King Joash of Judah
(2 Chronicles 24.1-16)1 In the seventh year of the reign of King Jehu of Israel, Joash became king of Judah, and he ruled in Jerusalem for forty years. His mother was Zibiah from the city of Beersheba. 2 Throughout his life he did what pleased the Lord, because Jehoiada the priest instructed him. 3 However, the pagan places of worship were not destroyed, and the people continued to offer sacrifices and burn incense there.
4 Joash called the priests and ordered them to save up the money paid in connection with the sacrifices in the Temple, both the dues paid for the regular sacrifices and the money given as freewill gifts. 5 Each priest was to be responsible for the money brought by those he served, and the money was to be used to repair the Temple, as needed.
6 But by the twenty-third year of Joash's reign the priests still had not made any repairs in the Temple. 7 So he called in Jehoiada and the other priests and asked them, “Why aren't you repairing the Temple? From now on you are not to keep the money you receive; you must hand it over, so that the repairs can be made.” 8 The priests agreed to this and also agreed not to make the repairs in the Temple.
9 Then Jehoiada took a box, made a hole in the lid, and placed the box by the altar, on the right side as one enters the Temple. The priests on duty at the entrance put in the box all the money given by the worshipers. 10 Whenever there was a large amount of money in the box, the royal secretary and the High Priest would come, melt down the silver, and weigh it. 11 After recording the exact amount, they would hand the silver over to the men in charge of the work in the Temple, and these would pay the carpenters, the builders, 12 the masons, and the stone cutters, buy the timber and the stones used in the repairs, and pay all other necessary expenses. 13 None of the money, however, was used to pay for making silver cups, bowls, trumpets, or tools for tending the lamps, or any other article of silver or of gold. 14 It was all used to pay the workers and to buy the materials used in the repairs. 15 The men in charge of the work were thoroughly honest, so there was no need to require them to account for the funds. 16 The money given for the repayment offerings and for the offerings for sin was not deposited in the box; it belonged to the priests.
17 At that time King Hazael of Syria attacked the city of Gath and conquered it; then he decided to attack Jerusalem. 18 King Joash of Judah took all the offerings that his predecessors Jehoshaphat, Jehoram, and Ahaziah had dedicated to the Lord, added to them his own offerings and all the gold in the treasuries of the Temple and the palace, and sent them all as a gift to King Hazael, who then led his army away from Jerusalem.
19 Everything else that King Joash did is recorded in The History of the Kings of Judah.
20-21 King Joash's officials plotted against him, and two of them, Jozacar son of Shimeath and Jehozabad son of Shomer, killed him at the house built on the land that was filled in on the east side of Jerusalem, on the road that goes down to Silla. Joash was buried in the royal tombs in David's City, and his son Amaziah succeeded him as king.
1 Joasam, kļūstot par ķēniņu, bija tikai septiņi gadi. 2 Jehus septītajā gadā Joass kļuva ķēniņš, un viņš valdīja četrdesmit gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Ciba, un viņa bija no Bēršebas. 3 Un Joass visu savu mūža dienu darīja to, kas bija taisnīgs Tā Kunga acīs, kamēr priesteris Jojada viņu mācīja. 4 Tikai kalpošana augstienēs netika pārtraukta, jo tauta vēl arvien nesa un upurēja kaujamos un kvēpināmos upurus augstieņu svētnīcās. 5 Bet Joass sacīja priesteriem: "Visu naudu, kas vien ienāk Tā Kunga namā par svētiem darbiem: galvasnaudu, naudu, kas tiek nospriesta par dvēseles maksu, un visu to naudu, kas no brīva prāta tiek ziedota Tā Kunga namā, - 6 to lai priesteri ņem savā zināšanā, ikviens no sava pazīstamā, bet tad lai viņi izlabo it visur plaisas tanī namā - visur tur, kur vien viņi plaisas atrod." 7 Bet notika Joasa divdesmit trešajā valdīšanas gadā, ka priesteri nebija namā plaisas izlabojuši. 8 Tad ķēniņš Joass aicināja priesteri Jojadu un pārējos priesterus, un viņš tiem sacīja: "Kādēļ jūs neesat izlabojuši nama plaisas? Un tagad jūs vairs turpmāk neņemsit naudu no saviem pazīstamiem, bet tā ir jānodod nama plaisu labošanas darbiem." 9 Un priesteri tad bija ar mieru, ka tie turpmāk vairs nepieņems no tautas nekādu naudu un arī nama plaisas vairs nelabos. 10 Un priesteris Jojada ņēma šķirstu, izurba tā vākā caurumu un tad to novietoja līdzās altārim labajā pusē; ja nu kāds nāca Tā Kunga namā, tad priesteri, kuri bija sliekšņu sargi, tur ielika visu naudu, ko ienesa Tā Kunga namā. 11 Un, kad tie redzēja, ka šķirstā ir daudz naudas, tad nāca ķēniņa rakstvedis un augstais priesteris, un tie iesēja naudu kulē un izskaitīja, ko atrada Tā Kunga namā. 12 Un viņi iedeva saskaitīto naudu darbu uzraugiem, kuri bija iecelti pār Tā Kunga namu. Un tie to iedeva namdariem un citiem amatniekiem, kuri strādāja gar Tā Kunga namu, 13 un arī mūrniekiem un akmeņkaļiem, ko pirkt kokus un cirstus akmeņus, lai izlabotu bojājumus Tā Kunga namā; viņi sedza arī visus izdevumus, kas bija nepieciešami Tā Kunga nama nostiprināšanai. 14 Bet no šīs naudas, kas ienāca Tā Kunga namā, neizgatavoja Tā Kunga namam ne sudraba bļodas, ne dakts nažus, ne slakāmos kausus, ne taures, nevienu zelta vai sudraba priekšmetu, 15 bet viņi to nodeva strādniekiem, ka tie nostiprinātu Tā Kunga namu. 16 Un norēķinus neprasīja no tiem vīriem, kuriem nauda tika dota rokā, lai to izmaksātu strādniekiem, jo tie to darīja uzticībā. 17 Bet nauda no vainu izpirkšanas upuriem un no grēku upuriem netika nesta Tā Kunga namā, bet tā pienācās priesteriem. 18 Toreiz Aramas ķēniņš Hazaēls devās uzbrukumā un karoja pret Gātu, un viņš to ieņēma. Kad Hazaēls pagrieza savu vaigu, lai dotos augšā uz Jeruzālemi, 19 tad Jūdas ķēniņš Joass ņēma visas svētnīcas dāvanas, kuras viņa tēvi, Jūdas ķēniņi Jošafats, Jorāms un Ahasja, bija atnesuši un novēlējuši Dievam, un arī tās dāvanas, kuras viņš pats bija devis, un visu zeltu, kas bija Tā Kunga namā un ķēniņa pils dārgumu krātuvēs, un to visu viņš nosūtīja Aramas ķēniņam Hazaēlam. Tad tas aizgāja projām no Jeruzālemes. 20 Un, kas vēl stāstāms par Joasu un viss, ko viņš ir darījis, - tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 21 Un viņa kalpi sacēlās un apvienojās sazvērestībā pret viņu un nokāva Joasu Millo namā, no kurienes iet ceļš lejā uz Sillu. 22 Un šie bija viņa kalpi: Jozahars, Simeata dēls, un Jozabads, Šomera dēls, kas to nokāva, un viņš nomira. Un tie viņu apglabāja pie viņa tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Amacja kļuva ķēniņš viņa vietā.
