David's Men at Ziklag
1 Some time earlier, David had gone to live in the town of Ziklag to escape from King Saul. While David was there, several brave warriors joined him to help fight his battles.
Warriors from the Benjamin tribe
2 Several of these warriors were from King Saul's own tribe of Benjamin. They were experts at using a bow and arrows, and they could shoot an arrow or sling a stone with either hand. 3-7 Their leaders were Ahiezer and Joash, the sons of Shemaah from Gibeah. Here is a list of those men from Benjamin: Jeziel and Pelet the sons of Azmaveth; Beracah and Jehu from Anathoth; Ishmaiah from Gibeon, who was the leader of the Thirty Warriors; Jeremiah, Jahaziel, Johanan, and Jozabad from Gederah; Eluzai, Jerimoth, Bealiah, Shemariah, and Shephatiah from Haruph; Elkanah, Isshiah, Azarel, Joezer, and Jashobeam from the Korah clan; Joelah and Zebadiah the sons of Jeroham from Gedor.
Warriors from the Gad tribe
8 Men from the tribe of Gad also joined David at his fortress in the desert and served as his warriors. They were also brave soldiers—fierce as lions and quick as gazelles. They were always prepared to fight with shields and spears. 9-13 There were eleven of them, ranked in the following order: Ezer the leader, then Obadiah, Eliab, Mishmannah, Jeremiah, Attai, Eliel, Johanan, Elzabad, Jeremiah, and Machbannai.
14 All these men were army officers; some were high-ranking officers over a thousand troops, and others were officers over a hundred troops. 15 Earlier, they had crossed the Jordan River when it flooded, and they chased out the people who lived in the valleys on each side of the river.
Warriors from the Benjamin and Judah tribes
16 One time a group of men from the tribes of Benjamin and Judah went to the fortress where David was staying. 17 David met them outside and said, “If you are coming as friends to fight on my side, then stay and join us. But if you try to turn me over to my enemies, the God our ancestors worshiped will punish you, because I have done nothing wrong.”
18 Amasai, who later became the leader of the Thirty Warriors, was one of these men who went to David. God's Spirit took control of him, and he said, “We will join you, David son of Jesse! You and your followers will always be successful, because God fights on your side.”
So David agreed to let them stay, and he even put them in charge of his soldiers who raided enemy villages.
Warriors from the Manasseh tribe
19 Some of the warriors who joined David were from the tribe of Manasseh. They had earlier gone with David when he agreed to fight on the side of the Philistines against King Saul. But as soon as the Philistine rulers realized that David might turn against them and rejoin Saul, they sent David away to the town of Ziklag. 20 That's when the following men from Manasseh joined him: Adnah, Jozabad, Jediael, Michael, Jozabad, Elihu, and Zillethai. They had all been commanders in Saul's army 21 and brave soldiers, and so David made them officers in his army. They fought on his side when enemy troops attacked.
22 Day after day, new men came to join David, and soon he had a large, powerful army.
David's Men at Hebron
23-37 The kingdom of Israel had been taken away from Saul, and it now belonged to David. He was ruling from Hebron, and thousands of well-trained soldiers from each tribe went there to crown David king of all Israel, just as the Lord had promised. These soldiers, who were always prepared for battle, included: 6,800 from Judah, who were armed with shields and spears; 7,100 from Simeon; 4,600 from Levi, including Jehoiada, who was a leader from Aaron's descendants, and his 3,700 men, as well as Zadok, who was a brave soldier, and 22 of his relatives, who were also officers; 3,000 from Benjamin, because this was Saul's own tribe and most of the men had remained loyal to him; 20,800 from Ephraim, who were not only brave, but also famous in their clans; 18,000 from West Manasseh, who had been chosen to help make David king; 200 leaders from Issachar, along with troops under their command—these leaders knew the right time to do what needed to be done; 50,000 from Zebulun, who were not only loyal, but also trained to use any weapon; 1,000 officers from Naphtali and 37,000 soldiers armed with shields and spears; 28,600 from Dan; 40,000 from Asher; and 120,000 from the tribes of Reuben, Gad, and East Manasseh, who were armed with all kinds of weapons.
