1 This book contains the messages about Judah and Jerusalem which God revealed to Isaiah son of Amoz during the time when Uzziah, Jotham, Ahaz, and Hezekiah were kings of Judah.
God Reprimands His People
2 The Lord said, “Earth and sky, listen to what I am saying! The children I brought up have rebelled against me. 3 Cattle know who owns them, and donkeys know where their master feeds them. But that is more than my people Israel know. They don't understand at all.”
4 You are doomed, you sinful nation, you corrupt and evil people! Your sins drag you down! You have rejected the Lord, the holy God of Israel, and have turned your backs on him. 5 Why do you keep on rebelling? Do you want to be punished even more? Israel, your head is already covered with wounds, and your heart and mind are sick. 6 From head to foot there is not a healthy spot on your body. You are covered with bruises and sores and open wounds. Your wounds have not been cleaned or bandaged. No medicine has been put on them.
7 Your country has been devastated, and your cities have been burned to the ground. While you look on, foreigners take over your land and bring everything to ruin. 8 Jerusalem alone is left, a city under siege—as defenseless as a guard's hut in a vineyard or a shed in a cucumber field. 9 If the Lord Almighty had not let some of the people survive, Jerusalem would have been totally destroyed, just as Sodom and Gomorrah were.
10 Jerusalem, your rulers and your people are like those of Sodom and Gomorrah. Listen to what the Lord is saying to you. Pay attention to what our God is teaching you. 11 He says, “Do you think I want all these sacrifices you keep offering to me? I have had more than enough of the sheep you burn as sacrifices and of the fat of your fine animals. I am tired of the blood of bulls and sheep and goats. 12 Who asked you to bring me all this when you come to worship me? Who asked you to do all this tramping around in my Temple? 13 It's useless to bring your offerings. I am disgusted with the smell of the incense you burn. I cannot stand your New Moon Festivals, your Sabbaths, and your religious gatherings; they are all corrupted by your sins. 14 I hate your New Moon Festivals and holy days; they are a burden that I am tired of bearing.
15 “When you lift your hands in prayer, I will not look at you. No matter how much you pray, I will not listen, for your hands are covered with blood. 16 Wash yourselves clean. Stop all this evil that I see you doing. Yes, stop doing evil 17 and learn to do right. See that justice is done—help those who are oppressed, give orphans their rights, and defend widows.”
18 The Lord says, “Now, let's settle the matter. You are stained red with sin, but I will wash you as clean as snow. Although your stains are deep red, you will be as white as wool. 19 If you will only obey me, you will eat the good things the land produces. 20 But if you defy me, you are doomed to die. I, the Lord, have spoken.”
The Sinful City
21 The city that once was faithful is behaving like a whore! At one time it was filled with righteous people, but now only murderers remain. 22 Jerusalem, you were once like silver, but now you are worthless; you were like good wine, but now you are only water. 23 Your leaders are rebels and friends of thieves; they are always accepting gifts and bribes. They never defend orphans in court or listen when widows present their case.
24 So now, listen to what the Lord Almighty, Israel's powerful God, is saying: “I will take revenge on you, my enemies, and you will cause me no more trouble. 25 I will take action against you. I will purify you the way metal is refined, and will remove all your impurity. 26 I will give you rulers and advisers like those you had long ago. Then Jerusalem will be called the righteous, faithful city.”
27 Because the Lord is righteous, he will save Jerusalem and everyone there who repents. 28 But he will crush everyone who sins and rebels against him; he will kill everyone who forsakes him.
29 You will be sorry that you ever worshiped trees and planted sacred gardens. 30 You will wither like a dying oak, like a garden that no one waters. 31 Just as straw is set on fire by a spark, so powerful people will be destroyed by their own evil deeds, and no one will be able to stop the destruction.
