The Capture and Destruction of Ai
1 The Lord said to Joshua, “Take all the soldiers with you and go on up to Ai. Don't be afraid or discouraged. I will give you victory over the king of Ai; his people, city, and land will be yours. 2 You are to do to Ai and its king what you did to Jericho and its king, but this time you may keep its goods and livestock for yourselves. Prepare to attack the city by surprise from the rear.”
3 So Joshua got ready to go to Ai with all his soldiers. He picked out thirty thousand of his best troops and sent them out at night 4 with these orders: “Hide on the other side of the city, but not too far away from it; be ready to attack. 5 My men and I will approach the city. When the men of Ai come out against us, we will turn and run, just as we did the first time. 6 They will pursue us until we have led them away from the city. They will think that we are running from them, as we did before. 7 Then you will come out of hiding and capture the city. The Lord your God will give it to you. 8 After you have taken the city, set it on fire, just as the Lord has commanded. These are your orders.” 9 So Joshua sent them out, and they went to their hiding place and waited there, west of Ai, between Ai and Bethel. Joshua spent the night in camp.
10 Early in the morning Joshua got up and called the soldiers together. Then he and the leaders of Israel led them to Ai. 11 The soldiers with him went toward the main entrance to the city and set up camp on the north side, with a valley between themselves and Ai. 12 He took about five thousand men and put them in hiding west of the city, between Ai and Bethel. 13 The soldiers were arranged for battle with the main camp north of the city and the rest of the men to the west. Joshua spent the night in the valley. 14 When the king of Ai saw Joshua's men, he acted quickly. He and all his men went out toward the Jordan Valley to fight the Israelites at the same place as before, not knowing that he was about to be attacked from the rear. 15 Joshua and his men pretended that they were retreating, and ran away toward the barren country. 16 All the men in the city had been called together to go after them, and as they pursued Joshua, they kept getting farther away from the city. 17 Every man in Ai went after the Israelites, and the city was left wide open, with no one to defend it.
18 Then the Lord said to Joshua, “Point your spear at Ai; I am giving it to you.” Joshua did as he was told, 19 and as soon as he lifted his hand, the men who had been hiding got up quickly, ran into the city and captured it. They immediately set the city on fire. 20 When the men of Ai looked back, they saw the smoke rising to the sky. There was no way for them to escape, because the Israelites who had run toward the barren country now turned around to attack them. 21 When Joshua and his men saw that the others had taken the city and that it was on fire, they turned around and began killing the men of Ai. 22 The Israelites in the city now came down to join the battle. So the men of Ai found themselves completely surrounded by Israelites, and they were all killed. No one got away, and no one lived through it 23 except the king of Ai. He was captured and taken to Joshua.
24 The Israelites killed every one of the enemy in the barren country where they had chased them. Then they went back to Ai and killed everyone there. 25-26 Joshua kept his spear pointed at Ai and did not put it down until every person there had been killed. The whole population of Ai was killed that day—twelve thousand men and women. 27 The Israelites kept for themselves the livestock and goods captured in the city, as the Lord had told Joshua. 28 Joshua burned Ai and left it in ruins. It is still like that today. 29 He hanged the king of Ai from a tree and left his body there until evening. At sundown Joshua gave orders for the body to be removed, and it was thrown down at the entrance to the city gate. They covered it with a huge pile of stones, which is still there today.
The Law Is Read at Mount Ebal
30 Then Joshua built on Mount Ebal an altar to the Lord, the God of Israel. 31 He made it according to the instructions that Moses, the Lord's servant, had given the Israelites, as it says in the Law of Moses: “an altar made of stones which have not been cut with iron tools.” On it they offered burnt sacrifices to the Lord, and they also presented their fellowship offerings. 32 There, with the Israelites looking on, Joshua made on the stones a copy of the Law which Moses had written. 33 The Israelites, with their leaders, officers, and judges, as well as the foreigners among them, stood on two sides of the Lord's Covenant Box, facing the levitical priests who carried it. Half of the people stood with their backs to Mount Gerizim and the other half with their backs to Mount Ebal. The Lord's servant Moses had commanded them to do this when the time came for them to receive the blessing. 34 Joshua then read aloud the whole Law, including the blessings and the curses, just as they are written in the book of the Law. 35 Every one of the commandments of Moses was read by Joshua to the whole gathering, which included women and children, as well as the foreigners living among them.
