Daniel's Vision of the Four Beasts
1-2 Daniel wrote:
In the first year of King Belshazzar of Babylonia, I had some dreams and visions while I was asleep one night, and I wrote them down.
The four winds were stirring up the mighty sea, 3 when suddenly four powerful beasts came out of the sea. Each beast was different. 4 The first was like a lion with the wings of an eagle. As I watched, its wings were pulled off. Then it was lifted to an upright position and made to stand on two feet, just like a human, and it was given a human mind.
5 The second beast looked like a bear standing on its hind legs. It held three ribs in its teeth, and it was told, “Attack! Eat all the flesh you want.”
6 The third beast was like a leopard—except that it had four wings and four heads. It was given authority to rule.
7 The fourth beast was stronger and more terrifying than the others. Its huge teeth were made of iron, and what it didn't grind with its teeth, it smashed with its feet. It was different from the others, and it had horns on its head—ten of them. 8 Just as I was thinking about these horns, a smaller horn appeared, and three of the other horns were pulled up by the roots to make room for it. This horn had the eyes of a human and a mouth that spoke with great arrogance.
Judgment
Daniel wrote:
9 Thrones were set up
while I was watching,
and the Eternal God
took his place.
His clothing and his hair
were white as snow.
His throne was a blazing fire
with fiery wheels,
10 and flames were dashing out
from all around him.
Countless thousands
were standing there
to serve him.
The time of judgment began,
and the books were opened.
11 I watched closely to see what would happen to this smaller horn because of the arrogant things it was saying. Then before my very eyes, the fourth beast was killed and its body destroyed by fire. 12 The other three beasts had their authority taken from them, but they were allowed to live a while longer. 13 As I continued to watch the vision that night,
I saw what looked like
a son of man
coming with the clouds of heaven,
and he was presented
to the Eternal God.
14 He was crowned king
and given power and glory,
so that all people
of every nation and race
would serve him.
He will rule forever,
and his kingdom is eternal,
never to be destroyed.
The Meaning of Daniel's Vision
15 Daniel wrote:
I was terrified by these visions, and I didn't know what to think. 16 So I asked one of those standing there, and he explained, 17 “The four beasts are four earthly kingdoms. 18 But God Most High will give his kingdom to his chosen ones, and it will be theirs forever and ever.”
19 I wanted to know more about the fourth beast, because it was so different and much more terrifying than the others. What was the meaning of its iron teeth and bronze claws and of its feet that smashed what the teeth and claws had not ground and crushed? 20 I also wanted to know more about all ten of those horns on its head. I especially wanted to know more about the one that took the place of three of the others—the horn that had eyes and spoke with arrogance and seemed greater than the others. 21 While I was looking, this horn attacked God's chosen ones and was winning the battle. 22 Then God Most High, the Eternal God, came and judged in favor of his chosen ones, because the time had arrived for them to be given the kingdom.
23 Then I was told
by the one standing there:
“The fourth beast
will be a fourth kingdom
to appear on earth.
It will be different
from all the others—
it will trample the earth
and crush it to pieces.
24 All ten of those horns are kings
who will come from this kingdom,
and one more will follow.
This horn will be different
from the others,
and it will conquer
three other kings.
25 “This king will speak evil
of God Most High,
and he will be cruel
to God's chosen ones.
He will try to change God's Law
and the sacred seasons.
And he will be able to do this
for a time, two times,
and half a time.
26 But he will finally be judged,
and his kingdom
completely destroyed.
27 “Then the greatest kingdom of all
will be given to the chosen ones
of God Most High.
His kingdom will be eternal,
and all others will serve
and obey him.”
28 That was what I saw and heard. I turned pale with fear and kept it all to myself.
1 Bābeles ķēniņa Belsacara pirmajā valdīšanas gadā Daniēls redzēja sapni, un, guļot gultā, viņam acu priekšā atplaiksnījās dažādas parādības. Viņš aprakstīja sapni un atstāstīja parādību galveno saturu šādi:
2 „Savā nakts skatījumā man bija parādība, un es redzēju garā, ka četri debess vēji drāzās cits citam pretī pa plašo pasaules jūru, sakuldami augstus viļņus.
3 No jūras tad izkāpa četri milzīgi zvēri, kas visi bija dažādi pēc sava izskata.
4 Pirmais izskatījās kā lauva, bet tam bija ērgļa spārni. Es aplūkoju to, tiekāms tam izrāva spārnus un tas piecēlās no zemes, nostājās kā cilvēks uz savām kājām un tam deva cilvēka sirdi.
5 Tad parādījās vēl kāds otrs zvērs, tas izskatījās kā lācis; viņš bija piecēlies tikai ar vienu savu pusi, tam bija zobos trīs ribas. Tam kāds sacīja: „Celies, ēd daudz gaļas!“
6 Kad es tad atkal paskatījos, es ieraudzīju vēl vienu zvēru, tas izskatījās pēc pantera, bet tam bija četri putna spārni uz muguras. Šim zvēram bija arī četras galvas, tam tika piešķirta valdnieka vara.
