Queen Athaliah of Judah
(2 Chronicles 22.10—23.15)1 As soon as King Ahaziah's mother Athaliah learned of her son's murder, she gave orders for all the members of the royal family to be killed. 2 Only Ahaziah's son Joash escaped. He was about to be killed with the others, but was rescued by his aunt Jehosheba, who was King Jehoram's daughter and Ahaziah's half sister. She took him and his nurse into a bedroom in the Temple and hid him from Athaliah, so that he was not killed. 3 For six years Jehosheba took care of the boy and kept him hidden in the Temple, while Athaliah ruled as queen.
4 But in the seventh year Jehoiada the priest sent for the officers in charge of the royal bodyguard and of the palace guards, and told them to come to the Temple, where he made them agree under oath to what he planned to do. He showed them King Ahaziah's son Joash 5 and gave them the following orders: “When you come on duty on the Sabbath, one third of you are to guard the palace; 6 another third are to stand guard at the Sur Gate, and the other third are to stand guard at the gate behind the other guards. 7 The two groups that go off duty on the Sabbath are to stand guard at the Temple to protect the king. 8 You are to guard King Joash with drawn swords and stay with him wherever he goes. Anyone who comes near you is to be killed.”
9 The officers obeyed Jehoiada's instructions and brought their men to him—those going off duty on the Sabbath and those going on duty. 10 He gave the officers the spears and shields that had belonged to King David and had been kept in the Temple, 11 and he stationed the men with drawn swords all around the front of the Temple, to protect the king. 12 Then Jehoiada led Joash out, placed the crown on his head, and gave him a copy of the laws governing kingship. Then Joash was anointed and proclaimed king. The people clapped their hands and shouted, “Long live the king!”
13 Queen Athaliah heard the noise being made by the guards and the people, so she hurried to the Temple, where the crowd had gathered. 14 There she saw the new king standing by the column at the entrance of the Temple, as was the custom. He was surrounded by the officers and the trumpeters, and the people were all shouting joyfully and blowing trumpets. Athaliah tore her clothes in distress and shouted, “Treason! Treason!”
15 Jehoiada did not want Athaliah killed in the Temple area, so he ordered the army officers: “Take her out between the rows of guards, and kill anyone who tries to rescue her.” 16 They seized her, took her to the palace, and there at the Horse Gate they killed her.
Jehoiada's Reforms
(2 Chronicles 23.16-21)17 The priest Jehoiada had King Joash and the people make a covenant with the Lord that they would be the Lord's people; he also made a covenant between the king and the people. 18 Then the people went to the temple of Baal and tore it down; they smashed the altars and the idols, and killed Mattan, the priest of Baal, in front of the altars.
Jehoiada put guards on duty at the Temple, 19 and then he, the officers, the royal bodyguard, and the palace guards escorted the king from the Temple to the palace, followed by all the people. Joash entered by the Guard Gate and took his place on the throne. 20 All the people were filled with happiness, and the city was quiet, now that Athaliah had been killed in the palace.
21 Joash became king of Judah at the age of seven.
1 Kad Atalja, Ahasjas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, viņa cēlās un iznīcināja visus, kas piederēja pie ķēniņa ģimenes. 2 Bet Jošeba, ķēniņa Jorāma meita, Ahasjas māsa, paņēma Joasu, Ahasjas dēlu, slepeni no to ķēniņa dēlu vidus, kuri bija nolemti nāvei, un ielika viņu līdz ar viņa zīdītāju kādā guļamā telpā; tā viņa to paslēpa no Ataljas vaiga, tā ka tas netika nonāvēts. 3 Un viņš ar aukli palika kopā paslēpts Tā Kunga namā sešus gadus, kamēr Atalja valdīja pār šo zemi. 4 Bet septītajā gadā Jojada lika sasaukt virsniekus pār simtiem no kariešiem un sargiem, un viņš tos noveda Tā Kunga namā un noslēdza ar tiem derību; un viņš lika tiem Tā Kunga namā zvērēt, un viņš tiem parādīja ķēniņa dēlu. 5 Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: "Šī ir lieta, kas jums būs jāizdara. Viena trešdaļa no jums - tā, kas sabatā sāks sardzes gaitas, - lai apsargā ķēniņa pili. 6 Otra trešdaļa lai paliek pie Sūra vārtiem, un pēdējā trešdaļa lai stāv aiz sargiem pie otriem vārtiem; tā jums būs turēt sardzi un namu nosargāt. 7 Bet divas vienības no jums - visi, kuri sabatā iziet atvaļinājumā, - lai ieņem tās sargu vietas, kuras ir pie Tā Kunga nama ap ķēniņu. 8 Un jums jānostājas ap ķēniņu no visām pusēm, ikvienam ar savu ieroci rokā; bet ikvienam, kas tanī rindā ielauzīsies, tam jāmirst; bet jums jābūt pastāvīgi pie ķēniņa, viņam izejot un ienākot." 9 Un virsnieki pār simtiem darīja visu, kā priesteris Jojada bija pavēlējis; tie ikkatrs ņēma savus vīrus: gan tos, kuriem bija pienākumi jāuzņemas sabatā, gan tos, kuri būtu bijuši sabatā atvaļināmi, un tā tie sanāca pie priestera Jojadas. 10 Un priesteris iedeva virsniekiem pār simtiem šķēpus un vairogus, kas bija piederējuši ķēniņam Dāvidam un kas glabājās Tā Kunga namā. 11 Un sargi stāvēja, ikviens ar savu ieroci rokā, no nama labā spārna līdz nama kreisajam spārnam ap altāri un ap namu pie ķēniņa. 12 Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni, un iedeva viņam liecības grāmatu. Tā tie viņu iecēla par ķēniņu un to svaidīja, un tie plaukšķināja ar rokām un sauca: "Lai dzīvo ķēniņš!" 13 Kad Atalja dzirdēja sargu un tautas saucienus, tad viņa devās pie ļaudīm Tā Kunga namā. 14 Un tā skatījās un ieraudzīja ķēniņu stāvam uz paaugstinājuma, kā tas bija parasts, un virsnieki un tauru pūtēji bija pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis priecājās un pūta taures. Tad Atalja saplēsa savas drēbes un sauca: "Nodevība, nodevība!" 15 Bet priesteris Jojada deva pavēli virsniekiem pār simtiem - tiem, kuri ir karaspēka pavēlnieki, un viņš tiem sacīja: "Izvediet viņu ārā no nama, cauri rindām, un to, kurš viņai sekos, nokaujiet ar zobenu!" Bet priesteris bija piekodinājis, ka viņu nedrīkst nogalināt Tā Kunga namā. 16 Tad viņi to saņēma, un viņa gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa pili un tika tur nogalināta. 17 Un Jojada noslēdza derību starp To Kungu un ķēniņu un tautu, ka tauta būtu Tā Kunga tauta, tāpat arī starp ķēniņu un tautu. 18 Tad visi zemes ļaudis iegāja Baala templī, un tie salauza viņa altārus un pilnīgi sadragāja tēlus, bet Baala priesteri Matanu tie nokāva altāra priekšā. Un priesteris atkal iecēla pārraugus pār Tā Kunga namu. 19 Un viņš ņēma virsniekus pār simtiem un kariešus, un sargus, un visu zemes tautu, un tie pavadīja ķēniņu no Tā Kunga nama, un tie gāja ceļu caur sardzes vārtiem uz ķēniņa pili, un viņš apsēdās ķēniņa tronī. 20 Un visi zemes iedzīvotāji priecājās, un pilsēta norima, bet Atalju viņi nogalināja ar zobenu ķēniņa namā.
