The Revolt against Athaliah
(2 Kings 11.4-16)1 After waiting six years Jehoiada the priest decided that it was time to take action. He made a pact with five army officers: Azariah son of Jeroham, Ishmael son of Jehohanan, Azariah son of Obed, Maaseiah son of Adaiah, and Elishaphat son of Zichri. 2 They traveled to all the cities of Judah and brought back with them to Jerusalem the Levites and all the heads of the clans.
3 They all gathered in the Temple, and there they made a covenant with Joash, the king's son. Jehoiada said to them, “Here is the son of the late king. He is now to be king, as the Lord promised that King David's descendants would be. 4 This is what we will do. When the priests and Levites come on duty on the Sabbath, one third of them will guard the Temple gates, 5 another third will guard the royal palace, and the rest will be stationed at the Foundation Gate. All the people will assemble in the Temple courtyard. 6 No one is to enter the Temple buildings except the priests and the Levites who are on duty. They may enter, because they are consecrated, but the rest of the people must obey the Lord's instructions and stay outside. 7 The Levites are to stand guard around the king, with their swords drawn, and are to stay with the king wherever he goes. Anyone who tries to enter the Temple is to be killed.”
8 The Levites and the people of Judah carried out Jehoiada's instructions. The men were not dismissed when they went off duty on the Sabbath, so the commanders had available both those coming on duty and those going off. 9 Jehoiada gave the officers the spears and shields that had belonged to King David and had been kept in the Temple. 10 He stationed the men with drawn swords all around the front of the Temple, to protect the king. 11 Then Jehoiada led Joash out, placed the crown on his head, and gave him a copy of the laws governing kingship. And so he was made king. Jehoiada the priest and his sons anointed Joash, and everyone shouted, “Long live the king!”
12 Athaliah heard the people cheering for the king, so she hurried to the Temple, where the crowd had gathered. 13 There she saw the new king at the Temple entrance, standing by the column reserved for kings and surrounded by the army officers and the trumpeters. All the people were shouting joyfully and blowing trumpets, and the Temple musicians with their instruments were leading the celebration. She tore her clothes in distress and shouted, “Treason! Treason!”
14 Jehoiada did not want Athaliah killed in the Temple area, so he called out the army officers and said, “Take her out between the rows of guards, and kill anyone who tries to rescue her.”
15 They seized her, took her to the palace, and there at the Horse Gate they killed her.
Jehoiada's Reforms
(2 Kings 11.17-20)16 The priest Jehoiada had King Joash and the people join him in making a covenant that they would be the Lord's people. 17 Then they all went to the temple of Baal and tore it down. They smashed the altars and idols there and killed Mattan, the priest of Baal, in front of the altars. 18 Jehoiada put the priests and Levites in charge of the work of the Temple. They were to carry out the duties assigned to them by King David and to burn the sacrifices offered to the Lord in accordance with the Law of Moses. They were also in charge of the music and the celebrations. 19 Jehoiada also put guards on duty at the Temple gates to keep out anyone who was ritually unclean.
20 The army officers, the leading citizens, the officials, and all the rest of the people joined Jehoiada in a procession that brought the king from the Temple to the palace. They entered by the main gate, and the king took his place on the throne. 21 All the people were filled with happiness, and the city was quiet, now that Athaliah had been killed.
