Don't Make Rash Promises
1 Be careful about going to the Temple. It is better to go there to learn than to offer sacrifices like foolish people who don't know right from wrong. 2 Think before you speak, and don't make any rash promises to God. He is in heaven and you are on earth, so don't say any more than you have to. 3 The more you worry, the more likely you are to have bad dreams, and the more you talk, the more likely you are to say something foolish. 4 So when you make a promise to God, keep it as quickly as possible. He has no use for a fool. Do what you promise to do. 5 Better not to promise at all than to make a promise and not keep it. 6 Don't let your own words lead you into sin, so that you have to tell God's priest that you didn't mean it. Why make God angry with you? Why let him destroy what you have worked for? 7 No matter how much you dream, how much useless work you do, or how much you talk, you must still stand in awe of God.
Life Is Useless
8 Don't be surprised when you see that the government oppresses the poor and denies them justice and their rights. Every official is protected by someone higher, and both are protected by still higher officials.
9 Even a king depends on the harvest.
10 If you love money, you will never be satisfied; if you long to be rich, you will never get all you want. It is useless. 11 The richer you are, the more mouths you have to feed. All you gain is the knowledge that you are rich. 12 Workers may or may not have enough to eat, but at least they can get a good night's sleep. The rich, however, have so much that they stay awake worrying.
13 Here is a terrible thing that I have seen in this world: people save up their money for a time when they may need it, 14 and then lose it all in some bad deal and end up with nothing left to pass on to their children. 15 We leave this world just as we entered it—with nothing. In spite of all our work there is nothing we can take with us. 16 It isn't right! We go just as we came. We labor, trying to catch the wind, and what do we get? 17 We get to live our lives in darkness and grief, worried, angry, and sick.
18 Here is what I have found out: the best thing we can do is eat and drink and enjoy what we have worked for during the short life that God has given us; this is our fate. 19 If God gives us wealth and property and lets us enjoy them, we should be grateful and enjoy what we have worked for. It is a gift from God. 20 Since God has allowed us to be happy, we will not worry too much about how short life is.
1 Neesi par daudz ātrs ar savu muti, un lai tava sirds savā trauksmē nepārsteidzas kādu vārdu izrunāt Dieva priekšā, jo Dievs ir debesīs, bet tu esi virs zemes; tāpēc lai maz ir tavu vārdu! 2 Jo, kur ļaudis visai nodarbināti, tur rodas sapņi, un, kur daudz vārdu, tur rodas muļķīgas valodas. 3 Ja tu esi Dievam devis solījumu, tad nekavējies to izpildīt, jo Viņam nav labs prāts uz neprašām. Ko tu esi apsolījis, to pildi! 4 Labāk ir nesolīt nekā solīt un nepildīt. 5 Neatļauj savai mutei tevi apgrēcināt un neizsakies Dieva vēstneša (priestera) priekšā, ka ir notikusi pārsteigšanās; kāpēc lai Dievs apskaišas par to, ko tu esi izrunājis, un neļauj tavam roku darbam labi izdoties? 6 Un, kur ir daudz sapņu, tur ir arī daudz veltīgu un tukšu vārdu, tur ir niecība. Bet tu bīsties vairāk Dieva! 7 Kad tu redzi, kā apspiež nabagu un cik bēdīgā stāvoklī valstī ir tiesa un taisnība, tad neuztraucies par to, jo ir vēl viens augstāks par augsto, kas visu novēro. Bet viens, Visuaugstākais, ir nomodā pār viņiem visiem. 8 Taču ieguvums kādai zemei ir šāds: ķēniņš, kas rūpējas, lai zeme būtu apkopta. 9 Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un, kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem; taču arī tas ir niecība. 10 Ja manta vairojas, tad vairojas arī tie, kas to apēd, un kāds labums tad tam, kam tā pieder, kā tikai acīm paskatīties? 11 Salds ir darbinieka miegs, vienalga, vai tas daudz vai maz ko ēdis; bet bagātais, kas spēcīgi pieēdies, nereti netiek pie miega. 12 It īpaši liels ļaunums, ko es esmu novērojis zem saules, ir bagātība, kas tam pašam paliek par nelaimi, kurš to sargā. 13 Ja tāda bagātība kādā nelaimē aiziet bojā, tad viņam nav nekā ko atstāt īpašumā savam miesīgajam dēlam. 14 Kailam, kāds viņš nācis no mātes klēpja, tādam viņam atkal jāaiziet, un viņš nevar pat arī ne to vismazāko līdzi paņemt no savu pūliņu ieguvuma, lai to paturētu savā īpašumā. 15 Jā, arī tā ir ļauna un bēdīga parādība: pavisam tā, kā viņš ir atnācis, tā viņam atkal ir jāaiziet. Kāds nu viņam ir ieguvums no tā, ka viņš par velti ir pūlējies? 16 Un pie tam viņš visas savas mūža dienas ir pavadījis tumsā un lielos sirdēstos, un tās bijušas saistītas ar daudzām nepatikšanām, slimībām un uztraukumiem. 17 Un, ko es esmu atradis kā labu un skaistu, ir tas, ka cilvēks ēd un dzer un jūtas labi visu to bezgalīgo pūļu jūklī, ar kādām viņš zem saules nomoka sevi savā īsajā mūžā, ko Dievs viņam piešķir; un tas arī ir viņa dzīves uzdevums. 18 Bet, ja Dievs kādam cilvēkam dod bagātību un laicīgu mantu un piešķir viņam to laimīgo stāvokli, ka viņš var to baudīt, var ņemt no tā savu daļu un, pat neraugoties uz visām pūlēm, tomēr priecāties, tad tā ir Dieva žēlastības dāvana. 19 Tāds tad daudz nedomās par savu dzīves dienu īsumu, tāpēc ka Dievs viņa sirdi apdāvina ar prieku.
