The People Ask for a King
1 When Samuel grew old, he made his sons judges in Israel. 2 The older son was named Joel and the younger one Abijah; they were judges in Beersheba. 3 But they did not follow their father's example; they were interested only in making money, so they accepted bribes and did not decide cases honestly.
4 Then all the leaders of Israel met together, went to Samuel in Ramah, 5 and said to him, “Look, you are getting old and your sons don't follow your example. So then, appoint a king to rule over us, so that we will have a king, as other countries have.” 6 Samuel was displeased with their request for a king; so he prayed to the Lord, 7 and the Lord said, “Listen to everything the people say to you. You are not the one they have rejected; I am the one they have rejected as their king. 8 Ever since I brought them out of Egypt, they have turned away from me and worshiped other gods; and now they are doing to you what they have always done to me. 9 So then, listen to them, but give them strict warnings and explain how their kings will treat them.”
10 Samuel told the people who were asking him for a king everything that the Lord had said to him. 11 “This is how your king will treat you,” Samuel explained. “He will make soldiers of your sons; some of them will serve in his war chariots, others in his cavalry, and others will run before his chariots. 12 He will make some of them officers in charge of a thousand men, and others in charge of fifty men. Your sons will have to plow his fields, harvest his crops, and make his weapons and the equipment for his chariots. 13 Your daughters will have to make perfumes for him and work as his cooks and his bakers. 14 He will take your best fields, vineyards, and olive groves, and give them to his officials. 15 He will take a tenth of your grain and of your grapes for his court officers and other officials. 16 He will take your servants and your best cattle and donkeys, and make them work for him. 17 He will take a tenth of your flocks. And you yourselves will become his slaves. 18 When that time comes, you will complain bitterly because of your king, whom you yourselves chose, but the Lord will not listen to your complaints.”
19 The people paid no attention to Samuel, but said, “No! We want a king, 20 so that we will be like other nations, with our own king to rule us and to lead us out to war and to fight our battles.” 21 Samuel listened to everything they said and then went and told it to the Lord. 22 The Lord answered, “Do what they want and give them a king.” Then Samuel told all the men of Israel to go back home.
1 Un notika, kad Samuēls jau bija kļuvis vecs, tad viņš iecēla abus savus dēlus par soģiem Israēlā. 2 Viņa pirmdzimtā dēla vārds bija Joēls, un otra vārds bija Abija; abi tie bija soģi Bēršebā. 3 Bet viņa dēli nestaigāja viņa ceļos, bet dzinās pēc mantas, tie pieņēma uzpirkšanas dāvanas un grozīja tiesu. 4 Tad visi Israēla vecaji sanāca kopā un devās pie Samuēla uz Rāmu. 5 Un viņi tam sacīja: "Redzi, tu esi kļuvis vecs, un tavi dēli nestaigā tavos ceļos, tādēļ iecel mums tagad ķēniņu, kas lai mūs tiesā, kā tas ir visām tautām." 6 Tas Samuēlam nepatika, it īpaši, kad viņi teica: dod mums ķēniņu, kas lai mūs tiesā. Un Samuēls pielūdza To Kungu. 7 Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Paklausi tautas balsi, dari visu, ko tie tev sacīs. Nav jau viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan Mani atmetuši, lai Es vairs nebūtu viņu ķēniņš. 8 Tā viņi ir arvien rīkojušies, sākot ar to dienu, kad Es tos izvedu no Ēģiptes; līdz pat šai dienai tie Mani ir atstājuši un kalpojuši citiem, svešiem dieviem; tā nu viņi arī tev tagad dara. 9 Bet tagad klausi viņu balsij, tikai brīdini viņus nopietni un dari tiem zināmu, kādas tiesības būs ķēniņam, kas pār tiem valdīs." 10 Tad Samuēls visus Tā Kunga vārdus sacīja tautai, kas prasīja no viņa ķēniņu. 11 Un viņš sacīja: "Šādas tiesības būs ķēniņam, kas pār jums valdīs: viņš ņems jūsu dēlus par braucējiem saviem ratiem un arī, lai tie būtu viņa jātnieki, un arī, lai tie tecētu viņa ratu priekšā. 12 Un viņš tos iecels, lai tie būtu virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār piecdesmit vīriem; un citiem viņš liks, lai tie apartu un arī nopļautu viņa laukus, un vēl citiem, lai tie darina gan kara ieročus, gan ratu piederumus. 13 Un jūsu meitas viņš ņems, lai tās gatavotu ziedes, būtu par virējām un par cepējām. 14 Un jūsu labākos tīrumus, jūsu vīna dārzus un jūsu eļļas kokus viņš atņems jums un dos saviem kalpiem. 15 Arī no jūsu druvām un no jūsu vīna dārziem viņš ņems desmitās tiesas nodevu un to nodos saviem ierēdņiem un saviem kalpotājiem. 16 Viņš ņems arī jūsu kalpus un jūsu kalpones, un jūsu labākos jaunekļus, un jūsu ēzeļus, un ar tiem viņš veiks savus darbus. 17 No jūsu sīklopiem viņš ņems desmito tiesu, un jūs būsit viņam par kalpiem. 18 Un, kad jūs tanī dienā brēksit sava ķēniņa dēļ, ko jūs paši būsit sev izvēlējušies, tad Tas Kungs jums tanī dienā neatbildēs." 19 Bet tauta nevēlējās paklausīt Samuēla balsij, un tie sacīja: "Nē, lai tikai ķēniņš būtu pār mums! 20 Tad arī mēs būsim kā visas citas tautas, un mūsu ķēniņš pats spriedīs tiesu pār mums, un viņš pats izies mūsu priekšā karā, un viņš vadīs mūsu karus." 21 Un Samuēls dzirdēja visus tautas vārdus, un viņš tos darīja zināmus Tam Kungam. 22 Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Paklausi viņu balsij un iecel tiem ķēniņu!" Tad Samuēls sacīja Israēla vīriem: "Ejiet ikviens savā pilsētā."