1 Bet septītajā gadā Jojada ņēmās drošu prātu un saistījās savienībā ar virsniekiem pār simtiem, Azarju, Jerohāma dēlu, Jišmaēlu, Johanāna dēlu, Azarju, Obeda dēlu, Maāseju, Adaja dēlu, un Ēlišafātu, Sihrija dēlu. 2 Un tie gāja apkārt pa Jūdu un sapulcināja levītus no visām Jūdas pilsētām, kā arī Israēla tēvu namu galvenos, un tie sanāca Jeruzālemē. 3 Un visi sapulcētie noslēdza Dieva namā derību ar jauno ķēniņu, un Jojada tiem sacīja: "Redziet, te ir ķēniņa dēls, un viņš valdīs, kā Tas Kungs to ir vēstījis par Dāvida dēliem! 4 Tā nu jums būs rīkoties: trešdaļa no jums, kuriem iekrīt sabatā kārta, kā no priesteriem, tā no levītiem, lai kalpo kā vārtu sargi pie sliekšņiem. 5 Un otra trešdaļa lai stāv ķēniņa namā, un pēdējā trešdaļa - pie Pamata vārtiem, bet viss karaspēks lai atrodas Tā Kunga nama pagalmos. 6 Bet nevienam nebūs ieiet Tā Kunga namā kā vienīgi priesteriem un levītiem, kas kalpo; tie var ieiet, jo viņi ir svēti, bet visa pārējā tauta lai ir nomodā - Tā Kunga sardzē. 7 Bet levīti lai veido apli apkārt ap ķēniņu, ikviens ar savu ieroci rokā, un, kas ielaužas namā, tas ir jānogalina; un esiet ar ķēniņu, viņam ienākot un viņam izejot!" 8 Un levīti un visa Jūdas tauta darīja tā, kā priesteris Jojada bija pavēlējis, un tie ikviens ņēma savus vīrus, kas vai nu nāca uz sabatu, vai arī atgriezās no sabata, jo priesteris Jojada neatļāva iepriekšējai maiņai aiziet. 9 Un priesteris Jojada iedeva virsniekiem pār simtiem gan šķēpus, gan mazos vairogus un lielos vairogus, kas bija bijuši ķēniņam Dāvidam un kas bija novietoti Dieva namā. 10 Un viņš nostatīja visu kara tautu, ikvienu ar savu ieroci rokā, no nama dienvidu spārna līdz nama ziemeļu spārnam - gan altārim, gan namam un ķēniņam visapkārt. 11 Un viņi izveda ārā ķēniņa dēlu, uzlika viņam ķēniņa kroni, deva viņa rokā liecības grāmatu un cēla viņu par ķēniņu; tad Jojada ar saviem dēliem to svaidīja un sacīja: "Lai dzīvo ķēniņš!" 12 Kad Atalja dzirdēja tautas saucienus, kas bija saskrējusi un slavināja ķēniņu, tad viņa devās pie tautas Tā Kunga namā. 13 Un tā skatījās - un redzi, ķēniņš stāvēja uz sava paaugstinājuma pie ieejas, un vadoņi un taurētāji bija pie ķēniņa, bet visi tās zemes ļaudis bija līksmi un pūta taures, un dziedātāji ar saviem mūzikas instrumentiem pavadīja slavas dziesmas. Tad Atalja saplēsa savas drēbes un sauca: "Sazvērestība, sazvērestība!" 14 Bet priesteris Jojada lika iziet laukā virsniekiem pār simtiem, kas bija karapulku pavēlnieki, un viņš tiem pavēlēja: "Izvediet viņu ārā no nama cauri rindām, un, kas viņai sekos, tam jātop nogalinātam ar zobenu!" Jo priesteris bija piekodinājis: "Nenokaujiet viņu Tā Kunga namā!" 15 Un viņi deva tai ceļu, pašķirdamies uz abām pusēm, un, kad viņa, iedama pa Zirgu vārtiem, ienāca ķēniņa namā, tad tie viņu tur nogalināja. 16 Un Jojada noslēdza derību starp To Kungu, no vienas, un sevi pašu un visu tautu un ķēniņu, no otras puses, ka viņi centīsies būt īsta Tā Kunga tauta. 17 Tad visa tauta devās uz Baala svētnīcu un to nopostīja, tā altārus un tēlus viņi sadauzīja gabalos, bet Matanu, Baala priesteri, viņi nokāva altāra priekšā. 18 Un Jojada sadalīja amatus Tā Kunga namā starp priesteriem un levītiem, kurus Dāvids bija piesaistījis Tā Kunga namam nest Tam Kungam dedzināmos upurus, kā tas rakstīts Mozus bauslībā, nest tos ar prieka saucieniem un dziedot dziesmas, kādas Dāvids norādījis un pats sacerējis. 19 Un viņš novietoja vārtu sargus pie Tā Kunga nama vārtiem, lai neviens tur neieietu, kas kaut kādā veidā ir nešķīsts kļuvis. 20 Tad viņš ņēma virsniekus pār simtiem un lielkungus un tautas vadoņus, un visus tās zemes ļaudis sev līdzi un izveda ķēniņu no Tā Kunga nama, un, kad viņi pa Augšējiem vārtiem bija iegājuši ķēniņa pilī, tad viņi sēdināja ķēniņu ķēniņa valsts tronī. 21 Un visi tās zemes ļaudis priecājās, un pilsēta pēc tam norima, kopš Atalja bija nonāvēta ar zobenu.
