David in His Old Age
1 King David was now an old man, and he always felt cold, even under a lot of blankets. 2 His officials said, “Your Majesty, we will look for a young woman to take care of you. She can lie down beside you and keep you warm.” 3-4 They looked everywhere in Israel until they found a very beautiful young woman named Abishag, who lived in the town of Shunem. They brought her to David, and she took care of him. But David did not have sex with her.
Adonijah Tries To Become King
5-6 Adonijah was the son of David and Haggith. He was Absalom's younger brother and was very handsome. One day, Adonijah started bragging, “I'm going to make myself king!” So he got some chariots and horses, and he hired 50 men as bodyguards. David did not want to hurt his feelings, so he never asked Adonijah why he was doing these things.
7 Adonijah met with Joab the son of Zeruiah and Abiathar the priest and asked them if they would help him become king. Both of them agreed to help. 8 But Zadok the priest, Benaiah the son of Jehoiada, Nathan the prophet, Shimei, Rei, and David's bodyguards all refused.
9 Adonijah invited his brothers and David's officials from Judah to go with him to Crawling Rock near Rogel Spring, where he sacrificed some sheep, cattle, and fat calves. 10 But he did not invite Nathan, Benaiah, David's bodyguards, or his own brother Solomon.
11 When Nathan heard what had happened, he asked Bathsheba, Solomon's mother:
Have you heard that Adonijah the son of Haggith has made himself king? But David doesn't know a thing about it. 12 You and your son Solomon will be killed, unless you do what I tell you. 13 Go say to David, “You promised me that Solomon would be the next king. So why is Adonijah now king?”
14 While you are still talking to David, I'll come in and tell him that everything you said is true.
15 Meanwhile, David was in his bedroom where Abishag was taking care of him because he was so old. Bathsheba went in 16 and bowed down.
“What can I do for you?” David asked.
17 Bathsheba answered:
Your Majesty, you promised me in the name of the Lord your God that my son Solomon would be the next king. 18 But Adonijah has already been made king, and you didn't know anything about it. 19 He sacrificed a lot of cattle, calves, and sheep. And he invited Abiathar the priest, Joab your army commander, and all your sons to be there, except Solomon, your loyal servant.
20 Your Majesty, everyone in Israel is waiting for you to announce who will be the next king. 21 If you don't, they will say that Solomon and I have rebelled. They will treat us like criminals and kill us as soon as you die.
22 Just then, Nathan the prophet arrived. 23 Someone told David that he was there, and Nathan came in. He bowed with his face to the ground 24 and said:
Your Majesty, did you say that Adonijah would be king? 25 Earlier today, he sacrificed a lot of cattle, calves, and sheep. He invited the army commanders, Abiathar, and all your sons to be there. They are already eating and drinking and shouting, “Long live King Adonijah!” 26 But he didn't invite me or Zadok the priest or Benaiah or Solomon. 27 Did you say they could do this without telling the rest of us who would be the next king?
Solomon Becomes King
28 David said, “Tell Bathsheba to come here.” She came and stood in front of him. 29-30 Then he said, “The living Lord God of Israel has kept me safe. And so today, I will keep the promise I made to you in his name: Solomon will be the next king!”
31 Bathsheba bowed with her face to the ground and said, “Your Majesty, I pray that you will live a long time!”
32 Then David said, “Tell Zadok, Nathan, and Benaiah to come here.”
When they arrived, 33 he told them:
Take along some of my officials and let Solomon ride my own mule to Gihon Spring. 34 When you get there, Zadok and Nathan will pour olive oil over Solomon's head to show that he is the new king of Israel. Then order someone to blow a trumpet and tell everyone to shout, “Long live King Solomon!” 35 Bring him back here, and he will take my place as king. He is the one I have chosen to rule Israel and Judah.
36 Benaiah answered, “We will do it, Your Majesty. I pray that the Lord your God will let it happen. 37 The Lord has always watched over you, and I pray that he will now watch over Solomon. May the Lord help Solomon to be an even greater king than you.”
38 Zadok, Nathan, and Benaiah left and took along the two groups of David's special bodyguards. Solomon rode on David's mule as they led him to Gihon Spring. 39 Zadok the priest brought some olive oil from the sacred tent and poured it on Solomon's head to show that he was now king. A trumpet was blown and everyone shouted, “Long live King Solomon!” 40 Then they played flutes and celebrated as they followed Solomon back to Jerusalem. They made so much noise that the ground shook.
41 Adonijah and his guests had almost finished eating when they heard the noise. Joab also heard the trumpet and asked, “What's all that noise about in the city?”
