Concerning Unsolved Murders
1 “Suppose someone is found murdered in a field in the land that the Lord your God is going to give you, and you do not know who killed him. 2 Your leaders and judges are to go out and measure the distance from the place where the body was found to each of the nearby towns. 3 Then the leaders of the town nearest to where the body was found are to select a young cow that has never been used for work. 4 They are to take it down to a spot near a stream that never runs dry and where the ground has never been plowed or planted, and there they are to break its neck. 5 The levitical priests are to go there also, because they are to decide every legal case involving violence. The Lord your God has chosen them to serve him and to pronounce blessings in his name. 6 Then all the leaders from the town nearest the place where the murdered person was found are to wash their hands over the cow 7 and say, ‘We did not murder this one, and we do not know who did it. 8 Lord, forgive your people Israel, whom you rescued from Egypt. Forgive us and do not hold us responsible for the murder of an innocent person.’ 9 And so, by doing what the Lord requires, you will not be held responsible for the murder.
Concerning Women Prisoners of War
10 “When the Lord your God gives you victory in battle and you take prisoners, 11 you may see among them a beautiful woman that you like and want to marry. 12 Take her to your home, where she will shave her head, cut her fingernails, 13 and change her clothes. She is to stay in your home and mourn for her parents for a month; after that, you may marry her. 14 Later, if you no longer want her, you are to let her go free. Since you forced her to have intercourse with you, you cannot treat her as a slave and sell her.
Concerning the First Son's Inheritance
15 “Suppose a man has two wives and they both bear him sons, but the first son is not the child of his favorite wife. 16 When the man decides how he is going to divide his property among his children, he is not to show partiality to the son of his favorite wife by giving him the share that belongs to the first-born son. 17 He is to give a double share of his possessions to his first son, even though he is not the son of his favorite wife. A man must acknowledge his first son and give him the share he is legally entitled to.
Concerning a Disobedient Son
18 “Suppose someone has a son who is stubborn and rebellious, a son who will not obey his parents, even though they punish him. 19 His parents are to take him before the leaders of the town where he lives and make him stand trial. 20 They are to say to them, ‘Our son is stubborn and rebellious and refuses to obey us; he wastes money and is a drunkard.’ 21 Then the men of the city are to stone him to death, and so you will get rid of this evil. Everyone in Israel will hear what has happened and be afraid.
Various Laws
22 “If someone has been put to death for a crime and the body is hung on a post, 23 it is not to remain there overnight. It must be buried the same day, because a dead body hanging on a post brings God's curse on the land. Bury the body, so that you will not defile the land that the Lord your God is giving you.
1 Kad atrod kādu nosistu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to iemantotu, un tas guļ uz lauka, bet neviens nezina, kas viņu ir nositis, 2 tad taviem vecajiem un taviem tiesnešiem ir jāiziet laukā un ir jāizmērī attālums līdz tām pilsētām, kas ir nokautā apkaimē. 3 Kura pilsēta ir nokautam vistuvākā, tās pilsētas vecaji lai ņem no liellopiem teli, ar ko vēl nav strādāts un kas nav vēl jūgu vilkusi. 4 Tad šīs pilsētas vecaji lai noved teli tekoša strauta ielejā, kur netiek nekas ne darīts, ne sēts, un tur strauta ielejā lai tie lauž telei sprandu. 5 Tad lai pieiet priesteri, Levija cilts dēli, jo Tas Kungs, tavs Dievs, viņus ir izraudzījis Viņam kalpot un svētīt Tā Kunga Vārdā un pēc viņu vārdiem izšķirt ikvienu tiesas lietu un izlīdzināt ikvienu vainu. 6 Un visi šīs pilsētas vecaji, kas nokautam vistuvāk dzīvo, lai mazgā savas rokas pār to teli, kurai ir lauzts sprands strauta ielejā, 7 un viņi lai atbild un saka: mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis neko no tā nav redzējušas. 8 Piedod, ak, Kungs, Savai Israēla tautai, ko Tu esi atpestījis, un nepielīdzini nevainīgas asinis Savas Israēla tautas vidū. - Tad viņam būs piedots par šīm asinīm. 9 Tā tu izdeldēsi no sava vidus nevainīgas asinis, darīdams, kas ir taisnīgi Tā Kunga acīs. 10 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un Tas Kungs, tavs Dievs, viņus nodos tavā rokā, ka tu tos saņemsi gūstā, 11 un tu ieraudzīsi gūstekņu vidū skaistu sievu, un viņa tev patiks, un tu viņu gribētu ņemt sev par sievu, 12 tad tev viņa jānoved savā namā, un lai viņa noskuj kailu savu galvu un lai apgriež savus nagus, 13 un viņa lai novelk savas gūsteknes drēbes no sava auguma un lai sēž tavā namā un apraud savu tēvu un savu māti vienu mēnesi, un pēc tam ej pie viņas un esi viņai par vīru, un viņa lai ir tava sieva. 14 Bet, ja viņa tev nepatīk, tad atlaid viņu, kur viņa grib, bet par naudu pārdot tu viņu nepārdod, nedz izturies pret viņu varmācīgi, jo tu viņu esi pazemojis. 15 Ja kādam vīram ir divas sievas, viena mīlēta, bet otra nemīlēta, un ja mīlētā un nemīlētā viņam dzemdētu dēlus, bet pirmdzimtais dēls būtu no nemīlētās, 16 un ja tad vienā dienā viņam būtu saviem dēliem jādala mantojums, tad viņš nevar padarīt par pirmdzimto mīlētās dēlu nemīlētās dēla vietā, kas ir īstais pirmdzimtais, 17 bet viņš lai atzīst nemīlētās dēlu par pirmdzimto un lai dod tam divkārtīgu tiesu no visas viņam piederīgās mantas, jo tas tiešām ir viņa spēka pirmais, tam pieder pirmdzimtā tiesības. 18 Ja kādam vīram ir spītīgs un nepaklausīgs dēls, kas neklausa ne sava tēva, ne savas mātes balsij un tie viņu ir pārmācījuši, un viņš tomēr tiem neklausa, 19 tad viņa tēvam un viņa mātei to būs sagrābt un novest pie savas pilsētas vecajiem un pie savas pilsētas vārtiem, 20 un tie lai saka savas pilsētas vecajiem: šis ir mūsu spītīgais un nepaklausīgais dēls, viņš neklausa mūsu balsij, viņš ir rijējs un dzērājs. 21 Tad visiem viņa pilsētas iemītniekiem tas ir jānomētā ar akmeņiem, ka viņš mirst. Tā tev jāiznīdē ļaunums no sava vidus, ka viss Israēls to dzird un bīstas. 22 Un, ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un to nonāvē un pēc tam pakar pie koka, 23 tad lai viņa miesas nepaliek pa nakti pie koka, bet aprakdams aproc tās tanī pašā dienā, jo pakārtais ir Dieva lāsts, un tu nedrīksti šo zemi padarīt nešķīstu, kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu.
