David Becomes King of Judah
1 Later, David asked the Lord, “Should I go back to one of the towns of Judah?”
The Lord answered, “Yes.”
David asked, “Which town should I go to?”
“Go to Hebron,” the Lord replied.
2 David went to Hebron with his two wives, Ahinoam and Abigail. Ahinoam was from Jezreel, and Abigail was the widow of Nabal from Carmel. 3 David also told his men and their families to come and live in the villages near Hebron.
4 The people of Judah met with David at Hebron and poured olive oil on his head to show that he was their new king. Then they told David, “The people from Jabesh in Gilead buried Saul.”
5 David sent messengers to tell them:
The Lord bless you! You were kind enough to bury Saul your ruler, 6 and I pray that the Lord will be kind and faithful to you. I will be your friend because of what you have done. 7 Saul is dead, but the tribe of Judah has made me their king. So be strong and have courage.
Ishbosheth Becomes King of Israel
8 Abner the son of Ner had been the general of Saul's army. He took Saul's son Ishbosheth across the Jordan River to Mahanaim 9 and made him king of Israel, including the areas of Gilead, Asher, Jezreel, Ephraim, and Benjamin. 10 Ishbosheth was 40 years old at the time, and he ruled for two years. But the tribe of Judah made David their king, 11 and he ruled from Hebron for seven and a half years.
The War between David and Ishbosheth
12 One day, Abner and the soldiers of Ishbosheth left Mahanaim and went to Gibeon. 13 Meanwhile, Joab the son of Zeruiah was leading David's soldiers, and the two groups met at the pool in Gibeon. Abner and his men sat down on one side of the pool, while Joab and his men sat on the other side. 14 Abner yelled to Joab, “Let's get some of our best soldiers to stand up and fight each other!”
Joab agreed, 15 and twelve of Ishbosheth's men from the tribe of Benjamin got up to fight twelve of David's men. 16 They grabbed each other by the hair and stabbed each other in the side with their daggers. They all died right there! That's why the place in Gibeon is called “Field of Daggers.” 17 Then everyone started fighting. Both sides fought very hard, but David's soldiers defeated Abner and the soldiers of Israel.
18 Zeruiah's three sons were there: Joab, Abishai, and Asahel. Asahel could run as fast as a deer in an open field, 19 and he ran straight after Abner, without looking to the right or to the left.
20 When Abner turned and saw him, he said, “Is that you, Asahel?”
Asahel answered, “Yes it is.”
21 Abner said, “There are soldiers all around. Stop chasing me and fight one of them! Kill him and take his clothes and weapons for yourself.”
But Asahel refused to stop.
22 Abner said, “If you don't turn back, I'll have to kill you! Then I could never face your brother Joab again.”
23 But Asahel would not turn back, so Abner struck him in the stomach with the back end of his spear. The spear went all the way through and came out of his back. Asahel fell down and died. Everyone who saw Asahel lying dead just stopped and stood still. 24 But Joab and Abishai went after Abner. Finally, about sunset, they came to the hill of Ammah, not far from Giah on the road to Gibeon Desert. 25 Abner brought the men of Benjamin together in one group on top of a hill, and they got ready to fight.
26 Abner shouted to Joab, “Aren't we ever going to stop killing each other? Don't you know that the longer we keep on doing this, the worse it's going to be when it's all over? When are you going to order your men to stop chasing their own relatives?”
27 Joab shouted back, “I swear by the living God, if you hadn't spoken, my men would have chased their relatives all night!” 28 Joab took his trumpet and blew the signal for his soldiers to stop chasing the soldiers of Israel. At once, the fighting stopped.
29 Abner and his troops marched through the Jordan River valley all that night. Then they crossed the river and marched all morning until they arrived back at Mahanaim.
30 As soon as Joab stopped chasing Abner, he got David's troops together and counted them. There were 19 missing besides Asahel. 31 But David's soldiers had killed 360 of Abner's men from the tribe of Benjamin. 32 Joab and his troops carried Asahel's body to Bethlehem and buried him in the family burial place. Then they marched all night and reached Hebron before sunrise.
1 Pēc tam Dāvids vaicāja to Kungu, sacīdams: „Vai man būs noiet uz kādu no Jūdas pilsētām?“ Un tas Kungs tam atbildēja: „Jā, noej!“ Kad Dāvids tālāk jautāja: „Uz kurieni man būs iet?“ Tad viņš saņēma atbildi: „Uz Hebronu.“
2 Tad Dāvids uz turieni nogāja kopā ar savām abām sievām, jezreēlieti Ahinomu un Abigailu, Nābala, Karmela iedzīvotāja, atraitni.
3 Un Dāvids lika ari saviem karavīriem, kuri bija pie viņa, ikkatram ar savu ģimeni noiet uz turieni; un tie apmetās un dzīvoja Hebronas apkārtnes pilsētās.
4 Tad nāca vīri no Jūdas un svaidīja Dāvidu par ķēniņu Jūdas ciltij. Kad nu Dāvidam tika paziņots, ka Jabešas ļaudis Gileādā Saulu ir aprakuši,
5 Tad Dāvids nosūtīja vēstnešus pie Jabešas vīriem Gileādā un lika tiem sacīt: „Lai tā Kunga svētība nāk pār jums, ka jūs esat tādu mīlestību parā-dījuši Saulam, savam kungam, un esat viņu apglabājuši!
6 Tad nu tagad lai tas Kungs jums parāda žēlastību un uzticību! Un ari es gribu jums atlīdzināt par to, ka jūs esat tā izdarījuši.
