King Asa of Judah
1 Abijah died and was buried in Jerusalem. Then his son Asa became king, and Judah had ten years of peace.
2 Asa obeyed the Lord his God and did right. 3 He destroyed the local shrines and the altars to foreign gods. He smashed the stone images of gods and cut down the sacred poles used in worshiping the goddess Asherah. 4 Then he told everyone in Judah to worship the Lord God, just as their ancestors had done, and to obey his laws and teachings. 5 He destroyed every local shrine and incense altar in Judah.
6 The Lord blessed Judah with peace while Asa was king, and so during that time, Asa fortified many of the towns. 7 He said to the people, “Let's build walls and defense towers for these towns, and put in gates that can be locked with bars. This land still belongs to us, because we have obeyed the Lord our God. He has given us peace from all our enemies.” The people did everything Asa had suggested.
8 Asa had a large army of brave soldiers: 300,000 of them were from the tribe of Judah and were armed with shields and spears; 280,000 were from Benjamin and were armed with shields and bows.
Judah Defeats Ethiopia's Army
9 Zerah from Ethiopia led an army of 1,000,000 soldiers and 300 chariots to the town of Mareshah in Judah. 10 Asa met him there, and the two armies prepared for battle in Zephathah Valley.
11 Asa prayed:
Lord God, only you can help a powerless army defeat a stronger one. So we depend on you to help us. We will fight against this powerful army to honor your name, and we know that you won't be defeated. You are the Lord our God.
12 The Lord helped Asa and his army defeat the Ethiopians. The enemy soldiers ran away, 13 but Asa and his troops chased them as far as Gerar. It was a total defeat—the Ethiopians could not even fight back!
The soldiers from Judah took everything that had belonged to the Ethiopians. 14 The people who lived in the villages around Gerar learned what had happened and were afraid of the Lord. So Judah's army easily defeated them and carried off everything of value that they wanted from these towns. 15 They also attacked the camps where the shepherds lived and took a lot of sheep, goats, and camels. Then they went back to Jerusalem.
1 Un Asa darīja to, kas ir labs un kas ir taisnīgs tā Kunga, viņa Dieva, acīs.
2 Un viņš izdeldēja svešo dievu altāfus un elku augstienes, un viņš nolauza masēbas un nocirta ašēras.
3 Un viņš skubināja Jūdu meklēt to Kungu, viņu tēvu Dievu, un pildīt bauslību un pavēles.
4 Un viņš izdeldēja visās Jūdas pilsētās elku augstienes un saules stabus, un ķēniņa valstij zem viņa bija miers.
5 Un viņš Jūdā uzcēla stipri nocietinātas pilsētas, jo zeme baudīja mieru, un tajos gados pret viņu nebija nekāda kara, jo tas Kungs bija viņam piešķīris mieru.
6 Un viņš sacīja Jūdam: „Uzcelsim šīs pilsētas un uzmūrēsim tām apkārt mūpis un torņus un darināsim vārtus un aizšaujamās bultas! Vēl taču zeme ir mūsu, jo mēs esam to Kungu, mūsu Dievu, meklējuši; mēs esam Viņu meklējuši, un Viņš ir mums visapkārt devis mieru.“ Un tā viņi cēla un zēla.
7 Un Asam bija karaspēks no Jūdas, tādu, kas nesa lielos vairogus un šķēpus, trīs simt tūkstoši, un no Benjamīna apgabala, kas nesa vieglo vairogu un šāva ar lokiem, —divi simt atsoņdesmit tūkstoši, un šie visi bija varonīgi karotāji.
8 Un kušietis Zerachs devās pret viņiem uzbrukumā ar tūkstošreiz tūkstošiem stipra karaspēka un ar trīssimt kara ratiem un atnāca līdz Marešai.
9 Bet Asa devās viņiem pretī, un tie sakārtojās kaujai Cefatas ielejā pie Marešas.
10 Un Asa piesauca to Kungu, savu Dievu, un sacīja: „Ak Kungs! Neviena nav, kā vienīgi Tu cīņā starp to, kam ir daudz spēka, un kuram nav nekāda spēka. —Palīdzi mums, ak Kungs, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz Tevi un mēs esam Tavā vārdā devušies cīņā pret šo pārlieku lielo pulku! —Ak Kungs! Tu esi mūsu Dievs, lai neviens cilvēks Tev līdzās nepastāv!“
11 Un tas Kungs tā sita kušītus—ir Asas paša, ir Jūdas priekšā, ka kušīti metās bēgt.
12 Bet Asa ar to karotāju saimi, kas bija pie viņa, dzinās tiem pakaļ līdz pat Gerarai, un no kušītiem krita tik liels daudzums, ka no tiem neviens pats nepalika dzīvs, jo tie bija tikuši paša tā Kunga un viņa kara pulka spēku salauzti. Un Jūda ieguva ļoti lielu kara laupījumu,
13 Un viņi iznīcināja visas pilsētas visapkārt Gerarai, jo tās bija pārņēmušas bailes tā Kunga priekšā; viņi izlaupīja arī visas pilsētas, jo tanīs atradās daudz laupījuma.
14 Viņi ielauzās arī lopu turētāju teltīs un aizveda lielu skaitu sīklopu un kamieļu kā laupījumu, un tad viņi atgriezās atpakaļ Jeruzālemē.
