King Amaziah of Judah
(2 Kings 14.1-6)1 Amaziah was 25 years old when he became king, and he ruled 29 years from Jerusalem, the hometown of his mother Jehoaddin.
2 Even though Amaziah obeyed the Lord by doing right, he refused to be completely faithful. 3 For example, as soon as he had control of Judah, he arrested and killed the officers who had murdered his father. 4 But the children of those officers were not killed; the Lord had commanded in the Law of Moses that only the people who sinned were to be punished.
Edom Is Defeated
(2 Kings 14.7)5 Amaziah sent a message to the tribes of Judah and Benjamin and called together all the men who were 20 years old and older. Three hundred thousand men went to Jerusalem, all of them ready for battle and able to fight with spears and shields. Amaziah grouped these soldiers according to their clans and put them under the command of his army officers. 6 Amaziah also paid about 3.4 tons of silver to hire 100,000 soldiers from Israel.
7 One of God's prophets said, “Your Majesty, don't let these Israelite soldiers march into battle with you. The Lord has refused to help anyone from the northern kingdom of Israel, 8 and so he will let your enemies defeat you, even if you fight hard. He is the one who brings both victory and defeat.”
9 Amaziah replied, “What am I supposed to do about all the silver I paid those troops?”
“The Lord will give you back even more than you paid,” the prophet answered.
10 Amaziah ordered the troops from Israel to go home, but when they left, they were furious with the people of Judah.
11 After Amaziah got his courage back, he led his troops to Salt Valley, where he killed 10,000 Edomite soldiers in battle. 12 He captured 10,000 more soldiers and dragged them to the top of a high cliff. Then he pushed them over the side, and they all were killed on the rocks below.
13 Meanwhile, the Israelite troops that Amaziah had sent home, raided the towns in Judah between Samaria and Beth-Horon. They killed 3,000 people and carried off their possessions.
14 After Amaziah had defeated the Edomite army, he returned to Jerusalem. He took with him the idols of the Edomite gods and set them up. Then he bowed down and offered them sacrifices. 15 This made the Lord very angry, and he sent a prophet to ask Amaziah, “Why would you worship these foreign gods that couldn't even save their own people from your attack?”
16 But before the prophet finished speaking, Amaziah interrupted and said, “You're not one of my advisors! Don't say another word, or I'll have you killed.”
The prophet stopped. But then he added, “First you sinned and now you've ignored my warning. It's clear that God has decided to punish you!”
Israel Defeats Judah
(2 Kings 14.8-14)17 King Amaziah of Judah talked with his officials, then sent a message to King Jehoash of Israel: “Come out and face me in battle!”
18 Jehoash sent back a reply that said:
Once upon a time, a small thornbush in Lebanon arranged the marriage between his son and the daughter of a large cedar tree. But a wild animal came along and trampled the small bush.
19 Amaziah, you think you're so powerful because you defeated Edom. But stay at home and do your celebrating. If you cause any trouble, both you and your kingdom of Judah will be destroyed.
20 God made Amaziah stubborn because he was planning to punish him for worshiping the Edomite gods. Amaziah refused to listen to Jehoash's warning, 21 so Jehoash led his army to the town of Beth-Shemesh in Judah to attack Amaziah and his troops. 22 During the battle, Judah's army was crushed. Every soldier from Judah ran back home, 23 and Jehoash captured Amaziah.
Jehoash took Amaziah with him when he went to attack Jerusalem. Jehoash broke down the city wall from Ephraim Gate to Corner Gate, a section nearly 200 meters long. 24 He carried away the gold, the silver, and all the valuable furnishings from God's temple where the descendants of Obed-Edom stood guard. He robbed the king's treasury, took hostages, then returned to Samaria.
Amaziah Is Killed
(2 Kings 14.15-20)25 Amaziah lived 15 years after Jehoash died. 26 Everything else Amaziah did while he was king is written in The History of the Kings of Judah and Israel.
