Nebuchadnezzar's Dream
1 During the second year that Nebuchadnezzar was king, he had such horrible nightmares that he could not sleep. 2 So he called in his counselors, advisors, magicians, and wise men, 3 and said, “I am disturbed by a dream that I don't understand, and I want you to explain it.”
4 They answered in Aramaic, “Your Majesty, we hope you live forever! We are your servants. Please tell us your dream, and we will explain what it means.”
5 But the king replied, “No! I have made up my mind. If you don't tell me both the dream and its meaning, you will be chopped to pieces and your houses will be torn down. 6 However, if you do tell me both the dream and its meaning, you will be greatly rewarded and highly honored. Now tell me the dream and explain what it means.”
7 “Your Majesty,” they said, “if you will only tell us your dream, we will interpret it for you.”
8 The king replied, “You're just stalling for time, 9 because you know what's going to happen if you don't come up with the answer. You've decided to make up a bunch of lies, hoping I might change my mind. Now tell me the dream, and that will prove that you can interpret it.”
10 His advisors explained, “Your Majesty, you are demanding the impossible! No king, not even the most famous and powerful, has ever ordered his advisors, magicians, or wise men to do such a thing. 11 It can't be done, except by the gods, and they don't live here on earth.”
12-13 This made the king so angry that he gave orders for every wise man in Babylonia to be put to death, including Daniel and his three friends.
God Tells Nebuchadnezzar's Dream to Daniel
14 Arioch was the king's official in charge of putting the wise men to death. He was on his way to have it done, when Daniel very wisely went to him 15 and asked, “Why did the king give such cruel orders?” After Arioch explained what had happened, 16 Daniel rushed off and said to the king, “If you will just give me some time, I'll explain your dream.”
17 Daniel returned home and told his three friends. 18 Then he said, “Pray that the God who rules from heaven will be merciful and explain this mystery, so that we and the others won't be put to death.” 19 In a vision one night, Daniel was shown the dream and its meaning. Then he praised the God who rules from heaven:
20 “Our God, your name
will be praised
forever and forever.
You are all-powerful,
and you know everything.
21 You control human events—
you give rulers their power
and take it away,
and you are the source
of wisdom and knowledge.
22 “You explain deep mysteries,
because even the dark
is light to you.
23 You are the God
who was worshiped
by my ancestors.
Now I thank you and praise you
for making me wise
and telling me the king's dream,
together with its meaning.”
Daniel Interprets the Dream
24 Daniel went back to Arioch, the official in charge of executing the wise men. Daniel said, “Don't kill those men! Take me to the king, and I will explain the meaning of his dream.”
25 Arioch rushed Daniel to the king and announced, “Your Majesty, I have found out that one of the men brought here from Judah can explain your dream.”
26 The king asked Daniel, “Can you tell me my dream and what it means?”
27 Daniel answered:
Your Majesty, not even the smartest person in all the world can do what you are demanding. 28-29 But the God who rules from heaven can explain mysteries. And while you were sleeping, he showed you what will happen in the future. 30 However, you must realize that these mysteries weren't explained to me because I am smarter than everyone else. Instead, it was done so that you would understand what you have seen.
31 Your Majesty, what you saw standing in front of you was a huge and terrifying statue, shining brightly. 32 Its head was made of gold, its chest and arms were silver, and from its waist down to its knees, it was bronze. 33 From there to its ankles it was iron, and its feet were a mixture of iron and clay.
34 As you watched, a stone was cut from a mountain—but not by human hands. The stone struck the feet, completely shattering the iron and clay. 35 Then the iron, the clay, the bronze, the silver, and the gold were crushed and blown away without a trace, like husks of wheat at threshing time. But the stone became a tremendous mountain that covered the entire earth.
36 That was the dream, and now I'll tell you what it means. 37 Your Majesty, you are the greatest of kings, and God has highly honored you with power 38 over all humans, animals, and birds. You are the head of gold. 39 After you are gone, another kingdom will rule, but it won't be as strong. Then it will be followed by a kingdom of bronze that will rule the whole world. 40 Next, a kingdom of iron will come to power, crushing and shattering everything.
41-42 This fourth kingdom will be divided—it will be both strong and brittle, just as you saw that the feet and toes were a mixture of iron and clay. 43 This kingdom will be the result of a marriage between kingdoms, but it will crumble, just as iron and clay don't stick together.
44-45 During the time of those kings, the God who rules from heaven will set up an eternal kingdom that will never fall. It will be like the stone that was cut from the mountain, but not by human hands—the stone that crushed the iron, bronze, clay, silver, and gold. Your Majesty, in your dream the great God has told you what is going to happen, and you can trust this interpretation.
Daniel Is Promoted
46 King Nebuchadnezzar bowed low to the ground and worshiped Daniel. Then he gave orders for incense to be burned and a sacrifice of grain to be offered in honor of Daniel. 47 The king said, “Now I know that your God is above all other gods and kings, because he gave you the power to explain this mystery.” 48 The king then presented Daniel with a lot of gifts; he promoted him to governor of Babylon Province and put him in charge of the other wise men. 49 At Daniel's request, the king appointed Shadrach, Meshach, and Abednego to high positions in Babylon Province, and he let Daniel stay on as a palace official.
