Moses Blesses the Tribes of Israel
1 These are the blessings that Moses, the man of God, pronounced on the people of Israel before he died.
2 The Lord came from Mount Sinai;
he rose like the sun over Edom
and shone on his people from Mount Paran.
Ten thousand angels were with him,
a flaming fire at his right hand.
3 The Lord loves his people
and protects those who belong to him.
So we bow at his feet
and obey his commands.
4 We obey the Law that Moses gave us,
our nation's most treasured possession.
5 The Lord became king of his people Israel
when their tribes and leaders were gathered together.
6 Moses said about the tribe of Reuben:
“May Reuben never die out,
Although their people are few.”
7 About the tribe of Judah he said:
“Lord, listen to their cry for help;
Unite them again with the other tribes.
Fight for them, Lord,
And help them against their enemies.”
8 About the tribe of Levi he said:
“You, Lord, reveal your will by the Urim and Thummim
Through your faithful servants, the Levites;
You put them to the test at Massah
And proved them true at the waters of Meribah.
9 They showed greater loyalty to you
Than to parents, brothers, or children.
They obeyed your commands
And were faithful to your covenant.
10 They will teach your people to obey your Law;
They will offer sacrifices on your altar.
11 Lord, help their tribe to grow strong;
Be pleased with what they do.
Crush all their enemies;
Let them never rise again.”
12 About the tribe of Benjamin he said:
“This is the tribe the Lord loves and protects;
He guards them all the day long,
And he dwells in their midst.”
13 About the tribe of Joseph he said:
“May the Lord bless their land with rain
And with water from under the earth.
14 May their land be blessed with sun-ripened fruit,
Rich with the best fruits of each season.
15 May their ancient hills be covered with choice fruit.
16 May their land be filled with all that is good,
Blessed by the goodness of the Lord,
Who spoke from the burning bush.
May these blessings come to the tribe of Joseph,
Because he was the leader among his brothers.
17 Joseph has the strength of a bull,
The horns of a wild ox.
His horns are Manasseh's thousands
And Ephraim's ten thousands.
With them he gores the nations
And pushes them to the ends of the earth.”
18 About the tribes of Zebulun and Issachar he said:
“May Zebulun be prosperous in their trade on the sea,
And may Issachar's wealth increase at home.
19 They invite foreigners to their mountain
And offer the right sacrifices there.
They get their wealth from the sea
And from the sand along the shore.”
20 About the tribe of Gad he said:
“Praise God, who made their territory large.
Gad waits like a lion
To tear off an arm or a scalp.
21 They took the best of the land for themselves;
A leader's share was assigned to them.
They obeyed the Lord's commands and laws
When the leaders of Israel were gathered together.”
22 About the tribe of Dan he said:
“Dan is a young lion;
He leaps out from Bashan.”
23 About the tribe of Naphtali he said:
“Naphtali is richly blessed by the Lord's good favor;
Their land reaches to the south from Lake Galilee.”
24 About the tribe of Asher he said:
“Asher is blessed more than the other tribes.
May he be the favorite of his brothers,
And may his land be rich with olive trees.
25 May his towns be protected with iron gates,
And may he always live secure.”
26 People of Israel, no god is like your God,
riding in splendor across the sky,
riding through the clouds to come to your aid.
27 God has always been your defense;
his eternal arms are your support.
He drove out your enemies as you advanced,
and told you to destroy them all.
28 So Jacob's descendants live in peace,
secure in a land full of grain and wine,
where dew from the sky waters the ground.
29 Israel, how happy you are!
There is no one like you,
a nation saved by the Lord.
The Lord himself is your shield and your sword,
to defend you and give you victory.
Your enemies will come begging for mercy,
and you will trample them down.