38 All of these soldiers voluntarily came to Hebron because they wanted David to become king of Israel. In fact, everyone in Israel wanted the same thing. 39 The soldiers stayed in Hebron three days, eating and drinking what their relatives had prepared for them. 40 Other Israelites from as far away as the territories of Issachar, Zebulun, and Naphtali brought cattle and sheep to slaughter for food. They also brought donkeys, camels, mules, and oxen that were loaded down with flour, dried figs and raisins, wine, and olive oil.
Everyone in Israel was very happy.
1 Un šie ir tie viri, kas nāca pie Dāvida uz Ciklagu tanī laikā, kad viņš vēl slapstījās no Saula, Kiša dēla; ari šie skaitījās pie tiem varoņiem, kas viņam palīdzēja karā.
2 Tie bija apbruņoti ar loku, un viņi spēja lietāt ir labo, ir kreiso roku, metot akmeņus un šaujot bultas no lokiem. Un daudzi bija no Saula radiem no Benjamiņa cilts.
3 Viņu priekšnieks bija Ahiēzers un otrs—Joass, Šimeas dēls, no Gibeas; tad Jeziēls un Pelets, Asmaveta dēli, Beracha un Jehus no Anatotas,
4 Varonis Jišmaja no Gibeonas, viens no trlsdesmitiem un vadonis pār trīsdesmit vīriem; tad Jeremija, Jahaziēls un Johanans; Jozabāds no Gederas;
5 Ēlušajs, Jerimots, Bealja un Semarja; Šefatja no Harifas;
6 Ēlkana, Jišija, Azareēls, Joēzers un Jašobeāms, —korachieši;
7 Un Joēla un Zebadja, Jerohāma no Gedoras dēli.
8 Bet no Gada cilts Dāvidam pievienojās pie tuksneša cietokšņa varonīgi karavīri, —vīri, kuri bija labi rūdījušies karam, kas prata rīkoties ar lielo vairogu un šķēpu, un viņu vaibsti bija līdzīgi lauvu vaibstiem, un veiklumā tie līdzinājās kalnu kazām.
9 Augstākais starp viņiem bija Ēzers, otrs Obadja, trešais Ēliābs,
10 Ceturtais Mišmana, piektais Jeremija,
11 Sestais Atajs, septītais Ēliēls,
12 Astotais Johanans, devītais Elzabāds,
13 Desmitais Jeremija, vienpadsmitais Machbanajs.
14 Šie ir no Gada dēliem, kas bija kara pulku virsnieki, —zemākais—viens pār simtu, bet augstākais—viens pār tūkstoti.
15 Šie bija tie, kas reiz pārgāja pāri par Jardānu pirmajā mēnesi, kad tā bija pārplūdusi, pilna līdz pašiem krastiem, un izdzina visus ielejas iedzīvotājus pret rītiem un pret vakariem.
16 Bet kad ari no Benjamīna un Jūdas dēliem daži pievienojās Dāvidam kalnu cietoksnī,
17 Tad Dāvids iznāca pie viņiem, uzrunāja viņus un sacīja: „Ja jūs esat nākuši ar nolūku, lai nestu man mieru un lai man palīdzētu, tad mans sirds prāts būs kopā ar jums; bet ja, lai mani ar viltu nodotu maniem ienaidniekiem, kaut gan pie manām rokām nav nekādas netaisnības, tad lai mūsu tēvu Dievs to redz un soda!“
18 Un sajūsma pārņēma nākamo trīsdesmit vīru virsnieku Abisaju, un tas izsaucās: „Mēs esam tavi, ak Dāvid, un ar tevi mēs būsim, tu īsaja dēls! Miers, miers lai ir ar tevi, un miers lai ir ar taviem palīgiem, jo tev ir palīdzējis tavs Dievs!“ Tad Dāvids viņus pieņēma un iecēla par kapa pulku vadoņiem.
19 Un no Manases daži atkrita un piebiedrojās Dāvidam, kad viņš, kopā ar filistiešiem, gatavojās kaujai pret Sauļu, bet viņš tiem nepaguva palīdzēt, jo apspriedē filistiešu kapa vadoņi nolēma viņu aizsūtīt projām, teikdami: „Pie pirmās izdevības viņš atkritīs un pievie-nosies savam kungam Saulam, un mūsu galvas kritīs.“
20 Kad viņš atradās ceļā uz Ciklagu, tad viņam pievienojās no Manases Adnachs, Jozabāds, Jediaēls, Michaēls, Jozabāds, Elihus un Ciltajs, —nupat vēl virsnieki pār tūkstoti Manases ciltī.
