Josiah Celebrates the Passover
(2 Kings 23.21-23)1 King Josiah celebrated the Passover at Jerusalem in honor of the Lord; on the fourteenth day of the first month they killed the animals for the festival. 2 He assigned to the priests the duties they were to perform in the Temple and encouraged them to do them well. 3 He also gave these instructions to the Levites, the teachers of Israel, who were dedicated to the Lord: “Put the sacred Covenant Box in the Temple that King Solomon, the son of David, built. You are no longer to carry it from place to place, but you are to serve the Lord your God and his people Israel. 4 Take your places in the Temple by clans, according to the responsibilities assigned to you by King David and his son King Solomon, 5 and arrange yourselves so that some of you will be available to help each family of the people of Israel. 6 You are to kill the Passover lambs and goats. Now make yourselves ritually clean and prepare the sacrifices in order that your fellow Israelites may follow the instructions which the Lord gave through Moses.”
7 For the use of the people at the Passover, King Josiah contributed from his own herds and flocks 30,000 sheep, lambs, and young goats, and 3,000 bulls. 8 His officials also made contributions for the people, the priests, and the Levites to use. And the officials in charge of the Temple—Hilkiah, the High Priest, Zechariah, and Jehiel—gave the priests 2,600 lambs and young goats and 300 bulls for sacrifices during the festival. 9 The leaders of the Levites—Conaniah, Shemaiah and his brother Nethanel, Hashabiah, Jeiel, and Jozabad—contributed 5,000 lambs and young goats and 500 bulls for the Levites to offer as sacrifices.
10 When everything was arranged for the Passover, the priests and the Levites took their posts, as commanded by the king. 11 After the lambs and goats had been killed, the Levites skinned them, and the priests sprinkled the blood on the altar. 12 Then they divided among the people, by family groups, the animals for burnt offerings, so that they could offer them according to the instructions in the Law of Moses. 13 The Levites roasted the Passover sacrifices over the fire, according to the regulations, and boiled the sacred offerings in pots, kettles, and pans, and quickly distributed the meat to the people. 14 After this was done, the Levites provided meat for themselves and for the priests descended from Aaron, for the priests were kept busy until night, burning the animals that were burned whole and the fat of the sacrifices. 15 The following musicians of the Levite clan of Asaph were in the places assigned to them by King David's instructions: Asaph, Heman, and Jeduthun, the king's prophet. The guards at the Temple gates did not need to leave their posts, because the other Levites prepared the Passover for them. 16 So, as King Josiah had commanded, everything was done that day for the worship of the Lord, the keeping of the Passover Festival, and the offering of burnt offerings on the altar. 17 For seven days all the people of Israel who were present celebrated the Passover and the Festival of Unleavened Bread. 18 Since the days of the prophet Samuel, the Passover had never been celebrated like this. None of the former kings had ever celebrated a Passover like this one celebrated by King Josiah, the priests, the Levites, and the people of Judah, Israel, and Jerusalem 19 in the eighteenth year of Josiah's reign.
The End of Josiah's Reign
(2 Kings 23.28-30)20 After King Josiah had done all this for the Temple, King Neco of Egypt led an army to fight at Carchemish on the Euphrates River. Josiah tried to stop him, 21 but Neco sent Josiah this message: “This war I am fighting does not concern you, King of Judah. I have not come to fight you, but to fight my enemies, and God has told me to hurry. God is on my side, so don't oppose me, or he will destroy you.” 22 But Josiah was determined to fight. He refused to listen to what God was saying through King Neco, so he disguised himself and went into battle on the plain of Megiddo.
23 During the battle King Josiah was struck by Egyptian arrows. He ordered his servants, “Take me away; I'm badly hurt!” 24 They lifted him out of his chariot, placed him in a second chariot which he had there, and took him to Jerusalem. There he died and was buried in the royal tombs. All the people of Judah and Jerusalem mourned his death.
25 The prophet Jeremiah composed a lament for King Josiah. It has become a custom in Israel for the singers, both men and women, to use this song when they mourn for him. The song is found in the collection of laments.
26 Everything that Josiah did—his devotion to the Lord, his obedience to the Law, 27 and his history from beginning to end—is all recorded in The History of the Kings of Israel and Judah.
