True Fasting
1 The Lord says, “Shout as loud as you can! Tell my people Israel about their sins! 2 They worship me every day, claiming that they are eager to know my ways and obey my laws. They say they want me to give them just laws and that they take pleasure in worshiping me.”
3 The people ask, “Why should we fast if the Lord never notices? Why should we go without food if he pays no attention?”
The Lord says to them, “The truth is that at the same time you fast, you pursue your own interests and oppress your workers. 4 Your fasting makes you violent, and you quarrel and fight. Do you think this kind of fasting will make me listen to your prayers? 5 When you fast, you make yourselves suffer; you bow your heads low like a blade of grass and spread out sackcloth and ashes to lie on. Is that what you call fasting? Do you think I will be pleased with that?
6 “The kind of fasting I want is this: Remove the chains of oppression and the yoke of injustice, and let the oppressed go free. 7 Share your food with the hungry and open your homes to the homeless poor. Give clothes to those who have nothing to wear, and do not refuse to help your own relatives.
8 “Then my favor will shine on you like the morning sun, and your wounds will be quickly healed. I will always be with you to save you; my presence will protect you on every side. 9 When you pray, I will answer you. When you call to me, I will respond.
“If you put an end to oppression, to every gesture of contempt, and to every evil word; 10 if you give food to the hungry and satisfy those who are in need, then the darkness around you will turn to the brightness of noon. 11 And I will always guide you and satisfy you with good things. I will keep you strong and well. You will be like a garden that has plenty of water, like a spring of water that never goes dry. 12 Your people will rebuild what has long been in ruins, building again on the old foundations. You will be known as the people who rebuilt the walls, who restored the ruined houses.”
The Reward for Keeping the Sabbath
13 The Lord says, “If you treat the Sabbath as sacred and do not pursue your own interests on that day; if you value my holy day and honor it by not traveling, working, or talking idly on that day, 14 then you will find the joy that comes from serving me. I will make you honored all over the world, and you will enjoy the land I gave to your ancestor, Jacob. I, the Lord, have spoken.”
1 Sauc pilnā balsī, neviena nesaudzēdams! Lai tava balss skan kā bazūne, un liec pie sirds Manai tautai tās pārkāpumus un Jēkaba namam tā grēkus! 2 Tie izjautā gan Mani ik dienas, it kā tie vēlētos izprast Manus ceļus kā tauta, kas mīl taisnību, kas nav atstājusi sava Dieva patiesību, kas nav noliegusi sava Dieva tiesības un kas prasa no Manis taisnības tiesu un gaida ar nepacietību, ka Dievs tai tuvosies. 3 Kādēļ mēs gavējam, viņi saka, un Tu to neredzi? Kādēļ mēs mērdējam savu miesu, un Tu to neievēro? - Padomājiet tomēr: tai dienā, kad jūs gavējat, jūs veicat tomēr visas savas darīšanas un piespiežat arī visus savus strādniekus darīt savu darbu. 4 Padomājiet vēl: jūs gavējat, lai būtu nesaskaņas un nevienprātības un lai rupji varētu laist darbā dūres; jūs negavējat tā, ka jūsu balss būtu dzirdama debesu augstumos. 5 Vai tāda gavēšana lai Man patiktu, vai tā ir tāda diena, kad cilvēks patiesi sagādā savai miesai ciešanas? Kad cilvēks nokar galvu kā niedri, kad apvelk maisu un sēd pelnos - vai tu to vari saukt par gavēšanu un par tādu dienu, kas Tam Kungam patīk? 6 Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti: kad atraisa jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu? 7 Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka, 8 tad tava gaisma atmirdzēs kā rīta blāzma, tava atdzimšana notiks ātrāk, tava taisnība ies tavā priekšā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs. 9 Kad tu sauksi, Tas Kungs tev atbildēs; kad tu sauksi pēc palīdzības, Tas Kungs sacīs: redzi, še Es esmu! Kad tu izbeigsi savā vidū visu varmācību, zemiskuma pilno norādīšanu ar pirkstiem un visas ļaunās runas, 10 kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava tumsa būs kā gaiša pusdiena. 11 Un Tas Kungs tevi vienmēr vadīs un paēdinās tavu dvēseli arī tukšās vietās un stiprinās tavus locekļus, ka tu būsi kā auglīgs dārzs un kā ūdens avots, kurā ūdens neizsīkst. 12 Tu uzcelsi vecās posta vietas, tu atjaunosi agrāko cilšu pamatus, un tevi sauks par plaisu pielīdzinātāju un par apdzīvojamu vietu atjaunotāju. 13 Kad tu atturi savu kāju no sabata pārkāpšanas un nedari Manā svētā dienā pēc savas patikas, bet nosauc dusas dienu par svētu prieku un par Tā Kunga svēto dienu un to turi godā, neizlietodams to saviem ceļiem, sava veikala nokārtošanai un tukšām valodām, 14 tad Tas Kungs būs tavs prieks, Es tevi vadīšu zemes augstumos un tev došu tava tēva Jēkaba mantojumu, jo Tā Kunga mute tā ir runājusi.
