The Foolishness of Trusting in Riches
1 Hear this, everyone!
Listen, all people everywhere,
2 great and small alike,
rich and poor together.
3 My thoughts will be clear;
I will speak words of wisdom.
4 I will turn my attention to proverbs
and explain their meaning as I play the harp.
5 I am not afraid in times of danger
when I am surrounded by enemies,
6 by evil people who trust in their riches
and boast of their great wealth.
7 We can never redeem ourselves;
we cannot pay God the price for our lives,
8 because the payment for a human life is too great.
What we could pay would never be enough
9 to keep us from the grave,
to let us live forever.
10 Anyone can see that even the wise die,
as well as the foolish and stupid.
They all leave their riches to their descendants.
11 Their graves are their homes forever;
there they stay for all time,
though they once had lands of their own.
12 Our greatness cannot keep us from death;
we will still die like the animals.
13 See what happens to those who trust in themselves,
the fate of those who are satisfied with their wealth—
14 they are doomed to die like sheep,
and Death will be their shepherd.
The righteous will triumph over them,
as their bodies quickly decay
in the world of the dead far from their homes.
15 But God will rescue me;
he will save me from the power of death.
16 Don't be upset when someone becomes rich,
when his wealth grows even greater;
17 he cannot take it with him when he dies;
his wealth will not go with him to the grave.
18 Even if someone is satisfied with this life
and is praised because he is successful,
19 he will join all his ancestors in death,
where the darkness lasts forever.
20 Our greatness cannot keep us from death;
we will still die like the animals.
Dzīves mīklas
1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām. 2 Uzklausiet to, visas tautas, lieciet vērā visi, kas apdzīvojat pasauli, 3 jūs, cilvēku bērni, visnotaļ bagāti un nabagi, visi līdzi! 4 Manas mutes runa lai ir gudrība, un manas sirds pārdomas lai ir dziļa patiesība. 5 Es savu ausi pievērsīšu gudras līdzības vārdam un savu mīklu izteikšu ar cītaras skaņām. 6 Kāpēc gan man ļaunā dienā bīties, kad ap mani plosās manu vajātāju negantība? 7 Viņi paļaujas uz savu padomu un lepojas ar savu lielo bagātību. 8 Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves - 9 visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem,- 10 lai tas dzīvotu mūžīgi un kapu neredzētu. 11 Jo redzi, gudri vīri mirst, bezprātis un nepraša - visi vienādi iet bojā un savu mantu atstāj citiem. 12 Kapi ir viņu nami uz mūžiem un viņu mājokļi uz audžu audzēm, kaut arī viņi savā vārdā nosauca veselas valstis. 13 Tomēr cilvēks nepastāv savā godībā, viņš ir līdzīgs kustonim, kam dara galu. 14 Tā klājas tiem, kas pārmērīgi paļaujas uz sevi, tā beidzas to ceļš, kas par daudz lepni uz savām runām. (Sela.) 15 Nāve tos gana kā avis, taisnā ceļā tie nonāk tās valstī. Pienāk rīts, un viņu augums sairst. Pazeme kļūst viņiem par mājokli, bet taisnie valdīs pār viņiem, rītam austot. 16 Taču manu dvēseli atpestīs Dievs, no pazemes varas Viņš mani ņems pie Sevis. 17 Tāpēc nebēdā, ja kāds kļūst bagāts, ja vairojas viņa nama spožums, 18 jo mirdams viņš neko nespēj līdzi paņemt un viņa godība neiet viņam līdzi. 19 Jebšu viņš arī savā dzīves laikā daudzinātu sevi par laimīgu un ļaudis slavētu viņa gara rosmi, ka tā viņam sagādājusi labas dienas, 20 tomēr arī viņš noiet pie tēviem, kas gaismu vairs neredz nemūžam. 21 Cilvēks, kas dzīvo godībā un tomēr bez dziļāka ieskata lietu būtībā, ir līdzīgs kustonim, kuru vienkārši nokauj.
