Jeremiah's Message to the Royal House of Judah
1-2 The Lord told me to go to the palace of the king of Judah, the descendant of David, and there tell the king, his officials, and the people of Jerusalem to listen to what the Lord had said: 3 “I, the Lord, command you to do what is just and right. Protect the person who is being cheated from the one who is cheating him. Do not mistreat or oppress aliens, orphans, or widows; and do not kill innocent people in this holy place. 4 If you really do as I have commanded, then David's descendants will continue to be kings. And they, together with their officials and their people, will continue to pass through the gates of this palace in chariots and on horses. 5 But if you do not obey my commands, then I swear to you that this palace will fall into ruins. I, the Lord, have spoken.
6 “To me, Judah's royal palace is as beautiful as the land of Gilead and as the Lebanon Mountains; but I will make it a desolate place where no one lives. 7 I am sending men to destroy it. They will all bring their axes, cut down its beautiful cedar pillars, and throw them into the fire.
8 “Afterward many foreigners will pass by and ask one another why I, the Lord, have done such a thing to this great city. 9 Then they will answer that it is because you have abandoned your covenant with me, your God, and have worshiped and served other gods.”
Jeremiah's Message concerning Joahaz
10 People of Judah, do not weep for King Josiah;
do not mourn his death.
But weep bitterly for Joahaz, his son;
they are taking him away, never to return,
never again to see the land where he was born.
11 The Lord says concerning Josiah's son Joahaz, who succeeded his father as king of Judah, “He has gone away from here, never to return. 12 He will die in the country where they have taken him, and he will never again see this land.”
Jeremiah's Message concerning Jehoiakim
13 Doomed is the one who builds his house by injustice
and enlarges it by dishonesty;
who makes his people work for nothing
and does not pay their wages.
14 Doomed is the one who says,
“I will build myself a mansion
with spacious rooms upstairs.”
So he puts windows in his house,
panels it with cedar,
and paints it red.
15 Does it make you a better king
if you build houses of cedar,
finer than those of others?
Your father enjoyed a full life.
He was always just and fair,
and he prospered in everything he did.
16 He gave the poor a fair trial,
and all went well with him.
That is what it means to know the Lord.
17 But you can only see your selfish interests;
you kill the innocent
and violently oppress your people.
The Lord has spoken.
18 So then, the Lord says about Josiah's son Jehoiakim, king of Judah,
“No one will mourn his death or say,
‘How terrible, my friend, how terrible!’
No one will weep for him or cry,
‘My lord! My king!’
19 With the funeral honors of a donkey,
he will be dragged away
and thrown outside Jerusalem's gates.”
Jeremiah's Message about the Fate of Jerusalem
20 People of Jerusalem, go to Lebanon and shout,
go to the land of Bashan and cry;
call out from the mountains of Moab,
because all your allies have been defeated.
21 The Lord spoke to you when you were prosperous,
but you refused to listen.
That is what you've done all your life;
you never would obey the Lord.
22 Your leaders will be blown away by the wind,
your allies taken as prisoners of war,
your city disgraced and put to shame
because of all the evil you have done.
23 You rest secure among the cedars brought from Lebanon;
but how pitiful you'll be when pains strike you,
pains like those of a woman in labor.
God's Judgment on Jehoiachin
24 The Lord said to King Jehoiachin, son of King Jehoiakim of Judah, “As surely as I am the living God, even if you were the signet ring on my right hand, I would pull you off 25 and give you to people you are afraid of, people who want to kill you. I will give you to King Nebuchadnezzar of Babylonia and his soldiers. 26 I am going to force you and your mother into exile. You will go to a country where neither of you was born, and both of you will die there. 27 You will long to see this country again, but you will never return.”
28 I said, “Has King Jehoiachin become like a broken jar that is thrown away and that no one wants? Is that why he and his children have been taken into exile to a land they know nothing about?”
29 O land, land, land!
Listen to what the Lord has said:
30 “This man is condemned to lose his children,
to be a man who will never succeed.
He will have no descendants
who will rule in Judah
as David's successors.
I, the Lord, have spoken.”
