The Lord Answers Job
1 Then out of the storm the Lord spoke to Job.
The Lord
2 Who are you to question my wisdom
with your ignorant, empty words?
3 Now stand up straight
and answer the questions I ask you.
4 Were you there when I made the world?
If you know so much, tell me about it.
5 Who decided how large it would be?
Who stretched the measuring line over it?
Do you know all the answers?
6 What holds up the pillars that support the earth?
Who laid the cornerstone of the world?
7 In the dawn of that day the stars sang together,
and the heavenly beings shouted for joy.
8 Who closed the gates to hold back the sea
when it burst from the womb of the earth?
9 It was I who covered the sea with clouds
and wrapped it in darkness.
10 I marked a boundary for the sea
and kept it behind bolted gates.
11 I told it, “So far and no farther!
Here your powerful waves must stop.”
12 Job, have you ever in all your life
commanded a day to dawn?
13 Have you ordered the dawn to seize the earth
and shake the wicked from their hiding places?
14 Daylight makes the hills and valleys stand out
like the folds of a garment,
clear as the imprint of a seal on clay.
15 The light of day is too bright for the wicked
and restrains them from doing violence.
16 Have you been to the springs in the depths of the sea?
Have you walked on the floor of the ocean?
17 Has anyone ever shown you the gates
that guard the dark world of the dead?
18 Have you any idea how big the world is?
Answer me if you know.
19 Do you know where the light comes from
or what the source of darkness is?
20 Can you show them how far to go,
or send them back again?
21 I am sure you can, because you're so old
and were there when the world was made!
22 Have you ever visited the storerooms,
where I keep the snow and the hail?
23 I keep them ready for times of trouble,
for days of battle and war.
24 Have you been to the place where the sun comes up,
or the place from which the east wind blows?
25 Who dug a channel for the pouring rain
and cleared the way for the thunderstorm?
26 Who makes rain fall where no one lives?
27 Who waters the dry and thirsty land,
so that grass springs up?
28 Does either the rain or the dew have a father?
29 Who is the mother of the ice and the frost,
30 which turn the waters to stone
and freeze the face of the sea?
31 Can you tie the Pleiades together
or loosen the bonds that hold Orion?
32 Can you guide the stars season by season
and direct the Big and the Little Dipper?
33 Do you know the laws that govern the skies,
and can you make them apply to the earth?
34 Can you shout orders to the clouds
and make them drench you with rain?
35 And if you command the lightning to flash,
will it come to you and say, “At your service”?
36 Who tells the ibis when the Nile will flood,
or who tells the rooster that rain will fall?
37 Who is wise enough to count the clouds
and tilt them over to pour out the rain,
38 rain that hardens the dust into lumps?
39 Do you find food for lions to eat,
and satisfy hungry young lions
40 when they hide in their caves,
or lie in wait in their dens?
41 Who is it that feeds the ravens
when they wander about hungry,
when their young cry to me for food?
