Israel's Moral Corruption
1 It's hopeless! I am like a hungry person who finds no fruit left on the trees and no grapes on the vines. All the grapes and all the tasty figs have been picked. 2 There is not an honest person left in the land, no one loyal to God. Everyone is waiting for a chance to commit murder. Everyone hunts down their own people. 3 They are all experts at doing evil. Officials and judges ask for bribes. The influential people tell them what they want, and so they scheme together. 4 Even the best and most honest of them are as worthless as weeds.
The day has come when God will punish the people, as he warned them through their watchmen, the prophets. Now they are in confusion. 5 Don't believe your neighbor or trust your friend. Be careful what you say even to your husband or wife. 6 In these times sons treat their fathers like fools, daughters oppose their mothers, and young women quarrel with their mothers-in-law; your enemies are the members of your own family.
7 But I will watch for the Lord; I will wait confidently for God, who will save me. My God will hear me.
The Lord Brings Salvation
8 Our enemies have no reason to gloat over us. We have fallen, but we will rise again. We are in darkness now, but the Lord will give us light. 9 We have sinned against the Lord, so now we must endure his anger for a while. But in the end he will defend us and right the wrongs that have been done to us. He will bring us out to the light; we will live to see him save us. 10 Then our enemies will see this and be disgraced—the same enemies who taunted us by asking, “Where is the Lord your God?” We will see them defeated, trampled down like mud in the streets.
11 People of Jerusalem, the time to rebuild the city walls is coming. At that time your territory will be enlarged. 12 Your people will return to you from everywhere—from Assyria in the east, from Egypt in the south, from the region of the Euphrates River, from distant seas and far-off mountains. 13 But the earth will become a desert because of the wickedness of those who live on it.
The Lord's Compassion on Israel
14 Be a shepherd to your people, Lord, the people you have chosen. Although they live apart in the wilderness, there is fertile land around them. Let them go and feed in the rich pastures of Bashan and Gilead, as they did long ago.
15 Work miracles for us, Lord, as you did in the days when you brought us out of Egypt. 16 The nations will see this and be frustrated in spite of all their strength. In dismay they will close their mouths and cover their ears. 17 They will crawl in the dust like snakes; they will come from their fortresses, trembling and afraid. They will turn in fear to the Lord our God.
18 There is no other god like you, O Lord; you forgive the sins of your people who have survived. You do not stay angry forever, but you take pleasure in showing us your constant love. 19 You will be merciful to us once again. You will trample our sins underfoot and send them to the bottom of the sea! 20 You will show your faithfulness and constant love to your people, the descendants of Abraham and of Jacob, as you promised our ancestors long ago.
1 Bēdas man! Jo man klājas kā tādam augļu novākšanas laikā, kas vīnadārzā salasa ražas atlikumus, kad vairs neatrod neviena ēšanai derīga ķekara un arī nevienas pirmās ražas vīģes, ko mana sirds tā kāro! 2 Dievbijīgie ir izmiruši šai zemē, un taisnīgo vairs nav ļaužu starpā; visi slāpst tikai pēc asinīm, viņi cenšas cits citam izlikt valgus, jo tie viens otru uzlūko par medījumu. 3 Viņu rokas gatavas darīt ļaunu; ko grib novada valdnieks, to izpilda tiesnesis par maksu. Tie, kam vara, izsaka ļaunas vēlēšanās aiz tīrās vieglprātības un groza lietas, kā viņiem patīk. 4 Labākie viņu starpā ir kā ērkšķi un godīgākie ir kā ērkšķu dzīvžogs. Bet, kad pienāks tava sludinātāju diena un kad tev draudēs barga piemeklēšana, tad viņi nezinās, kur izeja. 5 Neviens lai neuzticas savam tuvākam, neviens lai nepaļaujas uz savu draugu! Noslēdz savas mutes vārtus pat tai sievai, kas guļ tev pie krūtīm! 6 Jo dēls nicina un nopaļā tēvu, meita uzstājas pret māti, vedekla ir pret vīramāti, un cilvēka ienaidnieki ir viņa pašamājinieki. 7 Bet es noraugos uz To Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju; mans Dievs mani uzklausīs! 8 Nepriecājies par mani, mana ienaidniece, ja es guļu nogāzts pie zemes: es atkal celšos kājās, un, ja es arī mītu tumsā, tad tomēr Tas Kungs ir mana gaisma! 9 Es panesīšu Tā Kunga dusmas, jo es jau esmu pret Viņu grēkojis, kamēr Viņš izšķirs manu lietu un dos man taisnību; Viņš mani izvedīs gaismā, tā ka es ar prieku skatīšu Viņa taisnību. 10 Manai ienaidniecei tas būs jāredz un pašai par lielu kaunu arī jāatzīst, viņai, kas tagad man saka: "Kur ir Tas Kungs, tavs Dievs?" Manas acis ar gandarījumu redzēs, ka viņu tad kā dubļus samin uz ielas. 11 "Nāks diena, kur atkal no jauna uzcels tavus mūrus, diena, kur tavas robežas sniegsies atkal tālu. 12 Tanī dienā nāks pie tevis no Asīrijas un Ēģiptes pilsētām, no Ēģiptes līdz Eifratai, no vienas jūras līdz otrai, no viena kalna līdz otram. 13 Bet zeme paliks par neauglīgu atmatu savu iedzīvotāju dēļ, un tas būs sods par viņu ļaunajiem darbiem." 14 Bet Tu gani ar Savu gana vēzdu Savu tautu, šo ganāmo pulku, kas Tev pieder kā mantojums, Savus sīklopus, kas dzīvo atdalīti meža kalnājā, Karmela vidū; laid viņiem ganīties atkal Basanā un Gileādā kā kādreiz vecos laikos! 15 "Es likšu viņiem pieredzēt atkal brīnumus kā tai laikā, kad viņi izgāja no Ēģiptes zemes. 16 Citas tautas to redzēs un paliks kaunā ar visu savu varu, tie liks roku uz mutes, un viņu ausis būs kurlas. 17 Lai viņi laiza putekļus kā čūskas, kā zemes tārpi, lai viņi, bailēs trīcēdami, lien laukā no savām pilīm un tuvojas Tam Kungam, mūsu Dievam, lai tie izjūt bailes Tavā priekšā." 18 Kur ir tāds Dievs, kā Tu esi, kas piedod grēkus un neatmaksā Savas tautas atlikušajiem viņu noziegumus, kas mūžīgi netur dusmas? Jo Tev patīk žēlastība. 19 Viņš atnāks pie mums atkal atpakaļ, Viņš apžēlosies par mums; mūsu vainas Viņš griezīs atkal par labu. Visus mūsu grēku darbus tu liec iemest jūras dziļumos. 20 Tu parādīsi Jēkabam uzticību un dāvināsi žēlastību Ābrahāmam, ko Tu esi mūsu tēviem apsolījis ar zvērestu kopš senajām dienām.
