Be Careful How You Worship
1 Be careful what you do when you enter the house of God. Fools go there to offer sacrifices, because all they do is sin. But it's best just to listen when you go to worship. 2 Don't talk before you think or make promises to God without thinking them through. God is in heaven, and you are on earth, so don't talk too much. 3 If you keep thinking about something, you will dream about it. If you talk too much, you will say the wrong thing.
4 God doesn't like fools. So don't be slow to keep your promises to God. 5 It's better not to make a promise at all than to make one and not keep it. 6 Don't let your mouth get you in trouble! And don't say to the worship leader, “I didn't mean what I said.” God can destroy everything you have worked for, so don't say something that makes God angry.
7 Respect and obey God! Daydreaming leads to a lot of senseless talk.
8 Don't be surprised if the poor of your country are abused, and injustice takes the place of justice. After all, the lower officials must do what the higher ones order them to do. 9 And since the king is the highest official, he benefits most from the taxes paid on the land.
10 If you love money and wealth, you will never be satisfied with what you have. This doesn't make a bit of sense. 11 The more you have, the more everyone expects from you. Your money won't do you any good—others will just spend it for you. 12 If you have to work hard for a living, you can rest well at night, even if you don't have much to eat. But if you are rich, you can't even sleep.
13 I have seen something terribly unfair. People get rich, but it does them no good. 14 Suddenly they lose everything in a bad business deal, then have nothing to leave for their children. 15 They came into this world naked, and when they die, they will be just as naked. They can't take anything with them, and they won't have anything to show for all their work. 16 That's terribly unfair. They leave the world just as they came. They gained nothing from running after the wind. 17 Besides all this, they are always gloomy at mealtime, and they are troubled, sick, and bitter.
18 What is the best thing to do in the short life God has given us? I think we should enjoy eating, drinking, and working hard. This is what God intends for us to do. 19 Suppose you are very rich and able to enjoy everything you own. Then go ahead and enjoy working hard—this is God's gift to you. 20 God will keep you so happy that you won't have time to worry about each day.
1 Neesi par daudz ātrs ar savu muti, un lai tava sirds savā trauksmē nepārsteidzas kādu vārdu izrunāt Dieva priekšā, jo Dievs ir debesīs, bet tu esi virs zemes; tāpēc lai maz ir tavu vārdu!
2 Jo kur ļaudis visai nodarbināti, tur rodas sapņi, un kur daudz vārdu, tur rodas muļķīgas valodas.
3 Ja tu esi Dievam devis īpašu solījumu, tad nekavējies to izpildīt, jo—Viņam nav labs prāts uz neprašām. Ko tu esi apsolījis, to pildi!
4 Labāk ir vispārīgi nekādu īpašu solījumu nedot nekā solīt un nepildīt.
5 Neatļauji savai mutei tevi apgrēcināt un neizsakies Dieva vēstneša priekšā, ka ir notikusi pārsteigšanās; kāpēc lai Dievs apskaišas par to, ko tu esi izrunājis, un neļauj tavam roku darbam labi izdoties?
6 Un kur ir daudz sapņu, tur ir arī daudz veltīgu un tukšu vārdu, —tur ir niecība. Bet tu bīsties vairāk Dievu!
7 Kad tu redzi, kā apspiež nabagu un cik bēdīgā stāvoklī valstī ir tiesa un taisnība, tad neuztraucies par to, jo ir vēl viens augstāks par augsto, kas visu novēro. Bet viens Visaugstākais ir nomodā pār viņiem visiem.
8 Taču ieguvums kādai zemei ir šāds: ķēniņš, kas rūpējas, lai zeme būtu apkopta.
9 Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienā-kumiem; taču arī tas ir niecība.
10 Ja manta vairojas, tad vairojas arī tie, kas to apēd, un kāds labums tad tam, kam tā pieder, kā tikai acīm paskatīties?
11 Salds ir darbinieka miegs, vienalga, vai tas daudz, vai maz ko ēdis; bet bagātais, kas spēcīgi pieēdies, nereti netiek pie miega.
12 It īpaši liels ļaunums, ko es esmu novērojis zem saules, ir bagātība, kas tam pašam paliek par nelaimi, kurš to sargā.
13 Ja tāda bagātība kādā nelaimē aiziet bojā, tad viņam nav nekā ko atstāt īpašumā savam miesīgajam dēlam.
14 Kailam, kāds viņš nācis no mātes klēpja, tādam viņam atkal jāaiziet, un viņš nevar pat arī ne to vismazāko līdzi paņemt no savu pūliņu ieguvuma, lai to paturētu savā īpašumā.
15 Jā, arī tā ir ļauna un bēdīga parādība: pavisam tā, kā viņš ir atnācis, tā viņam atkal ir jāaiziet. Kāds nu viņam ir ieguvums no tā, ka viņš par velti ir pūlējies?
16 Un pie tam viņš visas savas mūža dienas ir pavadījis tumsā un lielos sirdēstos, un tās bijušas saistītas ar daudzām nepatikšanām, slimībām un uztraukumiem?
17 Un ko es esmu atradis kā labu un skaistu, ir tas, ka cilvēks ēd un dzer, un jūtas labi visu to bezgalīgo pūļu jūklī, ar kādām viņš zem saules nomoka sevi savā īsajā mūžā, ko Dievs viņam piešķir; tas arī ir viņa dzīves uzdevums.
18 Bet katrā ziņā, ja Dievs kādam cilvēkam dod bagātību un laicīgu mantu un piešķir viņam to laimīgo stāvokli, ka viņš var to baudīt, var ņemt no tā savu daļu un pat, neraugoties uz visām pūlēm, tomēr priecāties, tad tā ir Dieva žēlastības dāvana.
19 Tāds tad daudz nedomās par savu dzīves dienu īsumu, tāpēc ka Dievs viņa sirdi apdāvina ar prieku.
