1 Jehoshaphat returned safely to his palace in Jerusalem. 2 But the prophet Jehu son of Hanani met him and said:
By helping that wicked Ahab, you have made friends with someone who hates the Lord. Now the Lord God is angry with you! 3 But not everything about you is bad. You destroyed the sacred poles used in worshiping the goddess Asherah—that shows you have tried to obey the Lord.
Jehoshaphat Appoints Judges To Settle Cases
4 Jehoshaphat lived in Jerusalem, but he often traveled through his kingdom, from Beersheba in the south to the edge of the hill country of Ephraim in the north. He talked with the people and convinced them to turn back to the Lord God and worship him, just as their ancestors had done.
5 He assigned judges to each of the fortified cities in Judah 6 and told them:
Be careful when you make your decisions in court, because you are judging by the Lord's standards and not by human standards, and he will know what you decide. 7 So do your work in honor of him and know that he won't allow you to be unfair to anyone or to take bribes.
8 Jehoshaphat also chose some Levites, some priests, and some of the family leaders, and he appointed them to serve as judges in Jerusalem. 9 He told them:
Faithfully serve the Lord! 10 The people of Judah will bring you legal cases that involve every type of crime, including murder. You must settle these cases and warn the people to stop sinning against the Lord, so that he won't get angry and punish Judah. Remember, if you follow these instructions, you won't be held responsible for anything that happens.
11 Amariah the high priest will have the final say in any religious case. And Zebadiah, the leader of the Judah tribe, will have the final say in all other cases. The rest of the Levites will serve as your assistants. Be brave, and I pray that the Lord will help you do right.
1 Bet Jūdas ķēniņš Jošafats atgriezās vesels savā namā Jeruzālemē.
2 Un pareģis Jehus, Hananija dēls, iznāca viņam pretī, un sacīja Jūdas ķēniņam Jošafatam: „Vai tev tā pienācās iet palīgā tam bezdievim, un vai tev tiem, kas to Kungu ienīst, jāparāda mīlestība? Tādēļ tā Kunga dusmas nāks pār tevi.
3 Taču tevī ir vēl atrodami ari labi darbi, jo tu esi izdeldējis no zemes ašēras un esi savā sirdī apņēmies Dievu meklēt.“
4 Pēc tam, kad Jošafats bija kādu laiku Jeruzālemē nodzīvojis, viņš no jauna apstaigāja savu tautu no Bēršebas līdz Efraima kalniem un atgrieza to atkal pie tā Kunga, viņu tēvu Dieva.
5 Un viņš zemē iecēla soģus visās stiprajās Jūdas pilsētās, ikkatrai pilsētai savu.
6 Un viņš piekodināja soģiem: pieraugiet, ko jūs darāt! Jūs taču nespriežat taisnību cilvēkiem, bet tam Kungam, un Viņš ir ar jums, kad jūs spriežat tiesu.
7 Tad nu lai tā Kunga bijāšana ir dzīva jūsosi Turiet svētu to un dariet savu darbu, jo pie tā Kunga, mūsu Dieva, nav nekādas netaisnības, nedz Viņš uzlūko kāda cilvēka vaigu, nedz arī saņem kādas dāvanas.“
8 Arī Jeruzālemē Jošafats iecēla kādus no Ievītiem un priesteriem un no Israēla senču ģintīm kādus vecākos nest tā Kunga tiesu un izšķirt strīdus jautā-jumus. Tiem bija arī jādzīvo Jeruzālemē.
9 Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: „Tā jums jārīkojas ta Kunga bijībā un patiesībā un ar skaidru sirdi!
10 Un ikvienā nesaskaņu gadījumā, kas pie jums nonāk, jūsu pašu brāļu starpā, kas dzīvo jūsu pašu pilsētās, asins radu starpā, nesaskaņās starp bauslību un pavēli, nolikumiem un tiesībām pamāciet tiesātājos, lai viņi nenoziedzas tā Kunga priekšā un lai dusmība negulstas pār jums un pār jūsu brāļiem; dariet tā, —un nekļūstiet vainīgi.
11 Un redzi, virspriesteris Amarja lai ir tas augstākais pār jums visās tā Kunga lietās, bet Zebadja, Ismaēla dēls, Jūdas nama vadonis, lai ir priekšnieks visās ķēnina lietās, bet jums par piesēdētājiem lai ir Ievīti. Ņemieties drošu prātu un dariet darbu! Un tas Kungs būs ar to, kas ir labs!“
