King Abijah of Judah
(1 Kings 15.1-8)1 Abijah became king of Judah in Jeroboam's eighteenth year as king of Israel, 2 and he ruled from Jerusalem for three years. His mother was Micaiah the daughter of Uriel from Gibeah.
Some time later, Abijah and King Jeroboam of Israel went to war against each other. 3 Abijah's army had 400,000 troops, and Jeroboam met him in battle with 800,000 troops.
4 Abijah went to the top of Mount Zemaraim in the hills of Ephraim and shouted:
Listen, Jeroboam and all you Israelites! 5 The Lord God of Israel has made a solemn promise that every king of Israel will be from David's family. 6 But Jeroboam, you were King Solomon's official, and you rebelled. 7 Then right after Rehoboam became king, you and your bunch of worthless followers challenged Rehoboam, who was too young to know how to stop you.
8 Now you and your powerful army think you can stand up to the kingdom that the Lord has given to David's descendants. The only gods you have are those gold statues of calves that Jeroboam made for you. 9 You don't even have descendants of Aaron on your side, because you forced out the Lord's priests and Levites. In their place, you appoint ordinary people to be priests, just as the foreign nations do. In fact, anyone who brings a bull and seven rams to the altar can become a priest of your so-called gods.
10 But we have not turned our backs on the Lord God! Aaron's own descendants serve as our priests, and the Levites are their assistants. 11 Two times every day they offer sacrifices and burn incense to the Lord. They set out the sacred loaves of bread on a table that has been purified, and they light the lamps in the gold lampstand every day at sunset. We follow the commands of the Lord our God—you have rejected him! 12 That's why God is on our side and will lead us into battle when the priests sound the signal on the trumpets. It's no use, Israelites. You might as well give up. There's no way you can defeat the Lord, the God your ancestors worshiped.
13 But while Abijah was talking, Jeroboam had sent some of his troops to attack Judah's army from behind, while the rest attacked from the front. 14 Judah's army realized they were trapped, and so they prayed to the Lord. The priests blew the signal on the trumpet, 15 and the troops let out a battle cry. Then with Abijah leading them into battle, God defeated Jeroboam and Israel's army. 16 The Israelites ran away, and God helped Judah's soldiers slaughter 17 500,000 enemy troops. 18 Judah's army won because they had trusted the Lord God of their ancestors.
19 Abijah kept up his attack on Jeroboam's army and captured the Israelite towns of Bethel, Jeshanah, and Ephron, as well as the villages around them.
20 Jeroboam never regained his power during the rest of Abijah's rule. The Lord punished Jeroboam, and he died, but Abijah became more powerful.
21 Abijah had a total of 14 wives, 22 sons, and 16 daughters. 22 Everything Abijah said and did while he was king is written in the records of Iddo the prophet.
1 Ķēniņa Jerobeāma astoņpadsmitajā valdīšanas gadā Abija kļuva ķēniņš pār Jūdu.
2 Trīs gadus viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Michaja, Ūriēla meita no Gibeas. Un Abijas un Jerobeāma starpā cēlās karš.
3 Un Abija devās uzbrukumā ar izveicīgu kara varoņu pulku—četri simti tūkstošiem izmeklētu vīru, kamēr Jerobeāms pret viņu izvirzīja kaujas kārtībā astoņsimt tūkstoš izlasītus vīrus, veiks-mīgus varoņus.
4 Un Abija uzkāpa Cemaraima kalna galotnē, kas atrodas Efraima kalnājā, un sacīja: „Jerobeām un viss Israēls, —uzklausiet mani!
5 Vai jums nav zināms, ka tas Kungs, Israēla Dievs, ir nodevis ķēniņa valsts varu pār Israēlu Dāvidam uz mūžīgiem laikiem, —ir viņam, ir viņa dēliem—ar sāls derību?
6 Bet Jerobeāms, Nebata dēls, Salamana, Dāvida dēla, kalps, ir sacēlies pret savu kungu.
7 Un pie viņa ir sapulcējušies nevērtīgi klaidoņi, ļaundari, un tagad tie ir nostiprinājušies spēkā pret Rehabeāmu, Salamana dēlu, jo Rehabeāms kādreiz bija jauneklis ar maigu sirdi un nebija pats pret viņiem stingri nostājies.