27 As soon as Amaziah started disobeying the Lord, some people in Jerusalem plotted against Amaziah. He was able to escape to the town of Lachish, but another group of people caught him and killed him there. 28 His body was taken to Jerusalem on horseback and buried beside his ancestors.
1 Amacja bija divdesmit piecus gadus vecs, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus, un viņa mātes vārds bija Joadana, no Jeruzālemes.
2 Viņš gan darīja to, kas ir taisns tā Kungs acīs, tomēr ne ar pilnīgu sirds nodošanos.
3 Kad nu ķēniņa valsts vara bija viņa rokās nostiprinājusies, tad viņš lika saviem kalpiem nogalināt tos, kas bija nokāvuši ķēniņu, viņa tēvu.
4 Bet viņu dēlus viņš nelika nokaut, kā bauslībā, Mozus grāmatā, ir rakstīts, kur tas Kungs ir pavēlējis, sacīdams: „Tēviem nebūs tikt nonāvētiem dēlu dēļ, —un dēliem nebūs tikt nonāvētiem tēvu dēļ, bet ikviens lai mirst pats savu grēku dēļ!“
5 Un Amacja sapulcināja Jūdas iedzīvotājus un lika viņiem sakārtoties pēc viņu dzimtām virsnieku pār tūkstoti un virsnieku pār simtu vadībā—visai Jūdas ciltij un Benjamiņam. Un kad nu viņš no tiem saskaitīja tos, kuji bija divdesmit gadus veci un vecāki, tad viņš atrada trīs simti tūkstošu tādu izlasītu vīru, kuri bija derīgi kajra gaitām un bija spējīgi nest kā šķēpu, tā lielo vairogu.
6 Vēl klāt viņš salīga no Israēla simtu tūkstošu varonīgu karavīru par simts talantiem sudraba.
7 Bet kāds Dieva vīrs nāca pie viņa un sacīja: „Ak ķēniņ! Israēla kara pulks lai nedodas kopā ar tevi uzbrukumā, jo tas Kungs nav ar Israēlu un ne ar vienu no šiem Ēfraima dēliem.
8 Bet dodies tu viens pats, lai parādītu savu drosmi cīņā; pretējā gadījumā Dievs liks tev piedzīvot neveiksmi ienaidnieku priekšā, jo Dievs ir pietiekami stiprs, lai piešķirtu tev tiklab uzvaru, kā arī liktu tev krist.“
9 Kad nu Amacja jautāja Dieva vīram: „Bet kas lai notiek ar tiem simt talantiem, ko es esmu iedevis Israēla kara pulkiem?“, tad Dieva vīrs atbildēja: „Tas Kungs spēj tev vairāk iedot nekā tikai šo naudu!“
10 Tad Amacja lika atšķirt nost tos, kuri piederēja pie pulka, kas bija atnācis pie viņa no Efraima, lai tie grieztos atpakaļ uz savām mājām. Bet tie ļoti saskaitās pret Jūdu un karstās dusmās atgriezās savās dzīves vietās.
11 Bet Amacja drosmes pilns izveda savus kara pulkus cīņā un devās uz Sāls ieleju, kur viņš nokāva desmit tūkstoš Seīra dēlus.
12 Bet citus desmit tūkstošus, kurus Jūdas dēli sagūstīja dzīvus, viņi uzveda klints galotnē un nogāza tos no klints virsotnes, tā ka tie visi tika sašķaidīti gabalos.
13 Bet tā pulka piederīgie, kuriem Amacja bija licis griezties atpakaļ, lai tie neietu ar viņu kopā karā, —tie iebruka Jūdas pilsēās, sākot no Samarijas līdz pat Bet-Horonai, un nokāva no iedzīvotājiem trīs tūkstošus, un savāca bagātu laupījumu.