7 Tad man parādījās manā nakts redzējumā pēkšņi ceturtais zvērs, tas bija briesmīgs un bīstams un ārkārtīgi stiprs; tam bija lieli un vareni dzelzs zobi, kā arī nagi no vara, tas aprija un iznīcināja visu, un kas atlika, to tas samina ar kājām; tas bija pavisam citāds nekā visi pārējie zvēri, tam bija arī desmit ragi.
8 Es aplūkoju visai uzmanīgi šos ragus un redzēju, ka to starpā parādījās vēl viens mazs rags un trīs no tā agrākiem ragiem tika izlauzti. Un redzi, šim ragam bija acis kā cilvēka acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas.
9 Es skatījos tālāk un redzēju, ka nolika krēslus un tajos apsēdās cienīgs sirmgalvis; tam bija drēbes baltas kā sniegs, un galvas mati kā tīra vilna; viņa tronis bija no uguns liesmām, un tam bija riteņi, kas gailējās kvēlojošās ugunis.
10 No viņa izplūda uguns liesmas, un tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoš reizes desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā. Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas.
11 Es raudzījos uz visu izbrīnējies to skaļo runu dēļ, ar kādām uzstājās rags; es skatījos tālāk, kamēr zvēru nogalināja, viņa miesu sadalīja gabalos un to iemeta ugunī.
12 Arī pārējiem zvēriem atņēma varu, un viņu dzīves ilgumu noteica sīki uz gadu un stundu.
13 Kamēr es biju nogrimis nakts parādību apskatē, es redzēju, kā debess padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls savā izskatā; tas pienāca pie cienījamā sirmgalvja, un to nostatīja sirmgalvja priekšā.
14 Viņam tad tika piešķirta vara, godība un valdīšana, tā ka viņam pakļā-vās visas tautas, tautības un valodu vienības; viņa vara ir mūžīga, viņa ķēniņa valsti neviens nekad nevar iznīcināt.
15 Tā kā es, Daniēls, redzētā dēļ jutos savā garā stipri uztraukts esam un skatītās parādības iedvesa man bailes,
16 Tad es piegāju pie viena no tiem, kas tur stāvēja, un prasīju izskaidrojumu visam tam. Viņš man atbildēja un deva šādus aizrādījumus par manis redzētām norisēm:
17 „Četri lielie zvēri ir četri ķēniņi, kas celsies virs zemes.
18 Bet Visuaugstā svētie pārņems valdīšanu un to paturēs mūžīgi, pat mūžu mūžos.“
19 Tad es gribēju dabūt skaidrību par ceturto zvēru, kas bija citāds nekā visi pārējie: bija sevišķi briesmīgs, ar dzelzs zobiem un vaŗa nagiem, kas aprija visu un to, kas atlika, samina zem savām kājām.
20 Arī par tiem desmit ragiem uz viņa galvas es meklēju skaidrību un par to ragu, kas izrietās, kad trīs ragi bija izkrituši, un kam bija acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas, un kas bija lielāks nekā visi citi.
21 Es arī redzēju, kā šis rags kafoja ar svētajiem un tos arī uzveica,
22 Kamēr nāca cienīgais sirmgalvis un piešķīra tiesu un taisnību Visuaugstā svētajiem, kā arī iestājās tas laiks, kad svētie pārņēma varu savā ilgstošā rīcībā.
23 Viņš tad man deva šādu paskaidrojumu: „Ceturtais zvērs ir ceturtā valsts, kas nāks virs zemes, un kas ir citāda nekā visas citas valstis: tā aprīs visu zemi, to samīs un satrieks druskās.
24 Desmit ragi nozīmē desmit ķēniņus, kas celsies no šīs valsts, un pēc tiem izvirzīsies viens, kas ir citāds nekā agrākie un nogāzīs trīs ķēniņus.
25 Tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos, tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību; viņi būs nodoti viņa varā vienu gadu un divi gadus un vēl vienu pusgadu.
26 Bet tad notiks tiesa, un tam atņems varu, lai tai darītu galu un to iznīcinātu.
27 Tad nodos ķēniņa valstību, varu un virskundzību pār visām valstīm apakš debesīm Visuaugstā svēto tautai. Tās valstība ir mūžīga, un visas varas tai kalpos un būs padotas.“
28 Tās ir apraksta beigas. Manas pārdomas par redzēto sapni mani, Daniēlu, garā ļoti satrauca, tā ka pārvei-dojās mana sejas krāsa, mans vaigs palika bāls, bet savus pārdzīvojumus un sapni dzirdētās runas es paturēju savā sirdī.
