia lived in his capital city of Susa and ruled 127 provinces from India to Ethiopia. 3 During the third year of his rule, Xerxes gave a big dinner for all his officials and officers. The governors and leaders of the provinces were also invited, and even the commanders of the Persian and Median armies came. 4 For 180 days he showed off his wealth and spent a lot of money to impress his guests with the greatness of his kingdom.
5 At the end of this time, King Xerxes gave another dinner and invited everyone in the city of Susa, no matter who they were. The eating and drinking lasted seven days in the beautiful palace gardens. 6 The area was decorated with blue and white cotton curtains tied back with purple linen cords that ran through silver rings fastened to marble columns. Couches of gold and silver rested on pavement that had all kinds of designs made from costly bright-colored stones and marble and mother-of-pearl.
7 The guests drank from gold cups, and each cup had a different design. The king was generous 8 and said to them, “Drink all you want!” Then he told his servants, “Keep their cups full.”
9 While the men were enjoying themselves, Queen Vashti gave the women a big dinner inside the royal palace.
10 By the seventh day, King Xerxes was feeling happy because of so much wine. And he asked his seven personal servants, Mehuman, Biztha, Harbona, Bigtha, Abagtha, Zethar, and Carkas, 11 to bring Queen Vashti to him. The king wanted her to wear her crown and let his people and his officials see how beautiful she was. 12 The king's servants told Queen Vashti what he had said, but she refused to go to him, and this made him terribly angry.
13-14 The king called in the seven highest officials of Persia and Media. They were Carshena, Shethar, Admatha, Tarshish, Meres, Marsena, and Memucan. These men were very wise and understood all the laws and customs of the country, and the king always asked them what they thought about such matters.
15 The king said to them, “Queen Vashti refused to come to me when I sent my servants for her. What does the law say I should do about that?”
16 Then Memucan told the king and the officials:
Your Majesty, Queen Vashti has not only embarrassed you, but she has insulted your officials and everyone else in all the provinces.
17 The women in the kingdom will hear about this, and they will refuse to respect their husbands. They will say, “If Queen Vashti doesn't obey her husband, why should we?” 18 Before this day is over, the wives of the officials of Persia and Media will find out what Queen Vashti has done, and they will refuse to obey their husbands. They won't respect their husbands, and their husbands will be angry with them.
19 Your Majesty, if you agree, you should write for the Medes and Persians a law that can never be changed. This law would keep Queen Vashti from ever seeing you again. Then you could let someone who respects you be queen in her place.
20 When the women in your great kingdom hear about this new law, they will respect their husbands, no matter if they are rich or poor.
21 King Xerxes and his officials liked what Memucan had said, 22 and he sent letters to all of his provinces. Each letter was written in the language of the province to which it was sent, and it said that husbands should be in charge of their wives and children.
1 Un notika Ahasvera laikā, kad pēdējais bija ķēniņš no Indijas līdz Aitiopijai pār simts divdesmit septiņām zemēm,
2 Ka tajās dienās, kad ķēniņš Ahasvers sēdēja savas valsts tronī, kas bija Sūsu pilī,
3 Viņš sarīkoja savas valdīšanas trešajā gadā dzīres visiem saviem dižciltīgajiem un saviem darbiniekiem, Persijas un Mēdijas karaspēka vadoņiem, labiešiem un provinču pārvaldniekiem.
4 Kad nu viņš bija ļāvis skatīt savas bagātības ķēnišķīgo godību un savas varenības spožumu un greznību daudzas—pavisam simts astoņdesmit—dienas,
5 Un kad šīs dienas izbeidzās, tad ķēniņš sarīkoja dzīres visiem ļaudim, kas atradās Sūsu pilsētā, no lielākā līdz mazākam, septiņas dienas ķēniņa pils dārza pagalmā.
6 Balti un purpurzili kokvilnas aizkari bija tur piestiprināti ar sudraba gredzeniem pie marmora stabiem ar vissmalkākām baltām un purpursārti krāsotām resnām kokvilnas auklām; zelta un sudraba caurausti mīksti sēdekļi stāvēja uz grīdas, kas bija no zaļa un balta marmora, kā arī no pērļakmens un melnā marmora.