1 Un Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Nebīsties un nešaubies! Ņem sev līdzi visus karavīrus un celies un ej pret Aju; redzi, Es esmu nodevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu kopā ar viņa pilsētu un viņa zemi. 2 Un tu rīkojies tāpat ar Aju un tās ķēniņu, kā tu jau esi rīkojies ar Jēriku un tās ķēniņu, tikai ka jūs gūto laupījumu un gūtos liellopus paturiet paši sev. Liec citiem paslēpties aizsegā aiz šīs pilsētas, tās otrā pusē, uz vakariem." 3 Tad Jozua ar visu karavīru saimi cēlās, lai dotos uzbrukumā pret Aju, un Jozua izmeklēja trīsdesmit tūkstošus visdrosmīgāko karavīru un tos izsūtīja jau naktī. 4 Un viņš tiem deva pavēli, sacīdams: "Jums, lūk, būs pret to pilsētu novietoties aizsegā; neturieties pārāk tālu no pilsētas un esiet visi modri. 5 Bet es pats ar visu to kara saimi, kas ir pie manis, došos tuvāk klāt pilsētai, un, ja notiks, ka viņi iznāks mums pretī tā kā pirmoreiz, tad mēs no viņiem bēgsim. 6 Un, kad nu viņi dosies laukā, lai mūs vajātu, tad mēs liksim viņiem no pilsētas attālināties labu gabalu, jo tie sacīs: viņi bēg no mums tāpat kā pirmoreiz. Tā mēs bēgsim no viņiem. 7 Tad jūs celieties no savām paslēptuvēm, un jums šī pilsēta jāieņem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā. 8 Un, kad jūs būsit pilsētu ieņēmuši, tad aizdedziniet pilsētu ar uguni, darīdami visu tā, kā Tas Kungs ir pavēlējis; redziet, tādu es jums esmu devis pavēli." 9 Tā Jozua viņus izsūtīja, un tie nonāca līdz vietai, kur tiem bija jāpaslēpjas un kas atradās starp Bēteli un Aju, uz rietumiem no Ajas, bet Jozua pavadīja nakti pie pārējās kara tautas. 10 Un Jozua cēlās agri no rīta, un viņš pārskaitīja rindas, un tad viņš kopā ar Israēla vecajiem cēlās un devās tautas priekšgalā pret Aju. 11 Un visa karavīru saime, kas bija kopā ar viņu, cēlās un ieņēma savu vietu; nonākuši pilsētai tieši pretī, viņi uzcēla savas teltis ziemeļos no Ajas, un tur bija maza ieleja starp viņiem un Aju. 12 Tad viņš izraudzīja kādus piecus tūkstošus vīru un lika tiem paslēpties aizsegā starp Bēteli un Aju pret vakariem no pilsētas. 13 Un tā viņi izvietoja karapulkus: visa karaspēka nometni ziemeļos no pilsētas un paslēptos spēkus rietumos no tās; bet Jozua tanī naktī nogāja pašā ielejā. 14 Kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad pilsētas vīri steidzās un agri no rīta cēlās un tūdaļ devās pretī Israēlam uz kauju; viņš pats un visa viņa tauta steidzās noteiktā laikā uz sapulcēšanās vietu klajuma malā, bet viņš nezināja, ka aizsegā atrodas ļaudis, paslēpušies aiz pilsētas. 15 Bet Jozua un Israēls izlikās esam sakauti un metās bēgt no viņiem virzienā uz tuksnesi. 16 Tāpēc visi ļaudis, kas atradās pilsētā, tika sasaukti, lai dzītos tiem pakaļ, un tie vajāja Jozuu un ļāvās aizvilināties prom no pilsētas. 17 Un tur vairs nepalika neviena vīra, nedz Ajā, nedz Bētelē, kurš nebūtu izgājis, lai vajātu Israēlu; un tā tie atstāja pilsētu atvērtu un dzinās pakaļ Israēlam. 18 Tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Izstiep šķēpu, kas ir tavā rokā, pret Aju, jo Es to nododu tavā rokā." Tad Jozua izstiepa šķēpu, kas bija viņa rokā, pret pilsētu. 