The End of the War with Ammon
(2 Samuel 11.12 12.26-31)1 The next spring, the time when kings go to war, Joab marched out in command of the Israelite army and destroyed towns all over the country of Ammon. He attacked the capital city of Rabbah and left it in ruins. But David stayed in Jerusalem.
2 Later, David himself went to Rabbah, where he took the crown from the statue of their god Milcom. The crown was made of about 34 kilograms of gold, and there was a valuable jewel on it. David put the jewel on his crown, then carried off everything else of value. 3 He forced the people of Rabbah to work with saws, iron picks, and axes. He also did the same thing with the people in all the other Ammonite towns.
David then led Israel's army back to Jerusalem.
The Descendants of the Rephaim
(2 Samuel 21.15-22)4 Some time later, Israel fought a battle against the Philistines at Gezer. During this battle, Sibbecai from Hushah killed Sippai, a descendant of the Rephaim, and the Philistines were defeated.
5 In another battle against the Philistines, Elhanan the son of Jair killed Lahmi the brother of Goliath from Gath, whose spear shaft was like a weaver's beam.
6 Another one of the Philistine soldiers who was a descendant of the Rephaim was as big as a giant and had six fingers on each hand and six toes on each foot. During a battle at Gath, 7 he made fun of Israel, so David's nephew Jonathan killed him.
8 David and his soldiers killed these three men from Gath who were descendants of the Rephaim.
1 Un notika, kad gads bija pagājis, ap to laiku, kad ķēniņi mēdza iziet karot, tad Joābs vadīja tālāk kara pulkus, un viņi izpostīja amoniešu zemi; un tad viņš devās un ielenca Rabu, bet Dāvids palika Jeruzālemē. Kad nu Joābs Rabu iekaroja un to pilnīgi izpostīja,
2 Tad Dāvids ņēma viņu elka Milkoma vainagu no tā galvas, —un viņš atrada, ka tā zelts svēra veselu talentu un ka tanī atradās visai vērtīgs dārgakmens, —un tas tika likts Dāvidam galvā; un viņš aizveda sev līdzi no šis pilsētas ārkārtīgi bagātu laupījumu.
3 Bet to tautas daļu, ko viņš tur atrada, viņš lika aizvest un ielika viņus klaušu darbos, lai viņi rīkotos ar zāģiem, ar dzelzs akmeņu kaltiem un ar cirvjiem. Un tādā kārtā Dāvids izrīkojās ar visām amoniešu pilsētām. Tad Dāvids atgriezās ar visu savu karaspēku atpakaļ Jeruzālemē.
4 Un pēc tam notika, ka izcēlās karš Gezerā ar filistiešiem; tolaik hušatietis Sibechajs nogalināja Sipaju, kas bija no Refaima dēliem, un tā viņš tos pazemoja.
5 Kad nu no jauna izcēlās vēl viens karš ar filistiešiem, tad Ēlhanans, Jaīra dēls, nokāva Lachmiju, gātieša Goliāta brāli, kam šķēpa rokturis bija kā audēju riestava.
6 Un tad bija vēl viens karš—Gātā, un tur bija kāds milzīga auguma vīrs, kuram bija pa seši pirksti ikkatrai rokai un kājai, pavisam divdesmit četri; arī viņš bija dzimis no refajiešu cilts.
7 Un kad viņš bija ar rupjiem vārdiem izaicinājis Israēlu, tad Jonatāns, Šimeja, Dāvida brāļa, dēls, to nogalināja.
8 Sie visi bija refajiešu cilts piederīgi, dzimuši Gātā, un viņi krita no Dāvida vai no viņa karotāju rokas.
