The Lord Makes Solomon Wise
(1 Kings 3.1-15)1 King Solomon, the son of David, was now in complete control of his kingdom, because the Lord God had blessed him and made him a powerful king.
2-5 At that time, the sacred tent that Moses the servant of the Lord had made in the desert was still kept at Gibeon, and in front of the tent was the bronze altar that Bezalel had made.
One day, Solomon told the people of Israel, the army commanders, the officials, and the family leaders, to go with him to the place of worship at Gibeon, even though his father King David had already moved the sacred chest from Kiriath-Jearim to the tent that he had set up for it in Jerusalem. Solomon and the others went to Gibeon to worship the Lord, 6 and there at the bronze altar, Solomon offered a thousand animals as sacrifices to please the Lord.
7 God appeared to Solomon that night in a dream and said, “Solomon, ask for anything you want, and I will give it to you.”
8 Solomon answered:
Lord God, you were always loyal to my father David, and now you have made me king of Israel. 9 I am supposed to rule these people, but there are as many of them as there are specks of dust on the ground. So keep the promise you made to my father 10 and make me wise. Give me the knowledge I'll need to be the king of this great nation of yours.
11 God replied:
Solomon, you could have asked me to make you rich or famous or to let you live a long time. Or you could have asked for your enemies to be destroyed. Instead, you asked for wisdom and knowledge to rule my people. 12 So I will make you wise and intelligent. But I will also make you richer and more famous than any king before or after you.
13 Solomon then left Gibeon and returned to Jerusalem, the capital city of Israel.
Solomon's Wealth
(1 Kings 10.26-29)14 Solomon had a force of 1,400 chariots and 12,000 horses that he kept in Jerusalem and other towns.
15 While Solomon was king of Israel, there was silver and gold everywhere in Jerusalem, and cedar was as common as ordinary sycamore trees in the foothills.
16-17 Solomon's merchants bought his horses and chariots in the regions of Musri and Kue. They paid 600 pieces of silver for a chariot and 150 pieces of silver for a horse. They also sold horses and chariots to the Hittite and Syrian kings.
1 Kad nu Salamans, Dāvida dēls, nostiprinājās savā ķēniņa varā, —jo tas Kungs, viņa Dievs, bija ar viņu, un Viņš to paaugstināja pārlieku, —
2 Tad Salamans deva rīkojumu visam Israēlam, gan virsniekiem pār tūkstoti, gan virsniekiem pār simtu, tāpat soģiem un ikvienam virsaitim visā Israēlā, arī atsevišķu dzimšu galvām,
3 Lai viņi noietu un arī Salamans pats un visa sasauktā tautas draudze līdz ar viņu uz augstieni pie Gibeonas, jo tur bija novietota Dieva derības saiešanas telts, ko Mozus, tā Kunga kalps, bija tuksnesi darinājis,
4 Kurpreti Dieva šķirstu Dāvids bija licis atvest no Kirjat-Jearimas uz to vietu, ko viņš iepriekš bija tam iekārtojis, jo viņš tā vajadzībām bija uzcēlis telti Jeruzālemē.
5 Ari vaŗa altāris, ko Becaleēls, Ūrija dēls, Hūra dēla dēls, bija licis darināt, stāvēja tur tā Kunga mājokļa priekšā, un Salamans un sasauktā tautas sanāksme tur apmeklēja to Kungu.
6 Un Salamans tur upurēja tā Kunga vaiga priekšā uz vara altāra, kas piederēja pie saiešanas telts, un nesa uz tā tam Kungam veselu tūkstoti dedzināmo upuru.
7 Tanī naktī Dievs parādījās Salamanam un sacīja viņam: „Lūdzi, ko lai Es tev dodu!“
8 Un Salamans atbildēja tam Kungam: „Tu esi manam tēvam Dāvidam parādījis lielu žēlastību, un Tu esi mani cēlis par ķēniņu viņa vietā.
9 Tad nu tagad, Kungs, mans Dievs, liec piepildīties savam apsolījumam, ko Tu esi devis manam tēvam Dāvidam, jo Tu esi mani cēlis par ķēniņu pār tautu, kura ir tik liela skaitā kā putekļi virs zemes.
10 Tad nu dod man gudrību un izpratni, ka es šīs tautas priekšā mācētu taisnīgi turēties, jo kas gan citādi spētu šo tavu tik lielo tautu valdīt?“
11 Tad Dievs sacīja Salamanam: „Ja nu tiešam šāda vēlēšanās ir tavā sirdi un tu neesi lūdzis pārticību, nedz bagātību un godu, nedz ilgu mūžu, bet esi lūdzis sev gudrību un zināšanas, lai tu spētu spriest tiesu pār manu tautu, pār kuru Es esmu tevi iecēlis par ķēniņu,
12 Tad tev arī tiks piešķirta gudrība un zināšanas; taču arī pārticību, bagātību un godu Es gribu tev arīdzan dot tādā mērā, kā visu šo lietu nav bijis nevienam ķēniņam pirms tevis un nebūs nevienam no tiem, kas nāks pēc tevis.“
13 Tad Salamans nokāpa no augstienes Gibeonā un devās no saiešanas telts laukuma atpakaļ uz Jeruzālemi un sāka kā ķēniņš valdīt pār Israēlu.
14 Un Salamans sapulcināja kara ratus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kara ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos nometināja kara ratu pilsētās un ķēniņa tuvumā Jeruzālemē.
15 Un ķēniņš panāca, ka Jeruzālemē bija tikdaudz sudraba un zelta kā akmeņu, un ciedru kokus viņš padarīja tik pazīstamus kā vīģu kokus, kas atradās lielā vairumā Šefela augstienes līdzenumā.
16 Un Salamans veda zirgus no Ēģiptes, bet ķēniņa iepircēju tirgus vieta bija Koa; un no Koas ķēniņa tirgotāji saņēma tos pret samaksu.
17 Un tie veda iekšā no Ēģiptes kara ratus par seši simts sudraba seķeliem, bet zirgu par simts piecdesmit gabalā. Un līdzīgā kārtā viņi ar savu starpniecību tos piegādāja arī hetiešu un siriešu ķēniņiem.
18 Un Salamans nolēma uzcelt namu tā Kunga vārdam un pili savai ķēniņa valsts varai.
