The Defeat of King Og of Bashan
(Numbers 21.31-35)Moses said to Israel:
1 When we turned onto the road that leads to Bashan, King Og of Bashan led out his whole army to fight us at Edrei. 2 But the Lord told me, “Moses, don't be afraid of King Og. I am going to help you defeat him and his army and take over his land. Destroy him and his people, just as you did with the Amorite King Sihon of Heshbon.”
3-6 The Lord our God helped us destroy Og and his army and conquer his entire kingdom of Bashan, including the Argob region. His kingdom had lots of villages and 60 towns with high walls and gates that locked with bars. We completely destroyed them all, killing everyone, 7 but keeping the livestock and everything else of value.
8 Sihon and Og had ruled Amorite kingdoms east of the Jordan River. Their land stretched from the Arnon River gorge in the south to Mount Hermon in the north, and we captured it all. 9 Mount Hermon is called Mount Sirion by the people of Sidon, and it is called Mount Senir by the Amorites. 10 We captured all the towns in the highlands, all of Gilead, and all of Bashan as far as Salecah and Edrei, two of the towns that Og had ruled.
Og's Coffin
11 King Og was the last of the Rephaim, and his coffin is in the town of Rabbah in Ammon. It is made of hard black rock and is four meters long and almost two meters wide.
The Land East of the Jordan River Is Divided
(Numbers 32.1-42)Moses said to Israel:
12-17 I gave some of the land and towns we captured to the tribes of Reuben and Gad. Their share started at the Arnon River gorge in the south, took in the town of Aroer on the edge of the gorge, and went far enough north to include the southern half of the Gilead region. The northern part of their land went as far east as the upper Jabbok River gorge, which formed their border with the Ammonites. I also gave them the eastern side of the Jordan River valley, from Lake Galilee south to the Dead Sea below the slopes of Mount Pisgah.
I gave the northern half of Gilead and all of the Bashan region to half the tribe of Manasseh. Bashan had belonged to King Og, and the Argob region in Bashan used to be called the Land of the Rephaim. Jair from the Manasseh tribe conquered the Argob region as far west as the kingdoms of Geshur and Maacah. The Israelites even started calling Bashan by the name “Villages of Jair,” and that is still its name. I gave the northern half of Gilead to the Machir clan.
18-19 At that time I told the men of Reuben, Gad, and East Manasseh:
The Lord our God told me to give you this land with its towns, and that's what I have done. Now your wives and children can stay here with your large flocks of sheep and goats and your large herds of cattle. But all of you men that can serve in our army must cross the Jordan River and help the other tribes, because they are your relatives. 20 The Lord will let them defeat the enemy nations on the west side of the Jordan and take their land. Afterwards, you can come back here to the land I gave you.
21-22 Then I told Joshua, “You saw how the Lord our God helped us destroy King Sihon and King Og. So don't be afraid! Wherever you go, the Lord will fight on your side and help you destroy your enemies.”
God Refused To Let Moses Enter Canaan
Moses said to Israel:
23 At that time I prayed and begged, 24 “Our Lord, it seems that you have just begun to show me your great power. No other god in the sky or on earth is able to do the mighty things that you do. 25 The land west of the Jordan is such good land. Please let me cross the Jordan and see the hills and the Lebanon Mountains.”
26 But the Lord was angry with me because of you people, and he refused to listen. “That's enough!” he said. “I don't want to hear any more. 27 Climb to the top of Mount Pisgah and look north, south, east, and west. Take a good look, but you are not going to cross the Jordan River. 28 Joshua will lead Israel across the Jordan to take the land, so help him be strong and brave and tell him what he must do.”
29 After this we stayed in the valley at Beth-Peor.
1 „Tad mēs pagriezāmies un devāmies augšup pa Basanas ceļu, un Ogs, Basanas ķēniņš, ar visu savu karotāju saimi devās mums pretim, lai mūs sastaptu un lai ar mums cīnītos pie Edrejas.
2 Bet tas Kungs man sacīja: „Nebīsties no viņa, jo Es esmu viņu pašu, ir visu viņa tautu, ir visu viņa zemi nodevis tavās rokās, un tev ar viņu būs tāpat rīkoties, kā tu esi rīkojies ar amoriešu ķēniņu Sichonu, kas dzīvoja Hešbonā.“
3 Un tas Kungs, mūsu Dievs, nodeva mūsu rokās arī Ogu, Basanas ķēniņu, līdz ar visu viņa tautu, un mēs to sakāvām tā, ka pat neviens izbēgušais nepalika pāri.
4 Un tanī laikā mēs ieņēmām visas viņa pilsētas; tur nepalika nevienas pilsētas, ko mēs nebūtu ieņēmuši; tās bija tās sešdesmit pilsētas, kas atradās visā Argoba apgabalā Oga ķēniņa valstī Basanā.
5 Visas šīs pilsētas bija nocietinātas ar augstiem mūriem, divviru vārtiem un dzelzs aizšaujamiem; bez tam vēl bija daudz mūriem neiežogotu miestu.