1 Šī ir svētība, ar ko Mozus, Dieva vīrs, pirms savas nāves svētīja Israēla bērnus. 2 Un viņš sacīja: "Tas Kungs ir nācis no Sinaja, un Viņš no Seīra ir uzausis pār tiem; Viņš ir atspīdējis no Pāranas kalniem un ir nācis no desmittūkstošiem svēto vidus; no Viņa labās rokas - bauslības uguns pār tiem. 3 Patiešām, Viņš mīl tautas! Visi Tavi svētie ir Tavā rokā; tie noliecas pie Tavām kājām un saņem no Taviem vārdiem. 4 Mozus mums ir pavēlējis bauslību, Jēkaba draudzes īpašumu. 5 Tas Kungs kļuva par ķēniņu Ješurūnam, kad tautas galvenie sapulcējās kopā ar Israēla ciltīm. 6 Rūbens lai dzīvo un nemirst un arī neviens viņa vīrs!" 7 Un par Jūdu viņš sacīja: "Uzklausi, Kungs, Jūdas balsi un ved to atpakaļ pie viņa tautas. Ar savām rokām viņš tos aizstāv, un esi Tu viņam palīgs pret viņa ienaidniekiem!" 8 Un par Leviju viņš sacīja: "Lai Tavi tumīmi un urīmi pieder Tavam svētajam vīram, ko Tu esi pārbaudījis pie Masas, ar ko Tu strīdējies pie Meribas ūdeņiem, 9 kas par savu tēvu un par savu māti sacīja: es viņus nepazīstu,- kas savus brāļus neievēroja un negribēja pazīt savus dēlus, jo sargāja Tavu vārdu un turēja Tavu derību. 10 Viņi mācīs Tavas tiesas Jēkabam un Tavu bauslību Israēlam; tie liks kvēpināmās zāles Tavā priekšā un dedzināmos upurus uz Tava altāra. 11 Svētī, Kungs, viņa spēku, un lai viņa roku darbs Tev patīk! Sadragā gurnus tiem, kas pret viņu ceļas un kas viņu ienīst, ka tie vairs nevar celties!" 12 Un par Benjamīnu viņš sacīja: "Tā Kunga mīļais, tas dzīvos pie Viņa drošībā, Viņš to apsegs ik dienas, un tas mitīs starp Viņa kamiešiem." 13 Un par Jāzepu viņš sacīja: "Tā Kunga svētīta lai ir viņa zeme ar visu labāko no debesīm, ar rasu, un ar dzelmēm, kas dus apakšā, 14 ar visu labāko, ko saule nes, un ar visu labāko no mēness, 15 ar visu labāko no vecveciem kalniem un visu labāko no mūžīgiem pakalniem, 16 ar visu labāko no zemes un viņas pilnuma un ar Tā labvēlību, kas mita ērkšķu krūmā,- lai tā nāk pār Jāzepa galvu un pār galvu kronēto, pār to, kas izraudzīts no savu brāļu vidus! 17 Viņa stiprums ir kā vēršu pirmajam, un viņa ragi ir kā sūbra ragi, ar tiem viņš sabadīs visas tautas līdz zemes galiem; šie ir Efraima desmittūkstoši, un šie ir Manases tūkstoši." 18 Un par Zebulonu viņš sacīja: "Priecājies, Zebulon, savā gājumā, un tu, Isašar, savās teltīs! 19 Viņi sauks tautas kalnā, un tur tie upurēs taisnības upurus, jo tie izsūks no jūras bagātības un smiltīs apslēptas mantas." 20 Un par Gadu viņš sacīja: "Slavēts lai ir Tas, kas liek Gadam izplesties! Viņš guļ kā lauva un saplosa gan elkoni, gan galvu. 21 Viņš izraudzījās sev pirmā tiesu, jo tur viņam bija nolikta vadoņa daļa; un viņš nāca ar tautas galveniem un darīja Tā Kunga taisnību un Viņa tiesas līdz ar Israēlu." 22 Un par Danu viņš sacīja: "Dans ir jauns lauva, viņš izlēks no Basanas." 23 Un par Naftali viņš sacīja: "Naftalim ir labvēlības diezgan un Tā Kunga svētības papilnam, tas mantos jūru un dienvidu zemi!" 24 Un par Ašeru viņš sacīja: "Ašers lai ir svētīts starp dēliem, lai viņš ir apžēlotais brāļu vidū, un lai tas mērc savu kāju eļļā! 25 Dzelzs un varš lai ir tavs aizslēgs, un, cik ilgi tu dzīvo, tik ilgi lai tev ir miers!" 26 "Neviens nav kā Ješurūna Dievs, kas brauc pa debesīm, lai tev palīdzētu un Savas varas augstumos pa mākoņiem. 27 Mūžīgais Dievs ir patvērums, un pāri ir mūžīgas rokas; un Viņš aizdzen ienaidnieku no tevis un saka: izdeldē! 28 Tā Israēls dzīvos drošībā un viens; Jēkaba aka ir nošķirta labības un vīna zemē, un viņa debesis pilinās rasu. 29 Svētīgs tu esi, Israēl! Kas ir tāds kā tu? Tu Tā Kunga izglābta tauta! Viņš ir tavas palīdzības vairogs, un Viņš ir tavas uzvaras zobens; tavi ienaidnieki tev izdabās, bet tu mīdīsi kājām viņu augstieņu svētnīcas."