1 Parādības par Jūdu un Jeruzālemi, ko Jesaja, Amoca dēls, redzēja Jūdas ķēniņu Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā. 2 Klausaities, debesis, un ņem vērā, zeme, jo Tas Kungs runā: "Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet viņi atkrita no Manis. 3 Vērsis pazīst savu īpašnieku un ēzelis sava kunga sili, bet Israēls tādas lietas nepazīst, Manai tautai nav par to nekādas izpratnes!" 4 Bēdas šai grēcīgajai tautai, tautai, kas smagi noziegusies, šim ļaundaru dzimumam, šiem sabojātiem bērniem! Viņi ir atstājuši To Kungu un atmetuši Israēla Svēto un no Viņa novērsušies! 5 Pa kādu vietu jūs vēl vairāk lai sit, ja jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām? Visa galva ir slima, un sirds ir vāja. 6 No kāju pēdām līdz pakausim nav tur vairs nekā vesela, tikai vātis un brūces, un jauni ievainojumi, kas nav apkopti, nav pārsieti un ar eļļu ieziesti; 7 jūsu zeme ir kļuvusi par tuksnesi, jūsu pilsētas ar uguni nodedzinātas, jūsu tīrumos svešinieki apēd to augļus jūsu acu priekšā. Jā, tiešām, izkaltusi kailatne ir viscaur un pie tam kā svešu ļaužu postījumu sekas. 8 Pāri palikusi ir tikai Ciānas meita kā būdiņa vīna dārzā, kā sarga mājiņa sakņu dārzā, kā no visām pusēm ieslēgts sarga tornis. 9 Ja Tas Kungs Cebaots nebūtu mums saglabājis šo mazo atlikumu, mēs būtu kā Sodoma, mēs līdzinātos Gomorai. 10 Klausaities Tā Kunga vārdus, jūs Sodomas valdnieki, atver savas ausis mūsu Dieva baušļiem tu, Gomoras tauta! 11 "Kam Man vajadzīgi jūsu daudzie kaujamie upuri?" saka Tas Kungs. "Man ir apnikuši jūsu aunu un baroto teļu dedzināmie upuri, Man netīk jēru un āžu asinis. 12 Kad jūs nākat rādīties Manā priekšā, kas tad no jums prasa, lai jūs samīdāt Manus pagalmus? 13 Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upuri, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gan krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas! 14 Es ienīstu jūsu jaunos mēnešus un jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami! 15 Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju Savas acis no jums, un, lai cik daudz jūs arī lūgtu, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas asinīm. 16 Mazgājieties, šķīstaities, pārtrauciet savus ļaunos darbus Manu acu priekšā! Mitieties ļaunu darīt! 17 Mācaities labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājieties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni! 18 Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna. 19 Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību. 20 Bet, ja jūs pretosities un nepaklausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo Tā Kunga mute to runājusi!" 21 Kā gan tik uzticīga pilsēta kļuvusi par netikli, Ciāna, kas bija agrāk pilna taisnības! Tur mājoja patiesība, bet tagad slepkavas! 22 Tavs sudrabs ir kļuvis par sārņiem, tavs vīns ir atšķaidīts ar ūdeni. 23 Tavi pārvaldnieki ir atkritēji un zagļu biedri, tie ņem uzpirkšanas dāvanas un dzenas pēc peļņas; bāriņiem tie neizdod tiesas; atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā. 24 Tādēļ saka tas Visuaugstākais, Tas Kungs Cebaots, Israēla Varenais: "Es remdēšu Savas dusmas Savu pretinieku ciešanās un Savu atriebību izgāzīšu pār Saviem ienaidniekiem! 25 Es vērsīšu Savu roku pret tevi un tīrīšu tavus sārņus kā ar sārmu un aizmetīšu projām visu mazvērtīgo, kas tev piemaisīts. 26 Un Es tev došu atkal tiesnešus kā citkārt un padomdevējus kā sākumā. Tad tevi sauks atkal par taisnības pili, par uzticīgo pilsētu." 27 Ciāna tiks izglābta caur tiesu, un tie, kas tajā atgriežas, caur savu taisnīgumu. 28 Bet atkritēji un grēcinieki tiks iznīcināti visi kopā; kas no Tā Kunga atkāpjas, aizies bojā! 29 Viņi paliks kaunā to ozolu dēļ, par kuriem jums prieks, un nosarks to dārzu dēļ, kas jums tik mīļi! 30 Jo jūs būsit kā ozols, kura lapas savītušas, kā dārzs, kam nav ūdens! 31 Pat varenais būs kā pakulas un viņa darbs kā dzirkstele, tie sadegs kopā, un dzēsēja nebūs!