21 Un viņi bija tie, kūpi palīdzēja Dāvidam pret sirotāju pulkiem, jo viņi visi bija varonīgi karavīri, un tie kļuva karaspēka pavēlnieki.
22 Tā visnotaļ, —diendienā, ļaudis pievienojās Dāvidam, lai viņam palīdzētu, līdz kamēr radās liels karaspēks it kā Dieva karapulks.
23 Un šis ir to saskaitīto vīru skaits, kas bija karam bruņojušies un bija nākuši uz Hebronu, lai pievienotos Dāvidam un lai viņam nodotu pēc apvērsuma Saula ķēniņa valsts varu, kā tas Kungs bija pavēlējis.
24 Jūdas dēlu, kas nesa lielo vairogu un garo šķēpu, bija seši tūkstoši astoņi simti karam apbruņotu vīru;
25 No Simeona dēliem bija septiņi tūkstoši viens simts varonīgu karavīru;
26 No Levija dēliem—četri tūkstoši seši simti vīru;
27 Un Jojada, kas bija Arona cilts vadonis, un ar viņu bija trīs tūkstoši septiņi simti vīru;
28 Un Cadoks, jauneklis, varonīgs karavīrs, un no viņa tēva ģints divdesmit divi pulku vadoņi;
29 Un no Benjamīna dēliem, Saula ciltsbrāļiem—trīs tūkstoši vīru, jo līdz tam laikam viņu lielākā daļa bija tādi, kas uzticīgi turējās pie Saula nama;
30 Un no Efraima dēliem divdesmit tūkstoši astoņi simti varoņu, karavīri, kuriem bija slava viņu tēvu ģintīs;
31 Un no Manases puscilts—astoņ-padsmit tūkstoši, kuri bija iezīmēti īpašā sarakstā pēc vārdiem, lai ietu un celtu Dāvidu par ķēniņu;
32 Un no Isašara dēliem tādi, kuriem bija bijusi gudrība izzināt, kas Israēlam būtu darāms; viņu priekšnieki bija divi simti vīru, un viņu pavēlēm bija pakļauti visi viņu ciltsbrāļi.
33 Un no Zebulona, kas mācēja pilnā apbruņojumā iziet kapā kā viens vīrs, bija piecdesmit tūkstoši vīru; tie mācēja turēt rindu un nepazina šaubu;
34 Un no Naftaļa—tūkstotis virsnieku un līdz ar viņiem lielā vairoga un mazā šķēpa nesēju—trīsdesmit septiņi tūkstoši vīru;
35 Un no Dana piederīgiem karot pratēju—divdesmit astoņi tūkstoši seši simti;
36 Un no Ašera, —apbruņoti karam, lai tieši dotos un stātos kaujas rindā—četrdesmit tūkstoši vīru;
37 Un no viņpus Jardānas: no Rūbena cilts, no Gada cilts un no Manases puscilts, būdami apbruņoti ar visiem ieročiem kara vešanai, —simts divdesmit tūkstoši vīru.
38 Un visi šie karavīri, kas bija jau sakārtoti pulkos, ieradās Hebronā ar vienprātīgo nodomu, lai celtu Dāvidu par ķēniņu pār visu Israēlu; arī visiem pārējiem Israēlā bija sirdī viens nodoms—iecelt Dāvidu par ķēniņu.
39 Un viņi tur pie Dāvida bija trīs dienas, ēda un dzēra, jo viņu tautas brāļi bija to viņiem sagatavojuši.
40 Un arī viņu tuvākie kaimiņi līdz Isašaram, Zebulonam un Naftaļa apgabaliem atveda uz ēzeļiem, kamiejiem, mūļiem un vēršiem maizi, smalko miltu ēdienus, vīģu raušus, saspiestu vīnogu raušus, vīnu un olīvu eļļu, arī vēršus un sīklopus lielā vairumā, jo līksmība valdīja Israēlā.