1 Savas valdīšanas otrā gadā Nebukadnēcars redzēja nozīmīgu sapni, kas viņu tā satrauca, ka viņš uzmodās no miega.
2 Ķēniņš aicināja gudros un vārdotājus, zīlniekus un kaldējus, lai tie viņam izskaidro sapni. Un kad tie stājās ķēniņa priekšā,
3 Ķēniņš tiem sacīja: „Man bija sapnis, tas uztrauc mani, un man nedod miera arī tas, ka es visādā ziņā gribu izprast tā nozīmi.“
4 Tad kaldēji sacīja ķēniņam aramējiski: „Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Atstāsti saviem kalpiem savu sapni, tad mēs tev to izskaidrosim!“
5 Ķēniņš teica kaldējiem: „Mans lēmums ir negrozāms: ja jūs nedarīsit man zināmu pašu sapni un tā izskaidrojumu, tad jūs sacirtis gabalos un jūsu namus padarīs par drupu kaudzi;
6 Bet ja jūs pastāstīsit man sapni un to izskaidrosit, tad jūs saņemsit no manis bagātas dāvanas un lielu goda parādīšanu. Tā tad atstāstiet manu sapni un izskaidrojiet to!“
7 Tad tie atkārtoja un sacīja: „Lai ķēniņš pastāsta saviem kalpiem savu sapni, tad mēs to izskaidrosim.“
8 Ķēniņš atbildēja un sacīja: „Es redzu, ka jūs gribat tikai laiku novilcināt, jo jūs redzat, ka mans lēmums ir negrozāms.
9 Bet ja jūs nevarat pastāstīt man manu sapni, tad paliek jums nolemtais sods, tāpēc ka jūs esat sarunājušies runāt manā priekšā melus un viltu, lai tikai laiku novilcinātu un lai apstākļi grozītos. Tāpēc stāstiet man manu sapni, lai es varu pārliecināties, ka jūs manu sapni ari izskaidrosit!“
10 Tad kaldēji atbildēja ķēniņam: „Nav neviena cilvēka virs zemes, kas varētu apmierināt ķēniņa prasību. Nav ari bijis ķēniņa, lai cik varens tas būtu bijis, kas būtu griezies ar tādu prasību pie kāda pareģa, kāda vārdotāja vai kaldēja.
11 Tas ir par daudz, —par grūtu, ko ķēniņš prasa. Nav neviena, kas varētu izpildīt ķēniņa prasību, kā vien dievi, bet tie nedzīvo starp mirstīgiem cilvēkiem.“
12 Par to ķēniņš stipri uztraucās un tā sadusmojās, ka pavēlēja nokaut visus gudros Bābelē.
13 Kad šī pavēle iznāca, lai gudros nokautu, tad meklēja arī Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nogalinātu.
14 Tad Daniēls griezās ar veiklu un gudru paņēmienu pie ķēniņa pils sardzes virsnieka Ariocha, kas bija augstākais ķēniņa uzlikto sodu izpildītājs un bija tieši devies sodīt ar nāvi Bābeles gudros.
15 Viņš jautāja ķēniņa pilnvarniekam Ariocham: „Kāpēc ķēniņš izdevis tik bargu pavēli?“ —Kad Ariochs to paskaidroja Daniēlam,
16 Tad Daniēls gāja pie ķēniņa un izlūdzās no tā laiku, lai varētu pēc tam dot ķēniņam sapņa izskaidrojumu.
17 Tad Daniēls gāja savā dzīvokli un raksturoja vispārējo stāvokli saviem biedriem Hananjam, Misaēlam un Asarjam,
18 Lai tie izlūgtos no debesu Dieva žēlastību šinī noslēpumā, ka nenokautu Daniēlu un viņa biedrus kopā ar Bābeles gudrajiem.
19 Tad Daniēlam atklājās šis noslēpums nakts parādībā; par to Daniēls teica debesu Dievu
20 Un sacīja: „Slavēts lai ir Dieva vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara!
21 Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu;
22 Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma.
23 Tevi, Tu manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man devis gudrību un spēku un esi darījis zināmu, ko mēs no Tevis izlūdzamies, jo Tu mums esi atklājis to, ko ķēniņš vēlas zināt.“
24 Tad Daniēls gāja pie Ariocha, kuram ķēniņš bija uzdevis gudros Bābelē nogalināt, un tam sacīja: „Nenokauj gudros Bābelē! Ved mani pie ķēniņa, es viņam došu viņa sapņa izskaidrojumu!“
25 Ariochs tad veda steidzīgi Daniēlu pie ķēniņa un sacīja tam: „Es šeit atradu trimdā atvesto jūdu starpā vienu viru, tas grib ķēniņam sniegt sapņa izskaidrojumu.“
26 Tad ķēniņš sacīja Daniēlam, kufu sauca par Bcltsacaru: „Vai tu patiesi vari man pateikt sapni, kaš man bija, un to arī izskaidrot?“
27 Daniēls atbildēja ķēniņam: „Noslēpumu, ko ķēniņš grib zināt, viņam nevar atklāt ne gudrie, ne vārdotāji, nedz zvaigžņu vērotāji, nedz zīlnieki vai pareģi;
28 Bet ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus. Un tas ir ķēniņam Nebukadnēcaram darījis zināmu, kas notiks laiku beigās; tavs sapnis un tavi redzē-jumi, kas tev guļot stāvējuši acu priekšā, ir šādi:
29 Tev, ak ķēniņ, gultā guļot, nāca galvā domas, kas notiks nākotnē. Un tas, kas atklāj noslēpumus, tev parādīja, kas notiks.