8 Un tagad jūs domājat stingri noturēties pret tā Kunga ķēniņa valsts varu, kas atrodas Dāvida dēlu rokā, tādēļ ka jūsu ir liels pulks un ka jums ir zelta vēršu attēli, ko Jerobeāms ir jums licis izveidot par elka dieviem!
9 Vai jūs neesat Kunga priesterus, Arona dēlus, un Ievītus, izdzinuši, un vai jūs neesat paši sev cēluši priesterus kā pagānu tautas? Ikviens, kas tikai atnāca, lai tas pats ar savu roku iesvētītos, nesdams upurim jaunu vērsi un septiņus aunus—tāds kļuva priesteris tādiem, kas nav dievi.
10 Mēs turpretī atzīstam par savu Dievu to Kungu, un mēs Viņu neatme-tam; mums ir arī priesteri, kas ir aizņemti ar goda amata pildīšanu tieši tam Kungam, Arona dēli un Ievīti, kas atrodas savā amatā.
11 Un tie tam Kungam iededzina dedzināmos upupus—ik rītus un ik vakarus, —kvēpina saldos kvēpināmos upurus un noliek rindā svēto maizi uz galda no tīra zelta; viņi arī gādā par zelta lukturi un tā lampām, ka tās degtu ik vakarus; jo mēs esam tie, kas sargām un glabājam tā Kunga, mūsu Dieva, norādījumus, bet jūs esat Viņu atmetuši.
12 Un nu, redziet, —mūsu priekšgalā kopā ar mums ir Dievs un Viņa priesteri, kas pūš trauksmes taures, liekot tām atskanēt pret jums! Ak jūs, Israēla bērni! Nekarojiet pret to Kungu, savu tēvu Dievu, jo tas jums neizdosies.“
13 Bet Jerobeāms bija licis aizsegā novietotiem kara vīriem apiet apkārt, lai tie nonāktu viņu aizmugurē; tā nu viņi ar galveniem spēkiem stāvēja Jūdas priekšā, bet aizsegā novietotie—Jūdas aizmugurē.
14 Kad nu Jūda apgriezās apkārt, tad redzi, kauja bija viņu priekšā un aizmugurē. Un tie skaļi piesauca to Kungu un priesteri nepārtraukti pūta taures.
15 Un Jūdas vīri uzsāka kara saucienu, un, Jūdas kara saucienam skaļi atskanot, arī Dievs sita Jerobeāmu un visu Israēlu Abijas un Jūdas priekšā.
16 Un Israēla bērni metās Jūdas priekšā bēgt, un Dievs tos nodeva viņu rokā.
17 Un Abija ar saviem kara vīriem tos sakāva lielā kaujā, un no Israēla krita pieci simti tūkstošu izlases vīru.
18 Tā nu reiz Israēla bērni tika pazemoti, bet Jūdas bērni kļuva stipri, tāpēc ka viņi bija paļāvušies uz to Kungu, savu tēvu Dievu.
19 Un Abija vajāja Jerobeāmu un iekaroja vairākas viņa pilsētas: Bēteli ar tās priekšpilsētām, Ješanu ar tās priekšpilsētām un Efronu un tās priekšpilsētas.
20 Un Jerobeāms vairs neatguva savu spēku Abijas dienās, bet tas Kungs viņu sita un lika viņam nomirt pēkšņā nāvē.
21 Bet Abija nostiprinājās; viņš sev apņēma četrpadsmit sievas un dzemdināja divdesmit divus dēlus un sešpadsmit meitas.
22 Un kas vēl ir stāstāms par Abiju, tiklab viņa gaitas, kā ari viņa vārdi, tas ir uzrakstīts pravieša Ido nostāstos.
23 Un kad Abija apgūlās pie saviem tēviem, tad Jūdas ļaudis viņu apraka Dāvida pilsētā, un viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa vietā. Viņa laikā zemei bija miers desmit gadus.
