David Gives Solomon the Plans for the Temple
1 David called a meeting in Jerusalem for all of Israel's leaders, including the tribal leaders, the government officials, the army commanders, the officials in charge of the royal property and livestock, the palace officials, and the brave warriors.
2 After everyone was there, David stood up and said:
Listen to me, my people. I wanted to build a place where the sacred chest would be kept, so we could go there and worship the Lord our God. I have prepared all the supplies for building a temple, 3 but the Lord has refused to let me build it, because he said I have killed too many people in battle.
4 The Lord God chose Judah to be the leading tribe in Israel. Then from Judah, he chose my father's family, and from that family, he chose me to be the king of Israel, and he promised that my descendants will also rule as kings. 5 The Lord has blessed me with many sons, but he chose my son Solomon to be the next king of Israel. 6 The Lord said to me, “Your son Solomon will build my temple, and it will honor me. Solomon will be like a son to me, and I will be like a father to him. 7 If he continues to obey my laws and commands, his kingdom will never end.”
8 My friends, you are the Lord's people. And now, with God as your witness, I want you to promise that you will do your best to obey everything the Lord God has commanded us. Then this land will always belong to you and your descendants.
9 Solomon, my son, worship God and obey him with all your heart and mind, just as I have done. He knows all your thoughts and your reasons for doing things, and so if you turn to him, he will hear your prayers. But if you ignore him, he will reject you forever. 10 The Lord has chosen you to build a temple for worshiping him. Be confident and do the work you have been assigned.
11 After David finished speaking, he gave Solomon the plans for building the main rooms of the temple, including the porch, the storerooms, the rooms upstairs and downstairs, as well as the most holy place. 12 He gave Solomon his plans for the courtyards and the open areas around the temple, and for the rooms to store the temple treasures and gifts that had been dedicated to God.
13 David also gave Solomon his plans for dividing the priests and the Levites into groups, as well as for the work that needed to be done at the temple and for taking care of the objects used for worship. 14 He told Solomon how much gold and silver was to be used in making the sacred objects, 15 including the lampstands and lamps, 16 the gold table which held the sacred loaves of bread, the tables made of silver, 17 the meat forks, the bowls and cups, 18 the gold incense altar, and the gold statue of a chariot for the winged creatures which were on the lid of the sacred chest.
19 David then said to Solomon:
The Lord showed me how his temple is to be built. 20 But you must see that everything is done according to these plans. Be confident, and never be afraid of anything or get discouraged. The Lord my God will help you do everything needed to finish the temple, so it can be used for worshiping him. 21 The priests and Levites have been assigned their duties, and all the skilled workers are prepared to do their work. The people and their leaders will do anything you tell them.
1 Tad Dāvids sapulcināja Jeruzālemē izziņotā sapulcē visus Israēla virsaišus, arī visus cilšu virsaišus un nodaļu virspavēlniekus, kuri goda amatā kalpoja ķēniņam, un virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem, bez tam ķēniņa un viņa dēlu īpašumu pārziņus, tāpat arī visus ganāmo pulku pārziņus kopā ar galma kalpotājiem, karavīrus un visus pārējos ievērības cienīgos vīrus.
2 Un ķēniņš Dāvids piecēlās kājās no sava sēdekļa un sacīja: „Uzklausiet mani, mani brāļi un mana tauta! Tas bija mans sirds lolojums uzcelt mierīgu novietni tā Kunga derības šķirstam un kāju pameslu mūsu Dievam, un es jau biju sataisījies to celt.
3 Bet tad Dievs uz mani sacīja: Tev nebūs celt namu manam vārdam, jo tu esi karavīrs un esi izlējis asinis!
4 Nu tas Kungs, Israēla Dievs, mani ir izredzējis no visas manas dzimts, lai es būtu ķēniņš pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, jo Viņš Jūdu ir izredzējis par vadoni un Jūdas cilti manu dzimtu, un mana tēva dēlu vidū Viņam bija labs prāts bijis uz mani, lai ieceltu mani par ķēniņu pār visu Israēlu.
5 Bet no visiem maniem dēliem, —jo tas Kungs ir man devis daudz dēlu, —Viņš ir izredzējis manu dēlu Salamanu, lai tas sēdētu tā Kunga valdības troni pār Israēlu.
6 Un Viņš man noteica: Tavs dēls Salamans lai uzceļ manu namu un manus pagalmus, jo Es esmu viņu izredzējis sev par dēlu, un Es būšu viņam par tēvu.
