David Brings the Sacred Chest Back to Jerusalem
(1 Chronicles 13.1-141 15.1—16.3,43)1 David brought together 30,000 of Israel's best soldiers and 2 led them to Baalah in Judah, which was also called Kiriath-Jearim. They were going there to get the sacred chest and bring it back to Jerusalem. The throne of the Lord All-Powerful is above the winged creatures on top of this chest, and he is worshiped there.
3 They put the sacred chest on a new ox cart and started bringing it down the hill from Abinadab's house. Abinadab's sons Uzzah and Ahio were guiding the ox cart, 4 with Ahio walking in front of it. 5 Some of the people of Israel were playing music on small harps and other stringed instruments, and on tambourines, castanets, and cymbals. David and the others were happy, and they danced for the Lord with all their might.
6 But when they came to Nacon's threshing-floor, the oxen stumbled, so Uzzah reached out and took hold of the sacred chest. 7 The Lord God was very angry with Uzzah for doing this, and he killed Uzzah right there beside the chest.
8 David got angry with God for killing Uzzah. He named that place “Bursting Out Against Uzzah,” and that's what it's still called.
9 David was afraid of the Lord and thought, “Should I really take the sacred chest to my city?” 10 He decided not to take it there. Instead, he turned off the road and took it to the home of Obed Edom, who was from Gath.
11-12 The chest stayed there for three months, and the Lord greatly blessed Obed Edom, his family, and everything he owned. Then someone told King David, “The Lord has done this because the sacred chest is in Obed Edom's house.”
At once, David went to Obed Edom's house to get the chest and bring it to David's City. Everyone was celebrating. 13 The people carrying the chest walked six steps, then David sacrificed an ox and a choice cow. 14 He was dancing for the Lord with all his might, but he wore only a linen cloth. 15 He and everyone else were celebrating by shouting and blowing horns while the chest was being carried along.
16 Saul's daughter Michal looked out her window and watched the chest being brought into David's City. But when she saw David jumping and dancing for the Lord, she was disgusted.
17 They put the chest inside a tent that David had set up for it. David worshiped the Lord by sacrificing animals and burning them on an altar, 18 then he blessed the people in the name of the Lord All-Powerful. 19 He gave all the men and women in the crowd a small loaf of bread, some meat, and a handful of raisins, then everyone went home.
Michal Talks to David
20 David went home so he could ask the Lord to bless his family. But Saul's daughter Michal went out and started yelling at him. “You were really great today!” she said. “You acted like a dirty old man, dancing around half-naked in front of your servants' slave-girls.”
21 David told her, “The Lord didn't choose your father or anyone else in your family to be the leader of his people. The Lord chose me, and I was celebrating in honor of him. 22 I'll show you just how great I can be! I'll even be disgusting to myself. But those slave-girls you talked about will still honor me!”
23 Michal never had any children.
1 Pēc tam Dāvids sapulcināja visus izlasītos karavīrus Israēlā, trīsdesmit tūkstoš vīrus.
2 Tad Dāvids cēlās un gāja ar visu šo karavīru saimi, kas bija pie viņa, uz Baālu Jūdā, lai no turienes atvestu Dieva šķirstu, kas ir nosaukts Dieva, tā Kunga Cebaota, vārdā, kas valda pār ķerubiem.
3 Un tie veda Dieva šķirstu, kas bija uzlikts uz jauniem kravas ratiem, pēc tam kad viņi bija to iznesuši no Abinadaba nama, kas atrodas uzkalniņā; un Uza un Achio, Abinadaba dēli, vadīja šos jaunos ratus.
4 Un kad tie iznesa Dieva šķirstu no Abinadaba nama, kas bija uzkalnā, tad Achio gāja šķirstam pa priekšu.
5 Bet Dāvids un visa Israēla karotāju saime līksmojās un dejoja tā Kunga priekšā, viņi spēlēja ar ciedru koka koklēm, arpām, rokas bungām, ar zvārguļiem un zvaniem.
