The Glory of the Lord Leaves the Temple
1 I looked at the dome over the heads of the living creatures and above them was something that seemed to be a throne made of sapphire. 2 God said to the man wearing linen clothes, “Go between the wheels under the creatures and fill your hands with burning coals. Then scatter the coals over the city.”
I watched him go. 3 The creatures were standing to the south of the Temple when he went in, and a cloud filled the inner courtyard. 4 The dazzling light of the Lord's presence rose up from the creatures and moved to the entrance of the Temple. Then the cloud filled the Temple, and the courtyard was blazing with the light. 5 The noise made by the creatures' wings was heard even in the outer courtyard. It sounded like the voice of Almighty God.
6 When the Lord commanded the man wearing linen clothes to take some fire from between the wheels that were under the creatures, the man went in and stood by one of the wheels. 7 One of the creatures reached his hand into the fire that was there among them, picked up some coals, and put them in the hands of the man in linen. The man took the coals and left.
8 I saw that each creature had what looked like a human hand under each of its wings. 9-10 I also saw that there were four wheels, all alike, one beside each creature. The wheels shone like precious stones, and each one had another wheel which intersected it at right angles. 11 When the creatures moved, they could go in any direction without turning. They all moved together in the direction they wanted to go, without having to turn around. 12 Their bodies, backs, hands, wings, and wheels were covered with eyes. 13 I heard a voice calling out, “Whirling wheels.”
14 Each creature had four faces. The first was the face of a bull, the second a human face, the third the face of a lion, and the fourth the face of an eagle. 15 (They were the same creatures that I had seen by the Chebar River.) When the creatures rose in the air 16 and moved, the wheels went with them. Whenever they spread their wings to fly, the wheels still went with them. 17 When the creatures stopped, the wheels stopped; and when the creatures flew, the wheels went with them, because the creatures controlled them.
18 Then the dazzling light of the Lord's presence left the entrance of the Temple and moved to a place above the creatures. 19 They spread their wings and flew up from the earth while I was watching, and the wheels went with them. They paused at the east gate of the Temple, and the dazzling light was over them. 20 I recognized them as the same creatures which I had seen beneath the God of Israel at the Chebar River.
21 Each of them had four faces, four wings, and what looked like a human hand under each wing. 22 Their faces looked exactly like the faces I had seen by the Chebar River. Each creature moved straight ahead.
1 Es redzēju tālāk - izplatījumā pār ķerubu galvām bija kaut kas, kas izskatījās kā safīra akmens, un pār to pacēlās it kā tronis. 2 Un Viņš teica tam vīram, kas bija ģērbies linu audeklā: "Ej un ņem kvēlošas ogles, pilnas saujas, kas ir ķerubiem viņu ratu riteņu starpā, un kaisi ogles pār pilsētu!" Un viņš iegāja manu acu priekšā telpā starp ratu riteņiem. 3 Ķerubu rati stāvēja nama labajā pusē pie tā dienvidu sienas, kad tas vīrs iegāja; padebess pildīja iekšējo pagalmu. 4 Tad Tā Kunga godība pacēlās no ķerubu ratiem virzienā uz Tempļa slieksni, un nams pildījās ar padebesi, un pagalms bija pilns Tā Kunga godības spožuma. 5 Ķerubu spārnu troksni dzirdēja līdz ārējam pagalmam tāpat kā Visuvarenā balsi, kad Viņš runāja. 6 Un, kad Viņš bija pavēlējis tam vīram, kas bija tērpies linu audeklā, ņemt uguni no telpas starp ratu riteņiem, starp pašiem ķerubiem, tad tas gāja un nostājās pie viena riteņa. 7 Tad viens no ķerubiem izstiepa pa atstarpi starp diviem citiem savu roku pēc tās uguns, kas bija telpā ķerubu starpā; viņš ņēma no tās un deva to linu audeklā tērptajam vīram, tas paņēma to un aizgāja. 8 Tad ķerubiem parādījās it kā cilvēka rokas veidojums zem katra no viņu spārniem. 9 Vēl es ieraudzīju līdzās ķerubiem četrus riteņus, līdzās katram ķerubam vienu, riteņi izskatījās kā mirdzoši hrizolīta akmeņi. 10 Visi četri bija vienāda izskata, it kā būtu ritenis ritenī. 11 Kad tie kustējās, tie virzījās tieši uz visām četrām pusēm, nepagriezdamies sāņus. Kurp virzījās priekšējā ķeruba ritenis, turp pārējie gāja līdzi bez pagriešanās. 12 Un visa viņu miesa, viņu mugura, rokas un spārni un arī riteņi bija acu pilni visapkārt visiem četriem. 13 Riteņu kopu sauca, kā es pats dzirdēju, par virpuļviesuli. 14 Katram ķerubam bija četras sejas. Pirmā bija ķeruba, patiesībā vērša seja, otrā cilvēka, trešā lauvas un ceturtā eņģeļa seja. 15 Ķerubi pacēlās. Tie bija tās pašas dzīvās būtnes, ko es jau redzēju pie Ķebaras upes. 16 Kad ķerubi sāka kustēties, tad līdzās viņiem sāka ritēt arī riteņi. Un, kad ķerubi pacēlās spārnos projām no zemes, tad riteņi no sava stāvokļa viņiem līdzās neizkustējās un no viņiem neattālinājās. 17 Kad ķerubi apstājās, tad apstājās riteņi, un, kad tie atkal pacēlās, tad pacēlās arī riteņi, jo arī tajos bija dzīvo būtņu gars. 18 Tad Tā Kunga godība atstāja Tempļa slieksni un nostājās pār ķerubiem. 19 Tad ķerubi sakustināja spārnus un virzījās manu acu priekšā prom no zemes virsus, dodamies arvien augstāk un tālāk, un riteņi cēlās tiem līdzi. Bet pie Tā Kunga nama austrumu vārtu ieejas viņi atkal apstājās, un Israēla Dieva godība bija pār viņiem. 20 Tās bija tās pašas dzīvās būtnes, kuras es redzēju zem Israēla Dieva pie Ķebaras upes, un es nopratu, ka tie bija ķerubi. 21 Katram bija četras sejas un četri spārni, un zem viņu spārniem bija it kā cilvēka rokas. 22 Bet viņu sejas izskatījās tādas pašas, kādu es redzēju pie Ķebaras upes. Tie virzījās ikviens tieši uz priekšu.