42 Just then, Jonathan son of Abiathar came running up. “Come in,” Adonijah said. “An important man like you must have some good news.”
43 Jonathan answered:
No, I don't! David has just announced that Solomon will be king. 44-45 Solomon rode David's own mule to Gihon Spring, and Zadok, Nathan, Benaiah, and David's special bodyguards went with him. When they got there, Zadok and Nathan made Solomon king. Then everyone celebrated all the way back to Jerusalem. That's the noise you hear in the city. 46 Solomon is now king.
47 And listen to this! David's officials told him, “We pray that your God will help Solomon to be an even greater king!”
David was in his bed at the time, but he bowed 48 and prayed, “I praise you, Lord God of Israel. You have made my son Solomon king and have let me live to see it.”
49 Adonijah's guests shook with fear when they heard this news, and they left as fast as they could. 50 Adonijah himself was afraid of what Solomon might do to him, so he ran to the sacred tent and grabbed hold of the corners of the altar for protection.
51 Someone told Solomon, “Adonijah is afraid of you and is holding onto the corners of the altar. He wants you to promise that you won't kill him.”
52 Solomon answered, “If Adonijah doesn't cause any trouble, I won't hurt him. But if he does, I'll have him killed.” 53 Then he sent someone to the altar to get Adonijah.
After Adonijah came and bowed down, Solomon said, “Adonijah, go home.”
1 Kad ķēniņš Dāvids bija kļuvis vecs un bija jau labi padzīvojis gados, viņu gan apsedza ar viņa drēbēm, bet viņš nesasila.
2 Tad viņa kalpi viņam sacīja: „Sameklēsim savam kungam un ķēniņam kādu jaunu un jaunavīgu sievieti, kas pastāvīgi būtu viņa tuvumā, kas viņu apkalpotu un būtu viņa aprūpētāja; viņa lai arī guļ pie viņa krūts, un tā lai sasilda mūsu kungu un ķēniņu.“
3 Un viņi meklēja skaistu jaunavu visā Israēla robežu apgabalā, un viņi atrada sunamieti Abišagu un viņi to pieveda ķēniņam.
4 Un šī jaunava bija patiešām ļoti skaista un kļuva ķēniņam par aprūpētāju, un viņa tam godam kalpoja, bet sakaru ķēniņam ar viņu nebija.
5 Bet Hagitas dēls Adonja toties bija liels savā uzpūtībā un sacīja: „Es kļūšu par ķēniņu.“ Un viņš sev sagādāja ratus un jātniekus un piecdesmit vīrus, kas teciņiem skrēja viņam pa priekšu.
6 Bet viņa tēvs viņam nebija kopš dzimšanas nekad nekādus pārmetumus par to izteicis, kaut vai jautādams: „Kādēļ tu tā rīkojies?“ Viņam bija ari Skaists augums, Hagita bija viņu tūliņ pēc Absaloma dzimšanas dzemdējusi.
7 Un viņš bija ar Joābu, Cerujas dēlu, un ar priesteri Abjatāru jau vienojies. Tie atbalstīja Adonju.
8 Turpreti priesteris Cadoks un Benaja, Jojadas dēls, tāpat pravietis Nātāns un Šimejs un Rejs, kā ari Dāvida izlasītie varoņi nebija ar Adonju.
9 Un Adonja upurēja kaujamos upurus: sīklopus, liellopus un barokļus pie Zoheletes akmens, kas atrodas blakus Rogelas avotam. Un viņš saaicināja visus savus brāļus, ķēniņa dēlus, un arī itin visus ķēniņa darbiniekus, Jūdas vīrus.
10 Bet pravieti Nātānu un Benaju, kā arī varoņus un Salamanu viņš neaicināja.
11 Tad Nātāns sacīja Salamana mātei Batsebai, sacīdams: „Vai tu to vēl neesi dzirdējusi, ka mums Adonja, Hagitas dēls, ir par ķēniņu, bet mūsu pašu kungs Dāvids to nezina.
