The Lord Condemns Insincere Fasting
1 In the fourth year that Darius was emperor, on the fourth day of the ninth month (the month of Kislev), the Lord gave me a message.
2 The people of Bethel had sent Sharezer and Regemmelech and their men to the Temple of the Lord Almighty to pray for the Lord's blessing 3 and to ask the priests and the prophets this question: “Should we continue to mourn because of the destruction of the Temple, by fasting in the fifth month as we have done for so many years now?”
4 This is the message of the Lord that came to me. 5 He said, “Tell the people of the land and the priests that when they fasted and mourned in the fifth and seventh months during these seventy years, it was not in honor of me. 6 And when they ate and drank, it was for their own satisfaction.”
7 This is what the Lord said through the earlier prophets at the time when Jerusalem was prosperous and filled with people and when there were many people living not only in the towns around the city but also in the southern region and in the western foothills.
Disobedience, the Cause of Exile
8 The Lord gave this message to Zechariah: 9 “Long ago I gave these commands to my people: ‘You must see that justice is done, and must show kindness and mercy to one another. 10 Do not oppress widows, orphans, foreigners who live among you, or anyone else in need. And do not plan ways of harming one another.’
11 “But my people stubbornly refused to listen. They closed their minds 12 and made their hearts as hard as rock. Because they would not listen to the teaching which I sent through the prophets who lived long ago, I became very angry. 13 Because they did not listen when I spoke, I did not answer when they prayed. 14 Like a storm I swept them away to live in foreign countries. This good land was left a desolate place, with no one living in it.”
1 Un notika, ka ķēniņa Dārija ceturtajā valdīšanas gadā, devītā mēneša, kas saucas kislevs, ceturtajā dienā Tā Kunga vārds nāca pār Cahariju, 2 kad Bēteles iedzīvotāji sūtīja Sareceru un Regem-Melehu kopā ar viņu pavadoņiem, lai viņi aizlūgtu Tā Kunga priekšā 3 un liktu priesteriem, kas bija Tā Kunga Cebaota namā, un praviešiem atbildēt uz šādu jautājumu: vai mums vēl jāskumst un jāraud un arī jāgavē piektajā mēnesī, kā mēs to esam darījuši jau tik daudz gadu? 4 Un notika, ka pār mani nāca Tā Kunga Cebaota vārds: 5 "Sludini ļaudīm visā zemē un priesteriem un saki tā: kad jūs gavējāt un sērojāt piektajā un septītajā mēnesī visus šos septiņdesmit gadus, vai tad jūs Manis dēļ tā gavējāt? 6 Vai kad jūs ēdāt un dzērāt, vai jūs neēdāt un nedzērāt paši savā labā? 7 Vai tad šie nav tie baušļi, ko Tas Kungs ir licis sludināt arī agrākiem praviešiem, kad Jeruzāleme vēl dzīvoja mierā un kad tajā līdz ar apkārtējām pilsētām valdīja pilnība un ļaudis dzīvoja arī no pilsētas uz dienvidiem un ielejās?" 8 Un atkal nāca Tā Kunga vārds pār Cahariju: 9 "Tā saka Tas Kungs Cebaots: spriediet taisnu tiesu, un lai ikviens parāda pret savu brāli mīlestību un žēlsirdību! 10 Un nedariet pāri atraitnēm, bāriņiem, svešiniekiem un nabagiem, un neturiet ļauna savā sirdī cits pret citu!" 11 Bet viņi to neievēroja, palika nepaklausīgi, negribēja uzņemties nekādu jūgu un aizbāza savas ausis, lai neko nedzirdētu, 12 un nocietināja savas sirdis kā akmeni, lai viņi nedzirdētu nedz bauslību, nedz vārdus, ko Tas Kungs Cebaots tiem deva, ar Savu Garu likdams tos sludināt agrākiem praviešiem. Tādēļ arī bija nākušas pār viņiem Tā Kunga Cebaota tik lielās dusmas. 13 "Kā tie neklausīja, kad Es saucu," saka Tas Kungs Cebaots, "tā tagad Es neklausīšu, kad tie sauc! 14 Tāpēc Es viņus izkaisīju starp visām svešām tautām, kas viņus nepazina, un zeme aiz viņiem palika tukša, tā ka neviens tur vairs neklejo, un tā labā un mīlīgā zeme kļuvusi par neauglīgu kailatni."
