David Moves the Sacred Chest to Jerusalem
(2 Samuel 6.1-12a)1 Some time later, David talked with his army commanders, 2-3 and then announced to the people of Israel:
While Saul was king, the sacred chest was ignored. But now it's time to bring the chest to Jerusalem. We will invite everyone in Israel to come here, including the priests and the Levites in the towns surrounded by pastureland. But we will do these things only if you agree, and if the Lord our God wants us to.
4 The people agreed this was the right thing to do.
5 David gathered everyone from the Shihor River in Egypt to Lebo-Hamath in the north. 6 Then he led them to Baalah in Judah, which was also called Kiriath-Jearim. They went there to get the sacred chest and bring it to Jerusalem, because it belonged to the Lord God, whose throne is above the winged creatures on the lid of the chest.
7 The sacred chest was still at Abinadab's house, and when David and the crowd arrived there, they brought the chest outside and placed it on a new ox cart. Abinadab's sons Uzzah and Ahio guided the cart, 8 while David and the crowd danced and sang praises to the Lord with all their might. They played music on small harps and other stringed instruments, and on tambourines, cymbals, and trumpets.
9 But when they came to Chidon's threshing place, the oxen stumbled, and Uzzah reached out and took hold of the chest to stop it from falling. 10 The Lord God was very angry with Uzzah for doing this, and he killed Uzzah right there beside the chest.
11 David then got angry with God for killing Uzzah. So he named that place “Attack on Uzzah,” and it's been called that ever since.
12 David was afraid what the Lord might do to him, and he asked himself, “Should I really be the one to take care of the sacred chest?” 13 So instead of taking it to Jerusalem, David decided to take it to the home of Obed-Edom, who lived in the town of Gath.
14 The chest stayed there for three months, and the Lord blessed Obed-Edom, his family, and everything he owned.
1 Un Dāvids apspriedās ar pavēlniekiem pār tūkstoti un pār simtu un ar visiem vadoņiem.
2 Un Dāvids sacīja visam sapulcinātam Israēlam: „Ja jūs to atzīstat par labu un ja tas ir tā Kunga, mūsu Dieva, nolikts, tad laidīsim ziņu visapkārt un nosūtīsim vēstnešus pie mūsu atlikušajiem brāļiem visos Israēla novados un kopā ar viņiem arī priesteriem un Ievītiem tanīs pilsētās un apgabalos, kur viņi piemājo, lai arī viņi sanāk kopā ar mums,
3 Un atvedīsim atpakaļ pie sevis mūsu Dieva šķirstu, jo mēs neesam pēc tā meklējuši Saula valdīšanas laikā.“
4 Tad visa sasauktā sapulce sacīja, lai tā darot, jo šī lieta šķita esam taisna viņu acīs.
5 Tādā kārtā Dāvids saaicināja uz sapulci itin visu Israēlu no Ēģiptes upes Šichoras līdz pašai Hamatas pievārtei ar nolūku, lai visi kopā pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jearimas.
6 Un tad Dāvids cēlās un viss Israēls un devās kalnup uz Baālu, tas ir uz Kirjat-Jearimu, kura pieder pie Jūdas, lai no turienes atvestu Dieva tā Kunga šķirstu, —tā Kunga, kas mīt pār ķerubiem un kā vārdā tas ir nosaukts.
7 Un viņi pārveda Dieva šķirstu ar jauniem ratiem no Abinādaba nama, pie kam Uso un Achjo vadīja ratus.
8 Bet Dāvids un viss Israēls līksmojās Dieva priekšā ar visu spēku, ar dziesmām, pavadot ar koklēm un arpām, un ar rokas bungām, cimbālēm un bazūnēm.
9 Bet kad viņi nonāca līdz Kidona klonam, tad Usa izstiepa savu roku, lai pieturētu šķirstu, jo vērši klupa.
10 Tad tā Kunga dusmas iekvēlojās pret Usu, un tas Kungs viņu sita, tāpēc ka viņš bija savu roku izstiepis pret šķirstu, tā ka viņš tur Dieva priekšā nomira.
11 Un Dāvids dziļi noskuma, ka tas Kungs bija tādu robu izlauzis, Usu sizdams, un viņš nosauca šīs vietas vārdu—Perec-Usa , kā to sauc vēl līdz šai dienai.
12 Un tanī dienā Dāvidam sametās bailes Dieva priekšā, un viņš izsaucās: „Kā gan es varu Dieva šķirtsu vest pie sevis?“
13 Un Dāvids arī nepārvietoja šķirstu pie sevis Dāvida pilsētā, bet to novirzīja sāņus gātieša Obed-Ēdoma namā.
14 Un tā Dieva šķirsts, novietots pie Obed-Edoma viņa namā, palika uz vietas trīs mēnešus; un tas Kungs svētīja Obed-Ēdoma namu un visu, kas tam piederēja.
