The Splendor of the New Temple
1 On the twenty-first day of the seventh month of that same year, the Lord spoke again through the prophet Haggai. 2 He told Haggai to speak to Zerubbabel, the governor of Judah, to Joshua, the High Priest, and to the people, and to say to them, 3 “Is there anyone among you who can still remember how splendid the Temple used to be? How does it look to you now? It must seem like nothing at all. 4 But now don't be discouraged, any of you. Do the work, for I am with you. 5 When you came out of Egypt, I promised that I would always be with you. I am still with you, so do not be afraid.
6 “Before long I will shake heaven and earth, land and sea. 7 I will overthrow all the nations, and their treasures will be brought here, and the Temple will be filled with wealth. 8 All the silver and gold of the world is mine. 9 The new Temple will be more splendid than the old one, and there I will give my people prosperity and peace.” The Lord Almighty has spoken.
The Prophet Consults the Priests
10 On the twenty-fourth day of the ninth month of the second year that Darius was emperor, the Lord Almighty spoke again to the prophet Haggai. 11 He said, “Ask the priests for a ruling on this question: 12 Suppose someone takes a piece of consecrated meat from a sacrifice and carries it in a fold of his robe. If he then lets his robe touch any bread, cooked food, wine, olive oil, or any kind of food at all, will it make that food consecrated also?”
When the question was asked, the priests answered, “No.”
13 Then Haggai asked, “Suppose someone is defiled because he has touched a dead body. If he then touches any of these foods, will that make them defiled too?”
The priests answered, “Yes.”
14 Then Haggai said, “The Lord says that the same thing applies to the people of this nation and to everything they produce; and so everything they offer on the altar is defiled.”
The Lord Promises His Blessing
15 The Lord says, “Can't you see what has happened to you? Before you started to rebuild the Temple, 16 you would go to a pile of grain expecting to find twenty bushels, but there would be only ten. You would go to draw fifty gallons of wine from a vat, but find only twenty. 17 I sent scorching winds and hail to ruin everything you tried to grow, but still you did not repent. 18 Today is the twenty-fourth day of the ninth month, the day that the foundation of the Temple has been completed. See what is going to happen from now on. 19 Although there is no grain left, and the grapevines, fig trees, pomegranates, and olive trees have not yet produced, yet from now on I will bless you.”
The Lord's Promise to Zerubbabel
20 On that same day, the twenty-fourth of the month, the Lord gave Haggai a second message 21 for Zerubbabel, the governor of Judah: “I am about to shake heaven and earth 22 and overthrow kingdoms and end their power. I will overturn chariots and their drivers; the horses will die, and their riders will kill one another. 23 On that day I will take you, Zerubbabel my servant, and I will appoint you to rule in my name. You are the one I have chosen.” The Lord Almighty has spoken.
1 Septītā mēneša divdesmit pirmajā dienā atklājās Tā Kunga vārds caur pravieti Hagaju: 2 "Uzrunā Zerubābelu, Šealtiēla dēlu, Jūdas pārvaldnieku, un Jozuu, Jocadaka dēlu, augsto priesteri, un atlikušos ļaudis un saki tā: 3 kas vēl ir palicis no jūsu vidus, kas šo namu ir redzējuši tā kādreizējā godībā, un kā jūs šo namu redzat tagad? Vai nav tiesa: tas ir it kā nekas pret agrāko? 4 Un tagad, Zerubābel, ņemies drosmi, saka Tas Kungs, pildies ar jaunu drosmi arī tu, Jozua, Jocadaka dēls, tu augstais priesteri! Esi droša savā rīcībā, visa šīs zemes tauta, saka Tas Kungs, un strādājiet, jo Es esmu ar jums! - saka Tas Kungs Cebaots. 5 Apsolījums, ko Es jums devu, izejot no Ēģiptes zemes, paliek spēkā, un Mans Gars valda jūsu vidū: nebīstieties! 6 Jo tā saka Tas Kungs Cebaots: vēl tikai īss brīdis, ka Es satricināšu debesis un zemi, jūru un sauszemi. 7 Jā, Es sakustināšu visas tautas; tad nāks šurp visu tautu bagātības, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma, saka Tas Kungs Cebaots, 8 Man pieder sudrabs, un Man pieder zelts, saka Tas Kungs Cebaots, 9 un šā pēdējā nama krāšņumam jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība, tā saka Tas Kungs Cebaots, un Es gribu dāvināt mieru šai vietā," saka Tas Kungs Cebaots. 10 Dārija otrā valdīšanas gada devītā mēneša divdesmit ceturtajā dienā nāca Tā Kunga vārds pār pravieti Hagaju: 11 "Tā saka Tas Kungs Cebaots: apjautājies priesteriem par bauslību un saki: 12 ja kāds savu drēbju ielokā nestu svētītu gaļu un ja viņš ar šo ieloku pieskartos pie maizes, saknēm, vīna, eļļas vai vispār pie kādas barības, vai tā tad kļūtu svēta?" Priesteri atbildēja un teica: "Nē, nekļūtu!" 13 Hagajs tad jautāja tālāk: "Bet, ja kāds kļūtu nešķīsts no miroņa un pēc tam pieskartos kādai no šām lietām, vai tās kļūtu nešķīstas?" Priesteri atbildēja un teica: "Tiešām, tās kļūtu nešķīstas!" 14 Te nu Hagajs aizrādīja: "Ja tā, tad arī šī tauta un visi šie ļaudis Manā priekšā, saka Tas Kungs, un visi viņu roku darbi un viss, ko viņi nes upuriem, ir nešķīsts! 15 Padomājiet tomēr savā sirdī par laiku no šīs dienas atpakaļ līdz agrākam laikam, kā bija, pirms lika akmeni uz akmens Tā Kunga namam! 16 Ja kāds pienāca pie neizkultas labības kaudzes, kurā būtu bijis jābūt divdesmit mēriem, tad tur bija tikai desmit; un, ja viņš pienāca pie vīna spaida, sagaidīdams saņemt piecdesmit spaiņu, tad iznāca tikai divdesmit. 17 Jo Es jūs piemeklēju ar sausumu, ar labības rūsu un dzelti un krusu ikvienā jūsu darbā, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis, saka Tas Kungs. 18 Tad nu raugaities uz to, kas notiks turpmāk, skaitot no šās dienas un vēl drusku atpakaļ, proti, sākot ar devītā mēneša divdesmit ceturto dienu - dienu, kad Tā Kunga namam likts pamats; raugaities un vērojiet uzmanīgi, 19 vai sēklas labība joprojām vēl paliek klētī un vai vīna un vīģes koks, granātābele un eļļas koks arī turpmāk vēl nenes nekādus augļus. Ar šo dienu sākot, Es gribu jums piešķirt svētību." 20 Un Tā Kunga vārds otrreiz nāca pār Hagaju tā paša mēneša divdesmit ceturtajā dienā: 21 "Saki Zerubābelam, Jūdas pārvaldniekam, un pastāsti viņam: Es sakustināšu debesis un zemi, 22 un Es apgāzīšu ķēniņu troņus un iznīcināšu citu tautu varenās ķēniņu valstis; Es apgāzīšu kaujas ratus kopā ar braucējiem, kritīs no zobena zirgi un jātnieki cīņā cits pret citu. 23 Tanī pašā dienā, saka Tas Kungs Cebaots, Es tevi, Zerubābel, Šealtiēla dēlu, Savu kalpu, ņemšu Savā zināšanā, saka Tas Kungs, un turēšu tevi kā zīmoga gredzenu, jo Es tevi esmu izredzējis!" saka Tas Kungs Cebaots.
