King Jehoahaz of Israel
1 Jehoahaz son of Jehu became king of Israel in the twenty-third year of Joash's rule in Judah. Jehoahaz ruled 17 years from Samaria 2 and disobeyed the Lord by doing wrong. He never stopped following the example of Jeroboam, who had caused the Israelites to sin.
3 The Lord was angry with the Israelites, so he let King Hazael of Syria and his son Benhadad rule over them for a long time. 4 Jehoahaz prayed to the Lord for help, and the Lord saw how terribly Hazael was treating the Israelites. He answered Jehoahaz 5 by sending Israel a leader who rescued them from the Syrians, and the Israelites lived in peace as they had before. 6-7 But Hazael had defeated Israel's army so badly that Jehoahaz had only 10 chariots, 50 cavalry troops, and 10,000 regular soldiers left in his army.
The Israelites kept sinning and following the example of Jeroboam's family. They did not tear down the sacred poles that had been set up in Samaria for the worship of the goddess Asherah.
8 Everything else Jehoahaz did while he was king, including his brave deeds, is written in The History of the Kings of Israel. 9 Jehoahaz died and was buried in Samaria, and his son Jehoash became king.
King Jehoash of Israel
10 Jehoash became king of Israel in the thirty-seventh year of Joash's rule in Judah, and he ruled 16 years from Samaria. 11 He disobeyed the Lord by doing just like Jeroboam, who had caused the Israelites to sin.
12 Everything else Jehoash did while he was king, including his war against King Amaziah of Judah, is written in The History of the Kings of Israel. 13 Jehoash died and was buried in Samaria beside the other Israelite kings. His son Jeroboam then became king.
Elisha the Prophet Dies
14 Some time before the death of King Jehoash, Elisha the prophet was very sick and about to die. Jehoash went in and stood beside him, crying. He said, “Master, what will Israel's chariots and cavalry be able to do without you?”
15-16 “Grab a bow and some arrows,” Elisha told him, “and hold them in your hand.” Jehoash grabbed the bow and arrows and held them. Elisha placed his hand on the king's hand 17 and said, “Open the window facing east.” When it was open, Elisha shouted, “Now shoot!” Jehoash shot an arrow and Elisha said, “That arrow is a sign that the Lord will help you completely defeat the Syrian army at Aphek.”
18 Elisha said, “Pick up the arrows and hit the ground with them.” Jehoash grabbed the arrows and hit the ground three times, then stopped. 19 Elisha became angry with the king and exclaimed, “If you had struck it five or six times, you would completely wipe out the Syrians. Now you will defeat them only three times.”
20 Elisha died and was buried.
Every year in the spring, Moab's leaders sent raiding parties into Israel. 21 Once, while some Israelites were burying a man's body, they saw a group of Moabites. The Israelites quickly threw the body into Elisha's tomb and ran away. As soon as the man's body touched the bones of Elisha, the man came back to life and stood up.
Israel Defeats Syria
22 Israel was under the power of King Hazael of Syria during the entire rule of Jehoahaz. 23 But the Lord was kind to the Israelites and showed them mercy because of his solemn agreement with their ancestors Abraham, Isaac, and Jacob. In fact, he has never turned his back on them or let them be completely destroyed.
24 Hazael died, and his son Benhadad then became king of Syria. 25 King Jehoash of Israel attacked and defeated the Syrian army three times. He took back from Benhadad all the towns Hazael had captured in battle from his father Jehoahaz.
1 Un divdesmit trešajā Joasa, Jūdas ķēniņa Ahasjas dēla, valdīšanas gadā, Joahass, Jehus dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja kā ķēniņš Samarijā septiņpadsmit gadus.
2 Ari viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acis, jo viņš sekoja Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis Israēlu uz grēkiem, un viņš no tiem neatkāpās.
3 Tad tā Kunga dusmas iedegās pār Israēlu, un Viņš tos nodeva Aramas ķēniņa Hazaēla un Ben-Hadada, Hazaēla dēla, rokā visu laiku.
4 Bet kad Joahass pielūdza to Kungu, tad tas Kungs viņu paklausīja, jo Viņš ievēroja tās varmācības, ar kādām Aramas ķēniņš apspieda Israēlu.
5 Un tas Kungs deva Israēlam glābēju, ka tie izglābās no aramiešu rokas, un Israēla bērni varēja atkal mierīgi dzīvot savās teltis kā iepriekš.
