Ishbosheth Is Killed
1 Ishbosheth felt like giving up after he heard that Abner had died in Hebron. Everyone in Israel was terrified.
2 Ishbosheth had put the two brothers Baanah and Rechab in charge of the soldiers who raided enemy villages. Rimmon was their father, and they were from the town of Beeroth, which belonged to the tribe of Benjamin. 3 The people who used to live in Beeroth had run away to Gittaim, and they still live there.
4 Saul's son Jonathan had a son named Mephibosheth, who had not been able to walk since he was five years old. It happened when someone from Jezreel told his nurse that Saul and Jonathan had died. She hurried off with the boy in her arms, but he fell and injured his legs.
5 One day about noon, Rechab and Baanah went to Ishbosheth's house. It was a hot day, and he was resting 6-7 in his bedroom. The two brothers went into the house, pretending to get some flour. But once they were inside, they stabbed Ishbosheth in the stomach and killed him. Then they cut off his head and took it with them.
Rechab and Baanah walked through the Jordan River valley all night long. 8 Finally they turned west and went to Hebron. They went in to see David and told him, “Your Majesty, here is the head of Ishbosheth, the son of your enemy Saul who tried to kill you! The Lord has let you get even with Saul and his family.”
9 David answered:
I swear that only the Lord rescues me when I'm in trouble! 10 When a man came to Ziklag and told me that Saul was dead, he thought he deserved a reward for bringing good news. But I grabbed him and killed him.
11 You evil men have done something much worse than he did. You've killed an innocent man in his own house and on his own bed. I'll make you pay for that. I'll wipe you from the face of the earth!
12 Then David said to his troops, “Kill these two brothers! Cut off their hands and feet and hang their bodies by the pool in Hebron. But bury Ishbosheth's head in Abner's tomb near Hebron.” And they did.
1 Kad nu Saula dēls Išbošets dzirdēja, ka Abners ir Hebronā miris, tad viņam rokas kļuva slābanas, bet viss Israēls izbijās.
2 Un Saula dēlam Išbošetam bija divi vīri, sirotāju pulku vadītāji, vienam vārds bija Baāna, otram—Rechabs; tie abi bija Rimona dēli, kas bija apmeties Beērotā un bija kāds no Benjamīna cilts pēctečiem, jo arī Beērota tiek pieskaitīta Benjamīnam.
3 Un beērotieši bija aizbēguši uz Gitaimu, un tur tie mīt kā svešinieki vēl līdz šai pašai dienai.
4 Bet Saula dēlam Jonatānam bija dēls, kas bija gaudens uz abām savām kājām. Viņš bija piecus gadus vecs, kad nāca vēsts no Jezreēlas, ka Sauls un Jonatāns miruši. Tad viņa aukle to bija pacēlusi uz savām rokām un ar to bēgusi, bet tā kā viņa lielās bailēs steigšus bija metusies bēgt visai steidzīgi, viņš bija atraisījies, kritis un tādēļ kļuvis kroplis; viņa vārds bija Mefibošets.
5 Un Rimona, beērotieša, dēli Rechabs un Baāna devās ceļā, un kad pusdienā kļuva viskarstāk, tad tie iegāja Išbošeta namā, bet viņš bija apgūlies diendusā savā gultā.
6 Un redzi, tie devās iekšā namā līdz pašam tā vidum it kā kviešus pirkt, bet nama durvju sargātāja, kviešus tīrīdama, klanījās ar galvu un bija iemigusi; tādēļ arī abi brāļi varēja netraucēti namā iezagties.
7 Tā tie nonāca Išbošeta namā, bet tas gulēja savā guļas vietā savā guļamistabā; un viņi to sita, un nogalināja, un nocirta viņam galvu. Tad tie ņēma viņa galvu un steidzīgi gāja visu nakti pa ceļu caur Jardānas līdzenumu.
8 Tad tie nonāca ar Išbošeta galvu pie Dāvida Hebronā un sacīja ķēniņam: „Redzi, še ir Išbošeta, Saula dēla, tava ienaidnieka, galva, kas meklēja tavu dzīvību! Bet tas Kungs par manu kungu un ķēniņu šodien ir atriebies gan pašam Saulam, gan viņa pēcnācējiem!“
9 Bet Dāvids atbildēja Rechabam un viņa brālim Baānam, Rimona, kurš bija no Beērotas, dēliem un viņš tiem sacīja: „Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvs, kas manu dvēseli ir atpestījis no visām bēdām,
10 Es esmu to vīru, kas man atnesa ziņu, sacīdams: Redzi, Sauls ir miris, un kas pats savās acīs šķitās labas vēsts nesējs, apcietinājis un nogalinājis Ciklagā, lai tam dotu no savas puses vēstneša algu!
11 Un vēl jo vairāk tagad, kad bezdievīgi vīri ir nokāvuši taisnu vīru viņa namā viņa guļas vietā, vai man nebūs prasīt viņa asinis no jūsu rokām, un kā lai es jūs neizdeldēju no zemes virsus?“
12 Un Dāvids pavēlēja saviem miesas sargiem, un tie tos nogalināja. Viņi nocirta viņiem rokas un kājas un pašus uzkāra pie Hebronas dīķa. Bet Išbošeta galvu viņi ņēma un apraka Abnera kapa vietā Hebronā.