6 Un mēs visu to pilnīgi iznīcinājām, kā mēs to bijām darījuši Sichonam, Hešbonas ķēniņam, un mūsu iznīcināšanai par upuri krita visi pilsētas vīrieši, sievietes un bērni.
7 Bet visus lopus un pilsētās salaupīto mantu mēs paturējām sev kā laupījumu.
8 Un tā mēs tanī laikā atņēmām diviem amoriešu ķēniņiem zemi, kas atradās viņpus Jardānai, no Arnonas upes līdz Hermona kalnam—
9 Sidonieši sauc Hermona kalnu par Sirionu, but amorieši to sauc par Senīru, —
10 Visas pilsētas līdzenumā un visu Gileādu un visu Basanu līdz Šalkai un Edrejai, pilsētas, kas atrodas ķēniņa Oga, Basanas ķēniņa valstī.
11 Jo vienīgi Ogs, Basanas ķēniņš, bija beidzamais atlikušais no refajiešiem, no tiem pārpalikušiem milžiem; tiešām, viņa atdusas vieta bija darināta no dzelzs, —vai tā nav Amona bērnu Rābā? Deviņas olektis ir tās gājums, un četras olektis tās platums, pēc vispārējā olekšu mēra mērojot.
12 Bet tad nu šo zemi mēs sev tanī laikā pakļāvām, un, sākot ar Aroēru, kas atrodas pie Arnonas upes, un vienu pusi no Gileādas kalnāja līdz ar tās pilsētām es atdevu Rūbena un Gada cilts piederīgiem.
13 Bet atlikušo Gileādas apgabalu un visu Basanu, Oga ķēniņa valsti, es atdevu Manases pusciltij, tas ir, visu Argoba apgabalu; visu Basanu sauc par refajiešu zemi.
14 Jaīrs, Manases dēls, iekajroja visu Argoba apgabalu līdz pat gešūriešu un maāchatiešu robežām, un viņš pārdēvēja Basanu pēc sava vārda par Hāvot-Jair, par Jaīra ciemiem, tā tie saucas vēl līdz šai dienai.
15 Un Machīram es devu Gileādu,
16 Bet Rūbena un Gada pēcnācējiem es devu apgabalu no Gileādas līdz Arnonas upei, pašu upes līci un krastmalas līdz Jabokas upei, Amona bērnu robežai,
17 Un līdzenumu līdz ar Jardānu, un tai piegulošo apgabalu, un robežu novadu no Genecaretes ezera līdz Tuksneša jūrai zem Pizgas kraujām nogāzēm pret rītiem.
18 Un tanī laikā es jums pavēlēju, teikdams: „Tas Kungs, jūsu Dievs, ir jums šo zemi devis, lai jūs to iegūtu sev īpašumā; tādēļ, visi uzticamie vīri, izeita Sāls jūrai. apbruņojušies savu brāļu, Israēla bērnu, priekšgalā.
19 Tikai savas sievas un savus mazos bērnus un savus ganāmos pulkus, —jo to es zinu, ka jums ir daudz ganāmpulku, —atstājiet savās pilsētās, ko es esmu jums devis,
20 Tiekāms tas Kungs arī jūsu tautas brāļiem, tāpat kā jums, piešķirs miera pilnu dzīvi, un arī viņi iemantos zemi, ko tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos viņpus Jardānas; tad jūs ikviens atgriezīsities savā īpašumā, ko es esmu jums devis.“ —
21 Es Jozuam tai laikā pavēlēju un teicu: „Tavas acis ir visu redzējušas, ko tas Kungs, jūsu Dievs, ir darījis šiem diviem ķēniņiem; tā tas Kungs darīs visām ķēniņu valstīm, kurām tu iesi cauri.
22 Nebīsties no viņiem, jo tas Kungs, jūsu Dievs, par jums karos!“
23 Un arī es izlūdzos žēlastību no tā Kunga šinī laikā, sacīdams:
24 „Ak Kungs, mans Dievs, Tu jau sen esi sācis rādīt savam kalpam ir savu varenību, ir savu stiprumu; jo kur ir tāds stiprs Dievs debesīs un virs zemes, kas ir darījis tādus darbus, kā tos, ko Tu esi darījis, un ar tādu spēku kā Tu?
25 Ļauj, lūdzams, man celties pāri un skatīt labo zemi viņpus Jardānas, tās zemes skaistos kalnus, bet it īpaši Libanona kalnāju!“
26 Bet tas Kungs bija jūsu dēļ uz mani sadusmojies, un Viņš mani neuzklausīja, bet man sacīja: „Lai tev pietiek! Nerunā vairāk par šo lietu ar Mani!
27 Kāp augšā uz Pizgas kalna galotni un pacel savas acis pret vakariem un pret ziemeļiem, pret dienvidiem un pret rītiem un apskati to zemi ar savām acīm, jo tu neiesi pāri Jardānai.
28 Dodi Jozuam pavēles, stiprini un drošini viņu, jo viņš šīs tautas priekšgalā celsies pāri, un viņš tai dos īpašumā to zemi, ko tu redzēsi.“ —
29 Un tā mēs palikām ielejā pretim Bet-Peorai.“
