Laws for Going to War
Moses said to Israel:
1 If you have to go to war, you may find yourselves facing an enemy army that is bigger than yours and that has horses and chariots. But don't be afraid! The Lord your God rescued you from Egypt, and he will help you fight. 2 Before you march into battle, a priest will go to the front of the army 3 and say, “Soldiers of Israel, listen to me! Today when you go into battle, don't be afraid of the enemy, and when you see them, don't panic. 4 The Lord your God will fight alongside you and help you win the battle.”
5 Then the tribal officials will say to the troops:
If any of you have built a new house, but haven't yet moved in, you may go home. It isn't right for you to die in battle and for somebody else to live in your new house.
6 If any of you have planted a vineyard but haven't had your first grape harvest, you may go home. It isn't right for you to die in battle and for somebody else to enjoy your grapes.
7 If any of you are engaged to be married, you may go back home and get married. It isn't right for you to die in battle and for somebody else to marry the woman you are engaged to.
8 Finally, if any of you are afraid, you may go home. We don't want you to discourage the other soldiers.
9 When the officials are finished giving these orders, they will appoint officers to be in command of the army.
10-15 Before you attack a town that is far from your land, offer peace to the people who live there. If they surrender and open their town gates, they will become your slaves. But if they reject your offer of peace and try to fight, surround their town and attack. Then, after the Lord helps you capture it, kill all the men. Take the women and children as slaves and keep the livestock and everything else of value.
16 Whenever you capture towns in the land the Lord your God is giving you, be sure to kill all the people and animals. 17 He has commanded you to completely wipe out the Hittites, the Amorites, the Canaanites, the Perizzites, the Hivites, and the Jebusites. 18 If you allow them to live, they will persuade you to worship their disgusting gods, and you will be unfaithful to the Lord.
19 When you are attacking a town, don't chop down its fruit trees, not even if you have had the town surrounded for a long time. Fruit trees aren't your enemies, and they produce food that you can eat, so don't cut them down. 20 You may need wood to make ladders and towers to help you get over the walls and capture the town. But use only trees that you know are not fruit trees.
1 „Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un ieraudzīsi zirgus un kara ratus un ļaužu vairāk nekā tev, tad nebīsties no viņiem, jo tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, Viņš, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes.
2 Un kad jūs esat pavisam tuvu pienākuši klāt kaujas laukam, tad lai iziet priekšā priesteris un lai runā uz tautu šādus vārdus:
3 „Klausies, Israēl, jūs šodien ejat kayā pret saviem ienaidniekiem. Lai jūsu sirds nepaliek bailīga, nebīstaides un nebaiļojieties un neliecieties iztrūcināties viņu priekšā!
4 Jo tas Kungs, jūsu Dievs, ir tas, kas iet ar jums, lai jūsu labā, jūsu pašu vietā karotu ar jūsu ienaidniekiem un jūs izglābtu!“
5 Pēc tam lai virsnieki saka kareivjiem šādus vārdus: „Vai ir jūsu starpā kāds vīrs, kas ir uzcēlis jaunu namu un nav to iesvētījis? Tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa vietā to neiesvētītu.
6 Un ja ir kāds vīrs, kas ir dēstījis vīna dārzu, bet nav vēl baudījis tā augļus, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka tas karā nemirst un cits nebauda viņa augļus.
7 Un ja ir kāds vīrs, kas saderinājies ar sievu, bet to nav vēl apņēmis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa līgavu neapņem.“
8 Pēc tam lai virsnieki tālāk runā ar karavīriem un lai saka: „Ja ir kāds vīrs, kas bīstas un kuram ir bailīga sirds, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš sava brāļa sirdi neiebaidītu kā savu paša sirdi.“
9 Un kad virsnieki būs beiguši runāt, tad karavīru saimes priekšā lai tiek iecelti pulku vadoņi.
10 Un kad tu nonāc pie kādas pil-sētas, lai to ielenktu, tad piedāvā tai miera noteikumus.
11 Un ja tā ir ar mieru pieņemt mieru un tev atvērs vārtus, tad lai visi ļaudis, kas tur atrodas, tev kļūst par klaušu gaitniekiem, un lai viņi tev kalpo.
12 Bet ja tie ar tevi nelīgst mieru, bet taisās ar tevi karot, tad aplenc viņus ar varu.
13 Un kad tas Kungs, tavs Dievs, tos nodos tavā rokā, tad nokauj visus vīriešus, kas tur ir, ar zobena asmeni.
14 Bet sievietes un mazos bērnus un lopus, visu, kas vien ir atrodams pilsētā, to ņem sev kā kara laupījumu un izbaudi visus labumus no šā sava ienaidnieka laupījuma, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev it devis.
15 Tā tev būs rīkoties ar visām pilsētām, kas ir visai tālu no tevis un kuras nav šo tautu pilsētas.
16 Turpretī no šo kaimiņu tautu pilsētām, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos tavās rokas, tev neko nebūs atstāt dzīvu, kam vien ir dzīva dvaša.
17 Bet iznīcības lāsta piepildījumā tev ir jāiznīcina hetieši un amorieši, kānaānieši un ferisieši, hīvieši un jebusieši, kā tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis.
18 Lai tie jūs neiemācītu atdarināt visas tās negantības, kas tiem piemīt, un ko tie dara, kalpodami saviem dieviem, ka jūs neapgrēkotos pret to Kungu, savu Dievu.
19 Kad tu ilgāku laiku turēsi aplenkumā kādu pilsētu, lai to iekarotu un ieņemtu, tad nenocērt viņas kokus, cirvi pie tiem pielikdams; tu taču vari baudīt no to augļiem, tādēļ necērt tos nost; jo vai tad lauku koki ir cilvēki, ka viņiem tavas rīcības dēļ jānokļūst aplenkuma stāvoklī?
20 Un tikai tos kokus, par kuriem tu zini, ka tie nav ēdamu augļu koki, tu vari nopostīt un nocirst; no tiem tu vari arī celt ielenkuma nocietinājumus pret to pilsētu, kas ir ar tevi sākusi karot, līdz tu būsi to uzvarējis.“