7 Dzērienus pasniedza zelta traukos, kas bija visai dažādi savā veidojumā, un ķēnišķīgais vīns plūda bagātīgā daudzumā, liecinādams par valdnieka īsti ķēnišķīgo devību.
8 Saskaņā ar priekšrakstu tomēr dzert tieši nevienu nespieda, jo ķēniņš saviem galma darbiniekiem bija devis norādījumu atļaut katram rīkoties pēc savas patikas.
9 Arī ķēniņiene Vašti sarīkoja ķēniņa Ahasvera pils iekšējās telpās īpašas dzīres sievietēm.
10 Septītajā dienā, kad ķēniņa sirds vīna ierosā bija jautri pacilāta, viņš pavē-lēja Mehumanam, Bizetam, Harbonam, Bigtam, kā arī Abagtam, Šetaram un Karkasam, septiņiem galminiekiem, kas tieši apkalpoja pašu ķēniņu,
11 Atvest ķēniņieni Vašti ar ķēniņienes kroni galvā ķēniņa priekšā, lai parādītu ļaudīm un dižciltīgajiem viņas daiļumu, jo viņa bija skaista izskata sieviete.
12 Bet ķēniņiene Vašti atteicās ierasties pēc ķēniņa pavēles, kas viņai bija septiņu galminieku paziņota. Tad ķēniņš ļoti noskaitās, un viņā kvēloja jo spēcīgas dusmas.
13 Un ķēniņš griezās pie gudrajiem, kas bija labi zvaigžņu ceļu un gaitu pazinēji, jo tādā veidā visas tieši pašu ķēniņu skanošās lietas tika celtas priekšā likumu un tiesību zinātājiem,
14 Starp kuriem ķēniņam vistuvākie bija Karšna, Šetars, Admata, Taršišs, Meress, Marsna, Memuchans, septiņi Persijas un Mēdijas apakšvaldnieki, kubiem katrā laikā bija atļauta pieeja pie ķēniņa un kas ieņēma valstī pirmo vietu, uzdodams viņiem šādu jautājumu:
15 „Kā pēc likuma būtu jārīkojas ar ķēniņieni Vašti, jo viņa nav paklausījusi ķēniņa Ahasvera pavēlei, ko ķēniņš bija viņai caur galminiekiem zināmu darījis?“
16 Tad Memuchans sacīja ķēniņa un apakšvaldnieku priekšā: „Ne tikai pret ķēniņu vien ķēniņiene Vašti ir noziegusies, bet arī pret visiem dižciltīgajiem un pret visiem ļaudīm, kas mīt visās ķēniņa Ahasvera zemēs.
17 Ziņa par ķēniņienes izturēšanos taču izplatīsies starp visām sievietēm, tā ka viņas nicinās savus vīrus, jo viņas droši sacīs: Ķēniņš Ahasvers pavēlēja atvest ķēniņieni sava vaiga priekšā, bet viņa nenāca!
18 Un šodien pat Persijas un Mēdijas kundzes, kas būs dzirdējušas par ķēniņienes izturēšanos, stāstīs par to saviem vīriem, visiem ķēniņa dižciltīgajiem, un nicināšanas un dusmu būs gana.
19 Ja tas ķēniņam labi šķiet, lai iznāk paša ķēniņa pavēle, un lai tā top ierakstīta Persijas un Mēdijas likumos, tā ka to nevar atsaukt, proti—ka Vašti vairs nebūs ierasties pie ķēniņa Ahasvera. Un ķēniņš lai piešķir viņas ķēniņienes godu kādai citai, kas ir labāka par viņu.
20 Un kad dzirdēs par ķēniņa pavēli, ko viņš ir izdevis visā savā valstī, lai cik plaša tā arī būtu, tad visas sievas dos godu saviem vīriem, augstiem un zemiem.“
21 Un ķēniņam un viņa padomniekiem patika šis padoms, un ķēniņš rīkojās pēc Memuchana padoma.
22 Viņš sūtīja rīkojumus uz visām ķēniņa zemēm, katrai zemei savā rakstā un katrai tautai savā mēlē, lai ikviens vīrs ir kungs savā mājā un rīkojas pēc savas tautas un pēc paša ieskatiem.