1 Un Tas Kungs no tuksneša vētras mākoņa atbildēja Ījabam un sacīja: 2 "Kas ir tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kuriem nav jēgas? 3 Celies, apjoz kā varonīgs cīnītājs savus gurnus, tad Es tev jautāšu, bet tu Man atbildi! 4 Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts! 5 Kas ir noteicis tās samērus - tu laikam to zini? Vai kas pāri tai ir izstiepis mērauklu? 6 Iekš kā iegremdēti tās pamatbalsti, vai kas ir licis tās stūra akmeni, 7 kad visas rīta zvaigznes kopā dziedāja un visi Dieva dēli gavilēja? 8 Un kas noslēdza jūru ar stipriem vārtiem, kad tā, dzīvi burbuļodama, izplūda ārā no savas mātes klēpja 9 tolaik, kad Es mākoņus tai izveidoju par tērpu un ietīstīju to tumsā it kā tinamos autos? 10 Kad Es tai noteicu Savu nolikto robežu un pieliku šai robežai aizšaujamās bultas un durvis, 11 un teicu: līdz šai vietai tu plūdīsi, bet ne tālāk, un šeit lai norimst tavi lepnie viļņi! 12 Vai tu savās mūža dienās jebkad esi pavēlējis aust rītam vai rīta gaismai ierādījis savu vietu, 13 lai tā aptvertu visas zemes malas un lai bezdievīgie tiktu aizbaidīti prom no tās? 14 Zeme pati tad pilnīgi pārvēršas līdzīgi vaskam zem zīmoga, un viss izliekas tad kā goda tērpā. 15 Bet bezdievjiem tiek tās gaisma atrauta, un sitienam paceltais elkonis tiek salauzts gabalos. 16 Vai tu jebkad esi nonācis pie jūras iztekas vai arī pastaigājies pa pasaules jūru tumšākajām dzelmēm? 17 Vai tavā priekšā ir kādreiz vērušies vaļā nāves vārti, un vai tu esi redzējis ieeju ēnu valstī? 18 Vai tu esi aptvēris ar savām acīm bezgalīgos zemes plašumus? Pasaki, ja vien tu visu to zini! 19 Kur ir ceļš, kas ved uz gaismas mājokļiem, un kur ir tumsas mītne, 20 ka tu tumsu spētu novest tās novadā un ka tu tik labi pārzinātu tekas uz tās mājām? 21 Tu jau to laikam droši vien zini, jo tai laikā tu jau biji piedzimis, un tik liels ir tavu mūža dienu skaits! 22 Vai tu esi varējis noiet līdz attālākām sniega krātuvēm, un vai tu esi apskatījis krusas krājumus, 23 kurus Es esmu savācis piemeklējumu laikiem, cīņas un kara dienām? 24 Kur tad ir ceļš turp, kur gaisma dalās, un no kurienes pa visu zemi izplatās austrumu vējš? 25 Kas izrāva lietus plūsmām notekas un ierādīja ceļu pērkona strēlei, 26 lai lietus lītu pār zemi, kurā nav ļaužu, pār klajumu, kur arī nav nevienas dzīvas dvēseles, 27 lai bagātīgi piesātinātas ar veldzi kļūtu postažas un tuksnesis un lai liktu no jauna tanī augt zaļam zelmenim? 28 Vai lietum ir tēvs? Un kas ir tas, kas dzemdina rasas pilienus? 29 No kura mātes klēpja ir cēlies ledus, un kas licis rasties debesu sarmai, 30 kad kā akmeņi sastingst ūdeņi un viļņu spogulis saslēdzas kopā par cietu vāku? 31 Vai tu sēji kopā gaišām saitēm Sietiņa zvaigznes, un vai tu raisīji vaļā Oriona zvaigžņu jostu? 32 Vai tu liec parādīties Zodiaka tēliem pareizā laikā, un vai tu ved Lielo Lāci kopā ar viņa mazuļiem? 33 Vai tu zini debesu likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi? 34 Vai tu vari likt savai balsij pacelties līdz pat padebešiem, tā ka straumēm līstošs lietus tevi pilnīgi pārklātu? 35 Vai tad tu izsūti zibeņus, ka tie dodas savās gaitās, un tad tev atkal paziņo: redzi, še mēs esam? 36 Kas gan ir ielicis mākoņu slāņos gudrību, vai kas ir gaisa veidojumam piešķīris saprātu? 37 Kas gan ar savu paša gudrību spēj izskaitīt mākoņus, un kas liek izlieties pār zemi debess ūdens traukiem, 38 kad viss zemes virsus ir sacietējis kā metāla lējums un visas zemes pikas un pītes ir salipušas kopā? 39 Vai tu vari iet lauvas mātes vietā medīt laupījumu un apmierināt lauvēniem plēsoņu izsalkumu, 40 kad tie paši sarāvušies un saduguši tup savās alās vai arī ievilkušies biezoknī guļ glūnēdami? 41 Kas tad krauklim sagādā barību, kad viņa mazuļi jo žēli ķērc pēc Dieva palīdzības, kad tie aiz pārtikas trūkuma klīst apkārt un klīzdami pagurst, būdami jau tuvu nāvei?