1 Un Josija rīkoja Tam Kungam Pashā svētkus Jeruzālemē, un viņi nokāva Pashā jēru pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā. 2 Un viņš iecēla priesterus viņu amatos, un viņš iedrošināja viņus kalpot Tā Kunga namā. 3 Un viņš noteica tiem levītiem, kas mācīja visu Israēlu un kas bija svētījušies Tam Kungam: "Nolieciet svēto šķirstu tanī namā, ko Salamans, Dāvida dēls, Israēla ķēniņš, ir uzcēlis; tas jums vairs nav jānes uz jūsu kamiešiem! Tad nu tagad kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam, un Viņa tautai, Israēlam, 4 un sataisieties pēc saviem tēvu namiem un pēc saviem iedalījumiem, kā to rakstos ir noteicis Israēla ķēniņš Dāvids un kā to rakstos ir noteicis arī viņa dēls Salamans. 5 Un stāviet svētajā vietā, pēc saviem tēvu namiem, par saviem brāļiem, tiem ļaužu bērniem, un pēc levītu tēvu nama iedalījumiem. 6 Tad nokaujiet Pashā jēru un svētījiet paši sevi, un sagatavojiet to saviem brāļiem, bet viss lai tiktu tā darīts, kā tas ar Tā Kunga vārdu caur Mozu ir noteikts!" 7 Un Josija labprātīgi novēlēja tiem ļaudīm sīklopus, kā avis, tā kazlēnus Pashā upuriem, - visiem tiem, kas tur atradās, skaitā trīsdesmit tūkstošus, turklāt vēl trīs tūkstošus vēršu; tas viss bija no ķēniņa īpašumiem. 8 Arī viņa vadoņi deva labprātīgus upurus kā tautai, tā arī priesteriem un levītiem; Hilkija un Zaharja, un Jehiēls, Dieva nama pārvaldnieki, nodeva priesteriem uz Pashā svētkiem divus tūkstošus seši simti sīklopu un trīs simti vēršu. 9 Un Hananja, Šemaja un Netaneēls, kā arī viņu brāļi Hašabja, Jeihēls un Jozabāds, būdami levītu priekšnieki, labprātīgi nodeva levītiem uz Pashā svētkiem pieci tūkstoši sīklopu un pieci simti vēršu. 10 Un pēc šīs sagatavošanās kalpošanai priesteri nostājās savos paaugstinājumos, bet levīti pēc saviem iedalījumiem, kā to noteica ķēniņa pavēle. 11 Tad viņi kāva Pashā jēru, un priesteri, no viņu rokām saņemdami, slacīja asinis, bet levīti nodīrāja lopiem ādas. 12 Un viņi ņēma dedzināmos upurus, tos gabalus, kurus vajadzēja sadedzināt, un nolika sāņus, lai tos dotu tiem ļaudīm, pēc tēvu nama iedalījuma, lai tie tos nestu par upuri Tam Kungam, kā tas ir rakstīts Mozus grāmatā; tāpat viņi arī darīja ar vēršiem. 13 Un tad viņi apcepa Pashā jēru ugunī, kā bija pavēlēts, bet svētītos gabalus tie sutināja podos, katlos un pannās, un tad steigšus pienesa visiem ļaudīm. 14 Un pēc tam viņi sagatavoja paši sev un priesteriem, jo priesteri, Ārona pēcnācēji, bija aizņemti līdz pašai naktij, upurējot dedzināmos upurus un taukus, tāpēc levīti sataisīja ēdienu sev un priesteriem, Ārona dēliem. 15 Un arī dziedātāji, kas bija Asafa pēcnācēji, stāvēja savās vietās, kā to Dāvids bija pavēlējis un kā pats Asafs un arī Heimans, un ķēniņa redzētājs Jedutuns bija noteikuši. Tāpat arī vārtu sargi stāvēja pie ikkatriem vārtiem, un tiem nevajadzēja atstāties no sava darba, jo viņu brāļi, levīti, sagatavoja arī viņiem. 16 Tā visa kalpošana Tam Kungam tanī dienā tika izpildīta, Pashā svētki tika noturēti, dedzināmie upuri tika upurēti uz Tā Kunga altāra, kā ķēniņš Josija bija pavēlējis. 17 Un tā tie Israēla bērni, kuri tur atradās tai laikā, turēja Pashā svētkus un septiņas dienas Neraudzētās maizes svētkus. 18 Un tādi Pashā svētki Israēlā nebija svinēti kopš pravieša Samuēla laikiem, un neviens no Israēla ķēniņiem nebija turējis tādus Pashā svētkus, kādus svinēja Josija ar priesteriem un levītiem un arī ar visu Jūdu un Israēlu, kas bija ieradušies, un ar Jeruzālemes iedzīvotājiem. 19 Šie Pashā svētki tika svinēti Josijas astoņpadsmitajā valdīšanas gadā. 20 Kad pēc visa tā Josija bija to namu atjaunojis, tad Ēģiptes ķēniņš Neho nāca augšā, lai pie Karhemišas, tuvu Eifratas upei, uzsāktu karu. Un Josija izgāja viņam pretī. 21 Bet viņš sūtīja vēstnešus pie tā un lika viņam sacīt: "Kas man ar tevi, tu Jūdas ķēniņ? Es neesmu šodien nācis karot pret tevi, bet pret kādu namu, kas ar mani karo, un Dievs ir sacījis, lai es pasteidzos! Nepretojies Dievam, kas ir ar mani, ka Viņš tevi neiznīcina!" 22 Bet Josija tomēr nebija pierunājams atkāpties un nolēma cīnīties, neklausot Neho brīdinājumam, kaut tas arī nāca no Dieva mutes. Un viņš devās cīņā pret Neho Megidas līdzenumā. 23 Te strēlnieki šāva ar bultām uz ķēniņu Josiju, līdz ķēniņš sacīja saviem kalpiem: "Vediet mani projām, jo es esmu smagi ievainots!" 24 Tad viņa kalpi to nocēla no kara ratiem un nonesa viņu un nosēdināja otros ratos, kas tur bija pie viņa, un noveda viņu soļiem uz Jeruzālemi. Un tur viņš nomira un tika apglabāts savu tēvu kapos. Un viss Jūda un Jeruzāleme sēroja par Josiju. 25 Un Jeremija apraudāja Josiju raudu dziesmā, un visi dziesmu teicēji un visas dziesmu teicējas piemin Josiju savās raudu dziesmās līdz pat šai dienai, un viņa pieminēšanu dziesmās padarīja par paradumu Israēlā; redzi, tās ir uzņemtas Raudu dziesmu krājumā. 26 Un, kas vēl ir stāstāms par Josiju, par viņa žēlsirdības darbiem pēc Tā Kunga bauslības, 27 arī viņa pirmie un pēdējie darbi, redzi, tie ir aprakstīti Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā.