12 Un tagad: atnāc, es tev gribu dot kādu derīgu padomu, kā tu vari izglābt savas pašas un sava dēla Salamana dvēseli.
13 Aizej pie ķēniņa Dāvida un runā ar viņu šādi: „Vai tu pats, mans kungs un ķēniņ, neesi ar zvērestu apsolījis savai kalponei, ka: Mans dēls Salamans būs ķēniņš pēc manis un sēdēs uz mana troņa. Bet kādēļ tagad Adonja ir ķēniņš?“
14 Un lūk, kamēr tu vēl sarunāsies ar ķēniņu, tikmēr es steigšos pēc tevis pie viņa un apstiprināšu tavus vārdus.“
15 Un Batseba nogāja pie ķēniņa iekšējā telpā, bet ķēniņš bija ļoti novecojis, un Abišaga pašreiz apkopa ķēniņu.
16 Un Batseba klanījās un noliecās ar savu seju pie zemes ķēniņa priekšā, bet ķēniņš jautāja: „Ko tu vēlies?“
17 Un tā viņam sacīja: „Mans kungs, tu pats ar zvērestu pie tā Kunga, sava Dieva, savai kalponei esi apsolījis, ka: Tavs dēls Salamans būs ķēniņš pēc manis un sēdēs uz mana troņa.
18 Un tagad, redzi—pašreiz Adonja jau ir ķēniņš, bet tu pats, mans kungs un ķēniņ, to nezini.
19 Un viņš ari jau ir kaujamos upurus—vēršus un barotus sīklopus—lielā vairumā upurējis, un viņš pat visus ķēniņa dēlus ir saaicinājis, ari priesteri Abjatāru un kara pulku virspavēlnieku Joābu, bet tavu kalpu Salamanu viņš tomēr aicinājis nav.
20 Bet tu pats, ak kungs un ķēniņ—visa Israēla acis ir uz tevi vērstas, —tev tiem pienākas paziņot, kas sēdēs uz mana kunga un ķēniņa troņa pēc viņa.
21 Un jo lēti var gadīties, ka, tiklīdz mans kungs un ķēniņš būs nolicies dusēt pie saviem tēviem, es un mans dēls Salamans būsim grēcinieki visu acīs.“
22 Un kamēr viņa vēl sarunājās ar ķēniņu, tikmēr arī pravietis Nātāns bija atnācis.
23 Tad ķēniņam tika paziņots: „Pravietis Nātāns ir atnācis.“ Un tas piegāja pie ķēniņa un noliecās ar savu seju pie zemes ķēniņa priekšā.
24 Un Nātāns teica: „Kungs un ķēniņ! Vai tu esi pats teicis: Adonja būs ķēniņš pēc manis, vai arī: viņš sēdēs uz mana troņa?
25 Redzi, viņš ir jau šodien nogājis un ir kā kaujamo upuri upurējis ir vērsi, ir barotus sīklopus lielā vairumā un ir ari aicinājis gan visus ķēniņa dēlus, gan kara pulku pavēlniekus gan ari priesteri Abjatāru, un pašreiz, lūk, šie tur ēd un dzer pie viņa un sauc: Lai dzīvo ķēniņš Adonja!
26 Bet mani, kas es esmu tavs kalps, un priesteri Cadoku un Benaju, Jojadas dēlu, un tavu kalpu Salamanu, tos viņš nav aicinājis.
27 Vai varbūt tā ir ķēniņa paša griba, un tu to neesi tikai darījis zināmu saviem kalpiem, kas sēdēs uz mana kunga un ķēniņa troņa pēc viņa paša?“
28 Tad ķēniņš atbildēja un sacīja: „Ataiciniet pie manis Batsebu,“ un tā atnāca pie ķēniņa un nostājās ķēniņa priekšā.
29 Un ķēniņš zvērēja un sacīja: „Cik tiešām tas Kungs ir dzīvs, kas manu dvēseli ir no visām bēdām atbrīvojis,
30 Patiesi, tik tiešām es tagad zvēru pie tevis, Kungs, Israēla Dievs, sacīdams, ka tavs dēls Salamans būs ķēniņš pēc manis un viņš sēdēs uz mana troņa manā vietā, un tā es to arī šodien piepildīšu.“
31 Un Batseba klanījās ar savu vaigu līdz zemei un viņa noliecās ar savu seju pie zemes, ķēniņu godinādama, un sacīja: „Mans kungs Dāvids lai dzīvo mūžīgi.“
32 Un ķēniņš Dāvids sacīja: „Ataiciniet man priesteri Cadoku un pravieti Nātānu un Benaju, Jojadas dēlu,“ un tie atnāca pie ķēniņa.
33 Un ķēniņš tiem sacīja: „Paņemiet sev līdzi sava kunga kalpus un uzsēdiniet manu dēlu Salamanu uz tās mūļa ķēves, kura ir īpaši manām vajadzībām, un pavadiet viņu gājienā līdz Gihonai.
34 Un lai tad tur priesteris Cadoks un pravietis Nātāns viņu svaida par ķēniņu pār Israēlu, un tur pūtiet taures un sauciet: Lai dzīvo ķēniņš Salamans!
