1 During the time that Jotham, Ahaz, and Hezekiah were kings of Judah, the Lord gave this message to Micah, who was from the town of Moresheth. The Lord revealed to Micah all these things about Samaria and Jerusalem.
A Lament for Samaria and Jerusalem
2 Hear this, all you nations;
listen to this, all who live on earth!
The Sovereign Lord will testify against you.
Listen! He speaks from his heavenly temple.
3 The Lord is coming from his holy place;
he will come down and walk on the tops of the mountains.
4 Then the mountains will melt under him
like wax in a fire;
they will pour down into the valleys
like water pouring down a hill.
5 All this will happen because the people of Israel have sinned and rebelled against God. Who is to blame for Israel's rebellion? Samaria, the capital city itself! Who is guilty of idolatry in Judah? Jerusalem itself! 6 So the Lord says, “I will make Samaria a pile of ruins in the open country, a place for planting grapevines. I will pour the rubble of the city down into the valley, and will lay bare the city's foundations. 7 All its precious idols will be smashed to pieces, everything given to its temple prostitutes will be destroyed by fire, and all its images will become a desolate heap. Samaria acquired these things for its fertility rites, and now her enemies will carry them off for temple prostitutes elsewhere.”
8 Then Micah said, “Because of this I will mourn and lament. To show my sorrow, I will walk around barefoot and naked. I will howl like a jackal and wail like an ostrich. 9 Samaria's wounds cannot be healed, and Judah is about to suffer in the same way; destruction has reached the gates of Jerusalem itself, where my people live.”
The Enemy Approaches Jerusalem
10 Don't tell our enemies in Gath about our defeat; don't let them see you weeping. People of Beth Leaphrah, show your despair by rolling in the dust! 11 You people of Shaphir, go into exile, naked and ashamed. Those who live in Zaanan do not dare to come out of their city. When you hear the people of Bethezel mourn, you will know that there is no refuge there. 12 The people of Maroth anxiously wait for relief, because the Lord has brought disaster close to Jerusalem. 13 You that live in Lachish, hitch the horses to the chariots. You imitated the sins of Israel and so caused Jerusalem to sin. 14 And now, people of Judah, say good-bye to the town of Moresheth Gath. The kings of Israel will get no help from the town of Achzib.
15 People of Mareshah, the Lord will hand you over to an enemy, who is going to capture your town. The leaders of Israel will go and hide in the cave at Adullam. 16 People of Judah, cut off your hair in mourning for the children you love. Make yourselves as bald as vultures, because your children will be taken away from you into exile.
1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas nāca pār Mihu no Morešetas Jūdas ķēniņu Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā parādībā par Samariju un Jeruzālemi. 2 Uzklausait to, visas tautas, ievēro to, zeme un visi, kas to apdzīvojat! Pats Tas Kungs ir liecinieks pret jums, Tas Kungs no Sava svētā nama! 3 Jo redzi, Tas Kungs atstāj Savu vietu, nolaižas zemē un staigā pa augstākām zemes virsotnēm, 4 tā ka kalni zem Viņa soļiem izkūst un ielejas saplaisā gabalos - kā vasks kūst uguns tuvumā un kā izzūd ūdens, kas plūst lejup pa stāvu nogāzes vietu. 5 Tas viss ir noticis Jēkaba noziegumu un Israēla nama grēku dēļ! Bet kāds ir Jēkaba noziegums? Vai tā nav Samarija? Un kas rīkoja Jūdas elka dievu altārus? Vai ne Jeruzāleme? 6 "Un Es pārvērtīšu Samariju par akmeņu kaudzi tīrumā, par vīnadārza ierīkošanas vietu; pilsētas akmeņus Es novelšu ielejā, un Es atsegšu vaļā tās pamatus. 7 Un visi tās izgrieztie elku tēli jāsadauza gabalos, un visas tiem pienestās netiklās mīlas veltes jāsadedzina ugunī; visus viņu elkus Es veltīšu iznīcībai, jo par netiklības naudu tie ir savākti un darināti un tiem jākļūst atkal par netiklības atlīdzību!" 8 Tādēļ es sērošu un vaimanāšu, es staigāšu basām kājām un bez virsdrēbēm! Es vaimanāšu kā šakāļi un sērošos kā strausi! 9 Jo viņas gūtās vātis nav dziedināmas, tās sniedzas līdz Jūdai, līdz manas tautas vārtiem - līdz Jeruzālemei. 10 Nesludiniet par to Gātā, nelieciet atskanēt savām raudām Akojā; vārtieties pīšļos Bet-Leafrā! 11 Tev, Safīra, ar visu kaunu būs jāatstāj savs miteklis; Caānana paliks, un Bet-Haecelas sēras traucēs jūs tur apmesties. 12 Marota nespēs iepriecināt sevi par labumu zaudējumu, jo uzbrukušās briesmas nāca no Tā Kunga un ir aizsniegušās līdz Jeruzālemes vārtiem. 13 Tu, Lahiša, iejūdz savus skrējējus zirgus ratos un brauc projām, jo tu esi bijusi Ciānas meitai viņas ierosinātāja uz grēkiem un tevī sāka izraisīties Israēla pārkāpumi. 14 Tādēļ tev būs jādod atlaišanas dāvanas Morešetas Gātai, šķiroties no tās. Ar Ahsibas pilsētu Israēla ķēniņi pievilsies. 15 Es atvedīšu tev, Mareša, mantinieku, un Israēla godība atnāks līdz Adullāmas alai. 16 Nodzen sev matus un liec apgriezt sev bārdu savu maigo, bet negodā piedzīvoto bērnu dēļ, lai tavs pakausis kļūtu pliks kā noplūkts ērglis, jo tavi bērni ir aizvesti projām no tevis.