30 Bet man šis noslēpums tika atklāts ne manas gudrības dēļ, it kā tā būtu lielāka kā citiem cilvēkiem, bet lai ķēniņam taptu zināms sapņa izskaidro-jums un tu izprastu savas sirds domas.
31 Tev, ak ķēniņ, bija parādība, —tu redzēji lielu tēlu; tas bija vareni liels un stāvēja priekšā ārkārtīgā spožumā; tā izskats bija briesmīgs.
32 Šī tēla galva bija no tīra zelta, tā krūtis un rokas no sudraba, tā vēders un gurni no vara.
33 Tēla stilbi bija no dzelzs, un tā kājas pa daļai no dzelzs un pa daļai no māla.
34 Tev ar visu uzmanību tēlā noraugoties, pēkšņi no kalna bez kādas cilvēku roku palīdzības atraisījās akmens un gāzās lejup; tas ķēra tēla dzelzs un māla kājas un sašķaidīja tās.
35 Līdz ar to sašķīda smalkās druskās arī tēla vara, sudraba un zelta daļas; tās izputēja kā pelavas vasarā uz klona, vējš tās aiznesa, tā ka no tām nekā vairs nepalika. Bet akmens, kas satrieca tēlu, kļuva par lielu kalnu, kas piepildīja visu zemi.
36 Tāds ir sapnis. Tagad mēs dosim ķēniņam sapņa izskaidrojumu:
37 Tu, ak ķēniņ, tu ķēniņu ķēniņ, tev debesu Dievs ir devis spēju valdīt, varu, spēku un godu,
38 Tavā rokā Viņš nodevis cilvēkus visur, kur vien cilvēki dzīvo, kur ir zvēri laukā un putni apakš debess; Viņš tevi iecēlis tiem visiem par valdnieku, tu esi tā zelta galva.
39 Pēc tevis nāks cita valsts, kas būs vājāka par tavējo, un tad celsies vēl trešā valsts, no vara, tā valdīs pār visu zemi.
40 Tad nāks ceturtā valsts, cieta kā dzelzs. Un kā dzelzs satriec un sagrauj visu, tā šī satrieks un sagraus visas pārējās.
41 Tu redzēji, ka tēlam bija kājas un kāju pirksti pa daļai no māla, pa daļai no dzelzs, un tas norāda uz to, ka šī valsts būs savā būtībā nevienāda veidojuma valsts: tai piemitīs kaut kas no dzelzs stipruma, jo tu redzēji dzelzi, kas maisīta ar māliem;
42 Bet ka tu redzēji kājas pirkstus pa daļai no dzelzs un pa daļai no māla esam, tas dod aizrādījumu, ka šī valsts būs pa daļai stipra, pa daļai tomēr tieksies arī sadrupt.
43 Un ka tu redzēji, ka dzelzs bija maisīta ar mālu, tas ir aizrādījums, ka abu daļu cilvēki sadzīvē un laulības noslēdzot gan saskaras cits ar citu, bet neviena daļa nesaraujami nesavienojas ar otru, tieši tā, kā dzelzs nesavienojas ar mālu.
44 Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kupa pastāvēs nesagrauta mūžīgi, un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.
45 Tādēļ tu arī redzēji, ka akmens bez cilvēku palīdzības novēlās no kalna un satrieca dzelzi, vapu mālu, sudrabu un zeltu. Lielais Dievs ķēniņam parādīja, kas notiks nākotnē. Sapnis mums iedveš dziļu ticību pret sevi, un patiess ir tā izskaidrojums.“
46 Tad ķēniņš Nebukadnēcars nokrita uz sava vaiga, zemojās Daniēla priekšā un lika tam pienest dāvanas un kvēpināmos upurus.
47 Ķēniņš sacīja vaļsirdīgi Daniēlam: „Patiesi, jūsu Dievs ir visu dievu Dievs un visu ķēniņu Kungs, Viņš atklāj noslēpumus; tādēļ arī tu varēji atklāt šo noslēpumu!“
48 Tad ķēniņš izcilā kārtā paaugstināja Daniēlu un deva tam daudz bagātu dāvanu un iecēla to par pārvaldnieku pār visu Bābeles zemi un pār Bābeles gudro priekšnieku.
49 Daniēls lūdza ķēniņam, un tas iecēla Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego par pārvaldniekiem pār visu Bābeles zemi, bet Daniēls palika ķēniņa pilī.