35 Tad sekoiiet viņam gājienā, un lai viņš nāk un sēstas uz troņa manā vietā; un viņš būs ķēniņš manā vietā, un es došu pavēli, lai viņš kļūst par vadoni pār Israēlu un pār Jūdu.“
36 Tad Benaja, Jojadas dēls, atbildēja ķēniņam un sacīja: „Amen, tā lai to apstiprina tas Kungs, mana kunga un ķēniņa Dievs.
37 Kā tas Kungs ir bijis ar manu kungu un ķēniņu, tā lai Viņš ir ari ar Salamanu: lai Viņš vēl augstāk paceļ viņa troni par mana kunga un ķēniņa Dāvida troni.“
38 Un priesteris Cadoks un pravietis Nātāns un Benaja, Jojadas dēls, kā arī krētieši un plētieši nogāja un uzsēdināja jāšus Salamanu uz mūļa ķēves, kura piederēja ķēniņam Dāvidam. Un tie to pavadīja līdz Gihonai.
39 Un priesteris Cadoks paņēma no telts eļļas ragu, un viņi svaidīja Salamanu un pūta taures, un visa tauta sacīja: „Lai dzīvo ķēniņš Salamans.“
40 Un visa tauta devās kalnup, viņam sekodama, un tie koklēja ar koklēm un priecājās ar lielu prieku, tā ka pat visa zeme, šķita, no viņu balsīm saplaisās.
41 Ari Adonja ar visiem ielūgtajiem viesiem, kad viņi bija pabeiguši ēst, izdzirda to, un kad Joābs sadzirdēja taures skaņas, vins sacīja: „Ko nozīmē šie gaviļu saucieni un trauksme pilsētā?“
42 Kamēr viņš vēl tā runāja, tikmēr atnāca Jonātans, priestera Abjatāra dēls, un Adonja tam sacīja: „Nāc šurpu, jo tu esi cienījams vīrs un tu nes labu vēsti.“
43 Bet Jonātans ienāca un sacīja Adonjam: „Taisni otrādi: mūsu kungs, ķēniņš Dāvids, par ķēniņu ir iecēlis Salamanu.
44 Ķēniņš bija sūtījis priesteri Cadoku un pravieti Nātānu un Benaju, Jojadas dēlu, kopā ar krētiešiem un plētiešiem, un viņi to uzsēdināja sedlos uz ķēniņa mūļa ķēves.
45 Un priesteris Cadoks un pravietis Nātāns viņu svaidīja Gihonā par ķēniņu, un no turienes viņi gavilēdami ir devušies ceļā. Tas ir satraucis visu pilsētu, tādēļ arī saucieni un kliedzieni, kupus jūs nupat dzirdējāt.
46 Ari pats Salamans jau ir apsēdies ķēniņa valsts tronī.
47 Tāpat ari ir jau atsteigušies ķēniņa kalpi, lai ar svētības vārdiem sveiktu mūsu kungu un ķēniņu Dāvidu, sacīdami: „Lai tas Kungs Salamana vārdu padara vēl slavenāku nekā tavu vārdu, un lai Viņš paaugstina viņa troni vēl augstāk par tavu troni.“ Un ķēniņš pats bijis noliecies svētbijībā pār savas gultas malu
48 Un vēl piebildis: „Svētits lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, kupš šodien ir vienu izraudzījis par mana troņa mantinieku, manām acīm to redzot.“ —
49 Tad visi ielūgtie viesi izbijās, kas bija pie Adonjas, un tie pietrūkās un gāja ikviens savu ceļu.
50 Bet Adonjam sametās bailes Salamana priekšā, un viņš cēlās, devās ceļā un satvēra stipri altāpa ragus.
51 Un tas tika Salamanam pateikts šādi: „Lūk, Adonja ir lielās izbailēs ķēniņa Salamana priekšā, un, raugi, viņš ir stingri satvēris altāra ragus, vēlēdamies, lai vispirms ķēniņš Salamans viņam ar zvērestu apstiprina, ka tas ar zobenu nenonāvēs savu kalpu.“
52 Un Salamans sacīja: „Ja viņš pats pierādīs sevi par godīgu vīru, tad lai neviens pats no viņa matiem nekrīt zemē. Bet ja viņš pats būs ļaunprātīgs, tad es viņu nodošu nāvei.“
53 Tad ķēniņš Salamans nosūtīja ļaudis, kas viņu noveda no altāra zemē; un viņš nāca un nolieca savu vaigu ķēniņa Salamana priekšā, un Salamans sacīja: „Ej savās mājās.“