7 Un nu, lai tagad jūsu rokas ir stipras paļāvībā, un kļūstiet drošsirdīgi viri! Gan Sauls, jūsu kungs, ir miris, bet Jūdas cilts ir mani svaidījusi sev par ķēniņu.“
8 Bet Abners, Nera dēls, Saula kara pulku virspavēlnieks, ņēma Išbošetu, Saula dēlu, un aizveda viņu uz Mahanaimu.
9 Un viņš to iecēla par ķēniņu pār Gileādu un par ašūriešiem, pār Jezreēlu, pār Ēfraimu un pār Benjamīnu, —vispār pār visu Israēlu.
10 Un Išbošets, Saula dēls, bija četrdesmit gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš Israēlā, un viņš valdīja divus gadus; tikai Jūdas cilts turējās pie Dāvida.
11 Bet laiks, kamēr Dāvids kā ķēniņš Hebronā valdīja pār Jūdas cilti, bija septiņi gadi un seši mēneši.
12 Un Abners, Nera dēls, izgāja ar Išbošeta, Saula dēla, kalpiem no Mahanaimas un gāja uz Gibeonu.
13 Un Joābs, Cerujas dēls, ari izgāja ar Dāvida kalpiem; abi pulki sastapās pie Gibeona dīķa un apmetās nometnē: vieni palika dīķa vienā krastā, bet otri dīķa otrā krastā.
14 Tad Abners sacīja Joābam: „Lai taču jaunekļi uzstājas un lai mūsu acu priekšā uzved kapa rotaļas!“ Tad Joābs sacīja: „Labi, lai notiek!“
15 Tad tie cēlās un nosoļoja garām pa pāriem, pēc skaita divpadsmit no Benjamīna Išbošeta, Saula dēla, priekšā un divpadsmit no Dāvida kalpiem.
16 Tad ikviens sagrāba savu pre-tinieku stingri pie galvas un iedūra savu zobenu pretinieka sānos, un tie visi krita reizē; tāpēc šo vietu nosauca par—Chelkat ha Curim, un tā atrodas pie Gibeonas.
17 Kad nu šinī dienā iedegās sīva kauja, tad Abners un Israēla karavīri tika sakauti un bēga no Dāvida kalpiem.
18 Un tur bija arī trīs Cerujas dēli—Joābs, Abišajs un Asahēls, bet Asahēls bija tik ātrs kā stima laukā.
19 Un Asahēls dzinās pakaļ Abneram un nenovērsās savā gaitā nedz pa labi, nedz pa kreisi, vajādams Abneru.
20 Bet Abners atgriezās atpakaļ un sauca: „Vai tu neesi Asahēls?“ Tas atbildēja: „Es tas esmu.“
21 Tad Abners tam sacīja: „Nogriezies no manis vai pa labi, vai pa kreisi, un satver sev kā gūstekni vienu no šiem jaunekļiem un paņem viņa ieročus!“ Bet Asahēls negribēja atstāties nost no viņa.
22 Tad vēl reiz Abners viņam uzsauca: „Atstājies no manis! Kādēļ lai es tevi nogāžu pie zemes? Kā tad es varēšu pacelt savu vaigu tava brāļa Joāba priekšā?“
23 Bet kad viņš negribēja atstāties tam sekot, tad Abners ar šķēpa otru galu iedūra viņam vēderā, tā šķēps tam izgāja cauri, un viņš tur nokrita pie zemes un turpat nomira, kur viņš apstājās. Bet visi, kas vien pie šīs vietas nonāca, kur Asahēls bija kritis un nomiris, apstājās mierā.
24 Bet Joābs un Abišajs joprojām vajāja Abneru, un saule jau rietēja, kad tie nonāca pie Ammas pakalna, kas ir šaipus Giāhas pie ceļa uz Gibeona tuksnesi.
25 Un Benjamīna dēli sapulcējās ap Abneru, saliedējās vienā pulkā un ieņēma vietu uz viena no pakalniem.
26 Tad Abners uzsauca Joābam, sacīdams: „Vai lai zobens rij bez apstājas? Vai tu nezini, ka beigu cīņa būs līdz pēdējam vīram? Cik tad ilgi būs vēl jāgaida, līdz kamēr tu pavēlēsi saviem karotājiem, lai tie pārtrauc savu brāļu vajāšanu?“
27 Un Joābs atbildēja: „Tik tiešām, ka Dievs dzīvo! Ja tu to nebūtu sacījis, tad varbūt tikai uz rīta pusi karotāji būtu mitējušies dzīties cits citam pakaļ!“
28 Tad Joābs pūta taurē, un visi viņa ļaudis apstājās un vairs nevajāja Israēlu un pārtrauca cīņu.
29 Bet Abners ar saviem vīriem gāja visu nākošo nakti un pārstaigāja Arābu tuksnesi; tie pārcēlās pāri Jardānai, izgāja caur visu Bitronas ieleju un, visu priekšpusdienu gājuši, tie nonāca Mahanaimā.
30 Ari Joābs atgriezās no Abnera vajāšanas un sapulcināja visu karaspēku, un jundas pārbaudē no Dāvida vīriem iztrūka deviņpadsmit vīru un Asahēls.
31 Bet Dāvida vīri bija nonāvējuši no Benjamīna, no Abnera vīriem, trīs simti sešdesmit vīrus; tie arī visi bija pagalam.
32 Asahēlu Jūdas ļaudis pacēla un apraka viņa tēva kapā, kas atradās Betlčmē. Bet Joābs un vīna vīri gāja visu nakti, un rīta ausmā tie sasniedza Hebronu.