7 Un Es nostiprināšu viņa ķēniņa valsts varu uz mūžīgiem laikiem, ja vien viņš, tāpat kā vēl šo baltu dienu, stipri turēsies, izpildīdams manas pavēles un manas tiesas!
8 Un nu tagad, visam Israēlam, šai tā Kunga sapulcinātai draudzei to redzot un mūsu Dievam dzirdot, uzklausiet: ievērojiet un izpildiet visas tā Kunga, jūsu Dieva, dotās pavēles, lai jūs varētu iegūt īpašumā šo auglīgo zemi un paturēt to kā dzimtīpašumu saviem bērniem, kas jums sekos, uz mūžīgiem laikiem!
9 Bet tu, mans dēls Salaman, atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar nedalītu sirdsprātu un ar labprātīgu dvēseli, jo tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina itin visus visdažādākos nodomus; ja tu vien Viņu meklēsi, tad Viņš arī tevi atradis, bet ja tu Viņu atstāsi, tad Viņš tevi atstums uz visiem laikiem.
10 Redzi nu tagad, —kad tas Kungs tevi ir izredzējis, lai tu Viņam uzceltu namu par svētu vietu, —tad esi stiprs un dari to!“
11 Un Dāvids nodeva savam dēlam Salamanam tempļa priekšpuses un paša tempļa nama veidolus, kā ari dārglietu krātuvju, augštelpu un iekštelpu, tāpat arī salīdzināšanās telpas veidolus,
12 Kopā ar visu savu nodomāto plānu, kā tas viņam tēlojās prātā attieksmē uz tā Kunga nama iežogojumu un tā apkārtni ar iedalījumiem, tapat arī uz Dieva nama noliktavām un dārglietu krātuvēm visām Dieva namam veltītajām dārgajām mantām.
13 Un viņš izteica savus nodomus ari par priestepu un Ievītu iedalījumiem pa nodaļām, par visu to darbu, kas ir veicams tā Kunga namā, tāpat arī par visiem tā Kunga nama dievkalpojumu traukiem
14 Un tāpat arī par zeltu, —cik zelta jāņem katram dievkalpojuma traukam pēc svara, un par visu sudraba trauku svaru, kādi vienā vai otrā dievkalpojumā lietojami.
15 Arī par visu zelta lukturu un zelta lampiņu svaru, cik liels tas lai būtu ikvienam lukturim un ikkatrai luktura lampai, viņš deva norādījumus, un arī sudraba lukturiem, tāpat ikvienam citam lukturim un tā lampiņai viņš noteica svaru sakarā ar to, kādā veidā viens vai otrs lukturis tiktu dievkalpojumos lietots.
16 Viņš arī nosvēra zeltu atklāti izliekamās maizes galdiem, ikvienam galdam, un viņš noteica arī sudrabu sudraba galdiem.
17 Un viņš noteica tīrā kausētā zelta svaru gaļas dakšām un slacināmiem traukiem, dzeramiem kausiem un platajām galda bļodām no zelta; ikvienai bļodai savu svaru, vienai tādu, otrai citādu. Un sudraba bļodām savu svaru, vienai tādu, otrai citādu.
18 Arī kvēpināmo upuru altārim no kausēta zelta viņš noteica svaru un parādīja paraugu ķerubu zelta ratiem, kas, izplētuši savus spārnus, nosedza tā Kunga derības šķirstu.
19 „Un to tas Kungs man visu ir darījis saprotamu ar rakstiem no paša tā Kunga rokas, man atklādams visus veicamos darbus!“ Tā sacīja Dāvids.
20 Un tad Dāvids sacīja savam dēlam Salamanam: „Esi stiprs un esi drosmīgs un rīkojies! Nebīsties un neliecies mulsināties! Tiešām, Dievs tas Kungs, mans Dievs, būs ar tevi; Viņš tevi nepametīs, un Viņš tevi neatstās, kamēr tu nebūsi pabeidzis visus ar tā Kunga nama uzcelšanu saistītos darbus.
21 Un redzi, še ir priesteru un Ievītu nodaļas, kas sakārtotas saskaņā ar visa Dieva nama apkalpošanu, un kopā ar tevi visādos darbos būs brīvprātīgi vīri, kas ir gudri un izmanīgi visādu darbu veikšanā, un tāpat vadoņi, kā arī visi ļaudis, kas visi gatavi izpildīt tavas pavēles!“
