Prophecy against Egypt
1 On the twelfth day of the tenth month of the tenth year of our exile, the Lord spoke to me. 2 “Mortal man,” he said, “denounce the king of Egypt. Tell him how he and all the land of Egypt will be punished. 3 Say that this is what the Sovereign Lord is telling the king of Egypt: I am your enemy, you monster crocodile, lying in the river. You say that the Nile is yours and that you made it. 4 I am going to put a hook through your jaw and make the fish in your river stick fast to you. Then I will pull you up out of the Nile, with all the fish sticking to you. 5 I will throw you and all those fish into the desert. Your body will fall on the ground and be left unburied. I will give it to the birds and animals for food. 6 Then all the people of Egypt will know that I am the Lord.”
The Lord says, “The Israelites relied on you Egyptians for support, but you were no better than a weak stick. 7 When they leaned on you, you broke, pierced their armpits, and made them wrench their backs. 8 Now then, I, the Sovereign Lord, am telling you that I will have troops attack you with swords, and they will kill your people and your animals. 9 Egypt will become an empty wasteland. Then you will know that I am the Lord.
“Because you said that the Nile is yours and you made it, 10 I am your enemy and the enemy of your Nile. I will make all of Egypt an empty wasteland, from the city of Migdol in the north to the city of Aswan in the south, all the way to the Ethiopian border. 11 No human being or animal will walk through it. For forty years nothing will live there. 12 I will make Egypt the most desolate country in the world. For forty years the cities of Egypt will lie in ruins, ruins worse than those of any other city. I will make the Egyptians refugees. They will flee to every country and live among other peoples.”
13 The Sovereign Lord says, “After forty years I will bring the Egyptians back from the nations where I have scattered them, 14 and I will let them live in southern Egypt, their original home. There they will be a weak kingdom, 15 the weakest kingdom of all, and they will never again rule other nations. I will make them so unimportant that they will not be able to bend any other nation to their will. 16 Israel will never again depend on them for help. Egypt's fate will remind Israel how wrong it was to rely on them. Then Israel will know that I am the Sovereign Lord.”
King Nebuchadnezzar Will Conquer Egypt
17 On the first day of the first month of the twenty-seventh year of our exile, the Lord spoke to me. 18 “Mortal man,” he said, “King Nebuchadnezzar of Babylonia launched an attack on Tyre. He made his soldiers carry such heavy loads that their heads were rubbed bald and their shoulders were worn raw, but neither the king nor his army got anything for all their trouble. 19 So now this is what I, the Sovereign Lord, am saying: I am giving the land of Egypt to King Nebuchadnezzar. He will loot and plunder it and carry off all the wealth of Egypt as his army's pay. 20 I am giving him Egypt in payment for his services, because his army was working for me. I, the Sovereign Lord, have spoken.
21 “When that happens, I will make the people of Israel strong and let you, Ezekiel, speak out where everyone can hear you, so that they will know that I am the Lord.”
1 Desmitā gada desmitā mēneša divpadsmitajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un sludini viņam un visai Ēģiptei: 3 tā saka Dievs Tas Kungs: Es celšos pret tevi, faraon, Ēģiptes ķēniņ, tu lielo krokodil, kas tu guli savu upju vidū un saki: man pieder mana upe, es to radīju. 4 Bet Es metīšu makšķeri tavos žokļos, un tavu upju zivis pieķersies pie tavām zvīņām, un Es izvilkšu no upēm tevi un visas tavu upju zivis, kas pieķērušās pie tavām zvīņām. 5 Tad Es tevi izmetīšu tuksnesī, tevi un visas tavu upju zivis. Tu nokritīsi klajā laukā, tevi ne pacels, ne apglabās: zvēriem virs zemes un putniem apakš debess Es tevi atdošu par barību. 6 Un visi Ēģiptes iedzīvotāji atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, jo tu un viņi bijuši Israēlam tikai nedroša niedres atspaida nūja. 7 Kad Israēla nama piederīgie tevi satvēra rokā, tu aizlūzi un ievainoji viņiem visu roku un dilbu, un, kad viņi mēģināja atbalstīties uz tevi, tu pārlūzi un liki pat sagrīļoties viņu gurniem. 8 Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es sūtīšu zobenu pār tevi un iznīcināšu tavā zemē cilvēkus un lopus. 9 Un Ēģipte paliks par tuksnesi, par neapdzīvotu smilšu klajumu, lai ļaudis atzīst, ka Es esmu Tas Kungs. Tāpēc ka tu sacīji: Nīlas upe pieder man, es to radīju, - 10 tāpēc Es celšos pret tevi un pret tavām upēm un padarīšu Ēģiptes zemi par tuksnesi, par neauglīgām kailatnēm no Migdolas līdz Siēnai un līdz Etiopijas un Moru zemes robežām. 11 Neviena cilvēka kāja tur nestaigās, un arī lopa kāja to nemīs, četrdesmit gadus tur neviens nedzīvos. 12 Es padarīšu Ēģipti par tuksnesi citu nolaistu zemju starpā, un tās pilsētas stāvēs tukšas citu izputējušu pilsētu starpā četrdesmit gadus, un ēģiptiešus Es izkaisīšu dažādu tautu starpā dažādās zemēs. 13 Tomēr tā saka Dievs Tas Kungs: pēc četrdesmit gadiem Es atkal izlasīšu ēģiptiešus ārā no tām tautām, kuru starpā tie bija izkaisīti, un sapulcināšu vienkopus. 14 Es atsvabināšu ēģiptiešus no cietuma un atvedīšu tos Augšēģiptē, Patra zemē, viņu dzimtenē; tur tie izveidos mazu valsti. 15 Tā būs mazāka nekā citas valstis un nepacelsies pār citām tautām, un Es mazināšu tās locekļu skaitu, lai tā nevalda pār citām tautām. 16 Tad tā nebūs Israēla namam par atspaidu; uz to paļaudamies, tas atgādinātu Man savu noziegumu. Un tie atzīs, ka Es esmu Dievs Tas Kungs." 17 Tad divdesmit septītā gada pirmā mēneša pirmajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds: 18 "Cilvēka bērns, Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara karaspēks ir veicis grūtu darbu pret Tiru; visiem galvas ir kļuvušas plikas un pleci noberzti, bet algu nav saņēmis ne viņš, ne viņa karaspēks par to darbu, ko viņš veicis pret to. 19 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: Es piešķiršu Ēģiptes zemi Bābeles ķēniņam Nebukadnēcaram, lai viņš piesavinās tās bagātības, izlaupa tās un izputina: tā būs viņa karaspēka alga. 20 Kā algu Es viņam atdošu Ēģiptes zemi par to darbu, ar kuru viņš tik cītīgi noņēmies, tāpēc ka viņš un viņa karavīri to darījuši Manā labā, saka Dievs Tas Kungs. 21 Tanī dienā Es likšu uzplaukt Israēla namam jaunā spēkā un varā un atdarīšu tavu muti viņu vidū, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."