19 Tad tie, kuri bija aizsegā, tūlīt iznāca no savām paslēptuvēm un skrēja, tiklīdz Jozua izstiepa savu roku, iegāja pilsētā un ieņēma to, un steigšus pielika tai uguni. 20 Kad nu Ajas vīri pagriezās atpakaļ un skatījās, tad redzi, dūmi jau cēlās no pilsētas pret debesīm, un tie nespēja nekur bēgt - ne šurp, ne turp, jo arī tā karavīru saime, kura bija bēgusi uz tuksnesi, griezās atpakaļ pret tiem, kas viņus vajāja, 21 jo, kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kuri bija paslēpušies, ieņēma pilsētu un ka pār pilsētu jau cēlās dūmi, tad arī viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus. 22 Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka ajieši atradās Israēla vidū, vieni nāca no šīs un otri no tās puses un tos kāva, kamēr neviena no tiem nepalika pāri, kas būtu palicis sveiks vai arī kas būtu izglābies. 23 Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un noveda pie Jozuas. 24 Un notika, kad Israēls bija nogalinājis visus Ajas aizstāvjus atklātā tuksneša laukā, kur tas bija tos vajājis, un kad tie visi bija krituši līdz pat beidzamam no zobena asmens, tad tikai viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, lai nogalinātu tās iedzīvotājus bez žēlastības ar zobena asmeni. 25 Un visu kritušo skaits tanī dienā bija, skaitot vīrus un sievas, divpadsmit tūkstoši, visi Ajas iedzīvotāji. 26 Un Jozua neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, iekāms visi Ajas iedzīvotāji bija pilnīgi, kā to lāsts prasa, izdeldēti. 27 Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls paņēma un paturēja sev, kā Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis. 28 Un Jozua nodedzināja Aju un pārvērta to par drupu kaudzi uz mūžīgiem laikiem, kāda tā ir vēl šodien. 29 Bet Ajas ķēniņu viņš lika pakārt vakara laikā, saulei rietot, pie koka; tad pēc Jozuas pavēles tie noņēma viņa līķi no koka un nometa to pie ieejas pilsētas vārtos, kur tie tam virsū uzkrāva lielu akmeņu kaudzi, kas ir līdz šai dienai. 30 Toreiz arī Jozua uzcēla Tam Kungam, Israēla Dievam, altāri Ēbala kalnā 31 tā, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija Israēla tautai pavēlējis un kā tas ir uzrakstīts Mozus bauslības grāmatā: altāri no neapcirstiem akmeņiem, kura veidošanai nebija lietoti dzelzs rīki, un uz tā viņi upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus un nesa kaujamos pateicības upurus. 32 Un tad viņš rakstīja tur uz akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko Mozus bija rakstījis, Israēla bērniem klātesot. 33 Un viss Israēls ar saviem vecajiem, virsniekiem un tiesnešiem stāvēja abos šķirsta sānos pretī priesteriem un levītiem, kuri bija Tā Kunga derības šķirsta nesēji, tiklab svešinieki, kā arī iedzimtie, un tad tie pagriezās: viena puse pret Garicima kalnu un otra puse pret Ēbala kalnu, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija iepriekš pavēlējis Israēla tautu svētīt. 34 Un pēc tam viņš nolasīja visus bauslības vārdus, svētības un lāstu vārdus, kā tas bauslības grāmatā stāv rakstīts. 35 Un tur nebija neviena vārda no visiem, kurus Mozus kā pavēli bija devis, ko Jozua nebūtu nolasījis visas Israēla draudzes priekšā, arī sievu, mazo bērnu un svešinieku priekšā, kuri staigāja viņiem līdzi.