6 Kad nu tie nonāca pie Nachona labības klona, tad Uza izstiepa savu roku pret Dieva šķirstu, lai to cieši saturētu, jo vērši paklupa.
7 Tad tā Kunga dusmas iekaisa pret Uzu, un Dievs viņu tur par sodu bargi skāra, jo tas bija izdarījis pārkāpumu, tā ka viņš turpat pie Dieva šķirsta nomira.
8 Un Dāvids bija dziļi satriekts, ka tas Kungs bija tādu robu izlauzis, atņemdams Uzu; tāpēc šīs vietas vārds tika nosaukts Perec-Uza, un tā to sauc līdz šai dienai.
9 Bet Dāvids tanī dienā stipri izbijās tā Kunga priekšā, tā ka viņš izsaucās: „Kā Dieva šķirsts var nākt pie manis?“
10 Un Dāvids negribēja ļaut tā Kunga šķirstu vest pie sevis uz Dāvida pilsētu, bet viņš novirzīja to uz Obed-Edoma, kāda gātieša, namu.
11 Un tā Kunga šķirsts palika šā gātieša Obed-Edoma namā trīs mēnešus; bet tas Kungs svētīja Obed-Ēdomu un visu viņa namu.
12 Kad ķēniņam Dāvidam tika paziņots, ka tas Kungs ir Obed-Edoma namu un visu, kas tam pieder, svētījis Dieva šķirsta labad, tad Dāvids gāja un pilns prieka pārveda Dieva šķirstu no Obed-Edoma nama kalnup uz paša Dāvida pilsētu.
13 Kad tā Kunga šķirsta nesēji bija pagājuši sešus soļus, tad viņš upurēja kaujamam upurim vērsi un barotu teļu,
14 Un Dāvids dejoja no visas savas sirds tā Kunga priekšā, pie kam Dāvids bija apjozts tikai ar linu plecu segu.
15 Tā Dāvids un viss Israēla nams pārveda kalnup tā Kunga Šķirstu ar gavilēm un taures skaņām.
16 Un notika, kad nu tā Kunga Šķirstu nesa iekšā Dāvida pilsētā, tad Michala, Saula meita, bija izliekusies pa logu un skatījās. Kad viņa ieraudzīja ķēniņu Dāvidu lēkājam un dejas solī tā Kunga priekšā dejojam, viņa to noni-cināja un ienīda savā sirdī.
17 Un tie ienesa tā Kunga šķirstu un to nolika savā vietā telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, un Dāvids upurēja dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus tā Kunga priekšā.
18 Kad nu Dāvids savus dedzināmos upujrus un kaujamos pateicības upurus bija pabeidzis, tad viņš svētīja tautu tā Kunga Cebaota vārdā.
19 Un viņš lika izdalīt visai tautai, visai Israēla draudzei, ir vīriem, ir sievām, ikkatram pa klaipam maizes, pa gabalam gaļas un pa vīnogu rausim. Un tad visa tauta atgriezās ikviens savās mājās.
20 Kad nu arī Dāvids atgriezās, lai sveicinātu savu dzimtu, tad Michala, Saula meita, iznāca Dāvidam pretī un zobodamās teica: „Cik cienījami gan ir izturējies šodien Israēla ķēniņš, kad viņš bija gandrīz pilnīgi atsedzies savu pavalstnieku kalpoņu acu priekšā, kā to parasti dara tikai nelietīgi vīrieši!“
21 Bet Dāvids atbildēja Michalai: „Tas notika tā Kunga priekšā, kas mani ir izredzējis, mani celdams augstāk par tavu tēvu un tava tēva dzimtu par valdītāju tā Kunga tautai, pār Israēlu, —jā, un es līksmojos tā Kunga priekšā,
22 Es esmu ar mieru dejot arī nākotnē, pat ja ar to es vēl vairāk pazemotos kā šoreiz. Un es gribu pazemīgi domāt par sevi arī nākotnē, bet kalpoņu acīs, ko tu pieminēji, es ar to tikai vēl pieaugšu savā godā.“
23 Bet Michala, Saula meita, paljka bez bērniem līdz savai miršanas dienai.