14 Kad nu Amacja pārnāca no uzvaras pār ēdomiešiem, tad viņš atveda līdz Seīra dēlu dievus, un viņš tos nolika sev kā dievus un metās viņu priekšā ar seju pie zemes un upurēja tiem kvē-pināmo upuri.
15 Tad tā Kunga dusmas iedegās pret Amacju, un Viņš sūtīja pie tā pravieti, kas viņam sacīja: „Kāpēc tu pats esi meklējis tās tautas dievus, kuri neizglāba savu tautu no tavas rokas?“
16 Kad nu viņš uz to tā runāja, tad Amacja viņam sacīja: „Vai tu esi iecelts ķēniņam par padomnieku? Mities! Kāpēc tu gribi, lai tevi nokauj?“ Un tad pravietis mitējās un piebilda: „Es gan nojaušu, ka Dievam ir nodoms tevi iznīcināt, tāpēc ka tu esi tā darījis un neesi klausījis manu padomu!“
17 Un Jūdas ķēniņš Amacja apspriedās un nosūtīja ziņnešus pie Israēla ķēniņa Joasa, Joahaza dēla, Jehus dēla dēla, un lika viņam sacīt: „Nāc un mērosimies spēkiem, viens ar otru!“
18 Tad Israēla ķēniņš Joass nosūtīja vēstnešus pie Jūdas ķēniņa Amacjas un lika viņam sacīt: „Kāds ērkšķu krūms Libanonā sūtīja pie ciedra, kas arī atrodas Libanonā, sacīdams: „Dodi savu meitu manam dēlam par sievu! —Bet tad lauku zvēri, kuri bija Libanonā, gāja pāri un samina ērkšķu krūmu.
19 Redzi, tu domā, —tu esi sakāvis Ēdomu, un tava dvēsele nesas uz lielī-šanos un pēc vēl lielākas slavas. Bet nu tagad, —paliec vien mierīgi mājās, —kāpēc tu gribi skriet nelaimē, lai tu kristu pats un Jūda līdz ar tevi?“
20 Bet Amacja neklausīja, jo tas tā bija paša Dieva nolikts, lai Viņš tos nodotu pretinieku rokā, tāpēc ka tie bija pievērsušies Ēdoma dieviem.
21 Un Israēla ķēniņš Joass cēlās un devās cīņā, un viņi grieza vaigu pret vaigu, —viņš un Jūdas ķēniņš Amacja pie Bet-Šemešas, kas atrodas Jūdā.
22 Un Jūda tika Israēla sakauts, un ikviens no tiem bēga uz savām mājām.
23 Un Israēla ķēniņš Joass sagūstīja Jūdas ķēniņu Amacju, Joasa dēlu, Joahaza dēla dēlu, Bet-Šemešā, un viņš to noveda Jeruzālemē, un viņš izlauza daļu no Jeruzālemes mūra, —no Ēfraima vārtiem līdz Stūj-a vārtiem, —četrsimt olektis.
24 Un viņš paņēma visu zeltu un sudrabu un itin visus svētos piederumus, kas atradās Dieva namā pie Obed-Ēdoma, un ķēniņa nama bagātības līdz ar ķīlniekiem un atgriezās atpakaļ Samarijā.
25 Bet ķēniņš Amacja, Joasa dēls, pārdzīvoja Israēla ķēniņu Joasu, Joahazā, dēlu, kad tas bija nomiris, vēl par piecpadsmit gadiem.
26 Un kas vēl par Amacju stāstāms, par viņa iesākumu un par viņa galu, —redzi, tas ir uzrakstīts Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā.
27 Un kopš tā laika, kad Amacja bija atkāpies no tā Kunga, pret viņu cēlās Jeruzālemē sazvērestība. Un viņš bēga uz Lachišu, bet sazvērnieki nosūtija gūstītājus viņam pakaļ uz Lachišu, un tie viņu tur nokāva.
28 Viņi uzcēla viņu uz zirgiem un apraka viņu pie viņa tēviem Dāvida pilsētā.