1 Tas Kungs man pavēlēja: "Noej Jūdas ķēniņa namā un saki tur šo vārdu: 2 klausies, Jūdas ķēniņ, Tā Kunga vārdu, tu, kas sēdi uz Dāvida troņa, tu un tavi kalpi, un tava tauta, kas ieiet pa šiem vārtiem! 3 Tā saka Tas Kungs: uzturiet tiesu un taisnību, izglābiet apspiesto no varmākas rokas, neapspiediet svešinieku, bāreni un atraitni, neizlejiet šinī vietā nenoziedzīgas asinis! 4 Tikai tad, ja jūs patiesi izpildīsit šos norādījumus, pa šā nama vārtiem ies iekšā ķēniņi, kas sēd uz Dāvida troņa, brauks ar ratiem un jās uz zirgiem, viņi paši un viņu kalpi, un viņu tauta. 5 Bet, ja jūs neizpildīsit šos norādījumus, tad Es esmu zvērējis pie Sevis, tā saka Tas Kungs, ka šī pils kļūs par drupu kaudzi!" 6 Jo tā saka Tas Kungs par Jūdas ķēniņa pili: "Tu Man esi Gileāda, Libanona galva un virsotne, bet tiešām Es tevi darīšu par tuksnesi un pilsētas par neapdzīvotām, 7 un Es gribu laist darbā pret tevi postītājus, ikvienu ar viņa ieročiem un darbarīkiem; tie nocirtīs tavus skaistos ciedru kokus un tos sadedzinās! 8 Kad daudzas tautas ies garām šai pilsētai un cits citam jautās: kādēļ Tas Kungs tā darījis šai lielajai pilsētai? - 9 tad tiem atbildēs: tādēļ, ka tie atstājās no Tā Kunga, sava Dieva, derības, kļuva Viņam neuzticīgi, kalpoja citiem dieviem un tos pielūdza." 10 Neraudiet par mirušo un nenožēlojiet to, bet raudiet par to, kas aiziet, jo tas nekad neatgriezīsies atpakaļ un neredzēs vairs savu dzimto zemi. 11 Jo tā Tas Kungs ir sacījis par Jūdas ķēniņu Šalumu, Josijas dēlu, kurš valdīja pēc sava tēva Josijas un aizgāja no šīs vietas: "Viņš nenāks nekad vairs šurp atpakaļ, 12 bet nomirs tai zemē, kurp Es to aizvedu gūstā, un neredzēs vairs savas zemes." 13 Bēdas tam, kas ceļ savu namu ar netaisnību un savas istabas ar nepatiesību! Tāpat arī tam, kas savam tuvākam liek strādāt bez atlīdzības un tam atrauj viņa algu, 14 kas saka: es celšu lielu namu ar plašām un ērtām telpām, kam skaisti logi, kas izgreznots ar ciedru koka plāksnēm un izkrāsots sarkanā krāsā! 15 Vai tava ķēniņa vara un ķēniņa valsts tev liekas pastāvam tikai tāpēc, ka tev patīk ciedru koksne un tu jūsmo par to? Vai tad tavs tēvs neēda un nedzēra? Bet viņš augsti turēja tiesu un taisnību, ievēroja tās dzīvē, un tādēļ viņam labi klājās. 16 Viņš aizstāvēja nabago un cietēju, un viss gāja labi. "Vai tas nenozīmē Mani patiesi atzīt?" saka Tas Kungs. 17 Turpretī tavas acis un tava sirds tiecas tikai pēc tava paša labuma, tiecas izliet nenoziedzīgas asinis, ļaudis nomākt un no tiem jo vairāk izspiest. 18 Tādēļ tā saka Tas Kungs par Jūdas ķēniņu Jojakīmu, Josijas dēlu: "Par viņu nesēros, tik tiešām nē, un neteiks: ak, mans brāli! Ak, viņa brāļa mīlestība! Par viņu neskums un nesacīs arī, tik tiešām nē: ak, žēlīgo valdniek! Tu lielais un diženais! 19 Nē! Kā ēzeli aprok, tā apraks viņu, to izmetīs tālu ārpus Jeruzālemes vārtiem!" 20 Kāp Libanona kalnājā un sauc skaļā balsī! Pacel savu balsi Basanā! Sauc no Abarimkalna! Jo satriekti ir visi tavi mīluļi, ak, Jeruzālemes tauta! 21 Es runāju uz tevi, kad tu vēl dzīvoji neaptumšotā laimē, bet tu Man atbildēji: es negribu par to neko dzirdēt! Tāds bija tavs paradums no pašas jaunības, ka tu neuzklausīji Manu balsi un neievēroji Manus vārdus. 22 Vējš izklīdinās visus tavus vadītājus ganus, un tavi mīluļi aizies gūstā! Jā, tad tu paliksi kaunā un vīlusies stāvam visa sava ļaunuma dēļ! 23 Tu tagad dzīvo uz Libanona ciedru koku pavēnī. Kā tu vaimanāsi, kad tev uzies ciešanas un sāpes, un žņaugi kā sievai, kas dzemdē! 24 "Tik tiešām, ka Es dzīvoju!" saka Tas Kungs. "Ja Jūdas ķēniņš Konja, Jojakīma dēls, būtu arī zīmoggredzens Manā labajā rokā, Es tevi tomēr norautu no turienes 25 un tevi nodotu to rokā, kas tīko pēc tavas dzīvības, un to rokā, no kā tev bailes, un proti, Nebukadnēcara, Bābeles ķēniņa, un kaldeju rokā. 26 Un Es tevi un tavu māti, kas tevi dzemdējusi, izraidīšu trimdā svešā zemē; kur jūs neesat dzimuši, tur jūs mirsit! 27 Bet tanī zemē, kurā tie ilgojas atgriezties, tie nekad vairs neatgriezīsies!" 28 Vai tad šis vīrs Konja ir kā nicināms sadauzāms māla trauks jeb kā lieta, kas nevienam nepatīk? Kādēļ tas aizdzīts trimdā un arī tā dzimums tādā zemē, ko tie nepazīst? 29 Ak, zeme, zeme, zeme! Uzklausi Tā Kunga vārdu! 30 Tā saka Tas Kungs: "Pierakstiet šo vīru kā tādu, kas ir un paliks bez bērniem, - vīru, kam dzīvē nekad nekas neizdosies! Nevienam no viņa dzimuma neizdosies sēdēt uz Dāvida troņa un vēlreiz valdīt pār Jūdu!"