6 Tomēr tie neatkāpās no Jerobeāma nama ierastiem grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot, un staigāja šajos grēkos; pat Aštarte joprojām palika Samarijā.
7 Bet no Joahasa karavīru saimes nebija vairāk atlikušies kā tikai piecdesmit jātnieki un desmit kapa rati, kā arī desmit tūkstoš kājnieki: Aramas ķēniņš bija tos nokāvis un padarījis tos līdzīgus pīšļiem, kas saminami.
8 Un kas vēl ir stāstāms par Joahasu, un viss tas, ko viņš ir darījis un ari viņa varoņdarbi, tas rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
9 Un kad Joahass apgūlās pie saviem tēviem un viņu apraka Samarijā, tad viņa dēls Joass kļuva ķēniņš viņa vietā.
10 Un Jūdas ķēniņa Joasa trīsdesmit septītajā valdīšanas gadā, Joass, Joahasa dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja Samarijā sešpadsmit gadus.
11 Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs; viņš neatkāpās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kubiem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot: tajos viņš staigāja.
12 Un kas vēl par Joasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un arī viņa varoņdarbi, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
13 Kad nu Joass apgūlās pie saviem tēviem, tad Jerobeāms nosēdās uz viņa troņa, bet Joass tika aprakts Samarijā pie Israēla ķēniņiem.
14 Un kad Elīsa sasirga ar slimību, ar kuj-a tas arī nomira, tad nāca lejā Joass, Israēla ķēniņš, lai viņu apraudzītu, un viņš raudāja tā priekšā un sauca: „Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un jātnieki!“
15 Tad Elīsa tam sacīja: „Atnes loku un bultas!“ Un kad viņš tam atnesa ir loku ir bultas,
16 Tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: „Uzvelc loku ar savu roku!“ Kad viņš to izdarīja, tad Elīsa uzlika savu roku uz ķēniņa rokas
17 Un sacīja: „Atver logu pret austrumiem!“ Un viņš to atvēra. Un Elīsa sauca: „Šauj!“ Un viņš izšāva. Tad Elīsa sacīja: „Tā ir tā Kunga glābēja bulta, kas tevi glābs no Aramas, jo tu sakausi aramiešus pie Afekas, kamēr tu tos iznīcināsi galīgi!“
18 Un pēc tam viņš sacīja: „Ņem bultas!“ Kad viņš bija bultas paņēmis, tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: „Sit ar tām zemi!“ Un tas sita trīs reizes un apstājās.
19 Tad Dieva vīrs sadusmojās par viņu un sacīja: „Piecas reizes vai pat sešas reizes ja tu būtu sitis, tad tu būtu aramiešus sakāvis līdz to pilnīgai iznī-cināšanai, bet nu tagad tu tikai trīs reizes vien sakausi aramiešus!“
20 Kad Elīsa nomira, tad to apraka; bet moābiešu sirotāju pulki mēdza gada sākumā gadu no gada ielauzties zemē.
21 Un notika, kad viņi tieši gribēja apglabāt kādu vīru, tad, redzi, viņi ieraudzīja laupītāju pulka nākam; un tie iemeta to vīru Elīsas kapā, un paši aizgāja. Bet tiklīdz kā tas vīrs pieskārās Elīsas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un piecēlās kājās.
22 Un Aramas ķēniņš Hazaēls ap-spieda un nomāca Israēlu visu Joahasa valdīšanas laiku.
23 Tomēr tas Kungs bija viņiem žēlīgs un apžēlojās par viņiem. Viņš tiem atkal izrādīja savu laipnību, pie-minēdams savu derību ar Ābrahāmu, īzāku un Jēkabu, jo Viņš negribēja tos pilnīgi izdeldēt un stumt no sava vaiga līdz pat mūsu laikam.
24 Un kad Aramas ķēniņš Hazaēls nomira, tad viņa dēls Ben-Hadads, kļuva ķēniņš viņa vietā.
25 Tad Joass, Joahasa dēls, atkal atņēma Ben-Hadadam, Hazaēla dēlam, tās pilsētas, kuras tas karā bija atņēmis viņa tēvam Joahasam. Joass viņu sakāva trīs reizes un tā atguva atpakaļ Israēla pilsētas.
