Idolatry and True Worship
1 People of Israel, listen to the message that the Lord has for you. 2 He says,
“Do not follow the ways of other nations;
do not be disturbed by unusual sights in the sky,
even though other nations are terrified.
3 The religion of these people is worthless.
A tree is cut down in the forest;
it is carved by the tools of the woodworker
4 and decorated with silver and gold.
It is fastened down with nails
to keep it from falling over.
5 Such idols are like scarecrows in a field of melons;
they cannot speak;
they have to be carried
because they cannot walk.
Do not be afraid of them:
they can cause you no harm,
and they can do you no good.”
6 Lord, there is no one like you;
you are mighty,
and your name is great and powerful.
7 Who would not honor you, the king of all nations?
You deserve to be honored.
There is no one like you
among all the wise men of the nations
or among any of their kings.
8 All of them are stupid and foolish.
What can they learn from wooden idols?
9 Their idols are covered with silver from Spain
and with gold from Uphaz,
all the work of artists;
they are dressed in violet and purple cloth
woven by skilled weavers.
10 But you, Lord, are the true God,
you are the living God
and the eternal king.
When you are angry, the world trembles;
the nations cannot endure your anger.
( 11 You people must tell them that the gods who did not make the earth and the sky will be destroyed. They will no longer exist anywhere on earth.)
A Hymn of Praise to God
12 The Lord made the earth by his power;
by his wisdom he created the world
and stretched out the heavens.
13 At his command the waters above the sky roar;
he brings clouds from the ends of the earth.
He makes lightning flash in the rain
and sends the wind from his storeroom.
14 At the sight of this, people feel stupid and senseless;
those who make idols are disillusioned,
because the gods they make are false and lifeless.
15 They are worthless and should be despised;
they will be destroyed when the Lord comes to deal with them.
16 The God of Jacob is not like them;
he is the one who made everything,
and he has chosen Israel to be his very own people.
The Lord Almighty is his name.
The Coming Exile
17 People of Jerusalem, you are under siege! Gather up your belongings. 18 The Lord is going to throw you out of this land; he is going to crush you until not one of you is left. The Lord has spoken.
19 The people of Jerusalem cried out,
“How badly we are hurt!
Our wounds will not heal.
And we thought this was something we could endure!
20 Our tents are ruined;
the ropes that held them have broken.
Our children have all gone away;
there is no one left to put up our tents again;
there is no one to hang their curtains.”
21 I answered, “Our leaders are stupid;
they do not ask the Lord for guidance.
This is why they have failed,
and our people have been scattered.
22 Listen! News has come!
There is a great commotion in a nation to the north;
its army will turn the cities of Judah into a desert,
a place where jackals live.”
23 Lord, I know that none of us are in charge of our own destiny;
none of us have control over our own life.
24 Correct your people, Lord,
but do not be too hard on us
or punish us when you are angry;
that would be the end of us.
25 Turn your anger on the nations that do not worship you
and on the people who reject you.
They have killed your people;
they have destroyed us completely
and left our country in ruins.
1 Klausaities to vārdu, ko Tas Kungs jums liek sludināt, Israēla nama ļaudis! 2 Tā saka Tas Kungs: "Nepieradiniet sevi citu tautu dzīves veidam, neļaujiet sevi iebiedēt debess zīmēm, no kā viņas bīstas! 3 Jo citu tautu elka dievu iestādījumi un svinīga kalpošana tiem ir tikai tukši nieki: elks pats jau ir tikai mežā cirsts koka gabals, tas ir lietpratēja rokas ar cirvi un grebli izveidots koka darinājums. 4 Viņš to izgrezno ar sudrabu un zeltu, piestiprina ar naglām, tās iesizdams ar āmuru, lai tas nešķobās. 5 Tie ir kā putnu biedēkļi sakņu dārzā, tie nerunā, tie jānes rokās, jo tie paši nestaigā. Nebīstaities no tiem, jo tie nevar kaitēt, bet arī ko labu darīt nav viņu varā." 6 Bet neviena nav tāda kā Tu, ak, Kungs! Tu esi liels, un liels ir Tavs Vārds ar savu spēku! 7 Kas Tevi lai nebītos, Tu tautu ķēniņš? Tiešām, tas Tev nākas, jo starp visiem tautu gudrajiem visās viņu valstīs nav neviena tāda kā Tu. 8 Tie visi kopā ir negudri un nezinīgi; visa elku gudrība ir - koka gabals. 9 Plāni izkalta sudraba plāksne no Taršišas un zelts no Ufasas, viss kopā koktēlnieka un zeltkaļa darbs; zilā un sarkanā purpura tērpā visi šie veidojumi ir veiklu sava aroda pratēju darināti. 10 Bet Tas Kungs patiesi ir Dievs, Viņš ir dzīvais Dievs un mūžīgais ķēniņš, zeme dreb no Viņa dusmām, un tautas nevar pastāvēt Viņa bardzībā. 11 Tā jums tiem būs sacīt: "Tiem dieviem, kas nav radījuši debesis un zemi, jāpazūd no zemes un apakš debess!" 12 Viņš, Tas Kungs, radīja zemi ar Savu spēku, lika stiprus pamatus pasaules ēkai ar Savu gudrību un izplēta pār visu debesis ar Savu atziņu. 13 Kad pērkona dārdos atskan Viņa balss, kad Viņš ūdenim padebešos liek krākt un liek mākoņu segai no zemes galiem klāties visam pāri, kad Viņš iededzina zibeņus, lietum līstot, un izlaiž vētru no tās apslēptām novietnēm, 14 kā sastindzis tad stāv katrs cilvēks izbrīnā, nevarēdams nekā no visa tā saprast. Un jākaunas tad ikvienam zeltkalim par savu darināto tēlu, jo tikai māns ir viņa izlietais elks, nekāda dzīvība tajā nemīt. 15 Nekas cits kā tukšu un neprātīgu iedomu veidojumi ir tie, smieklīgi darinājumi; kad to soda diena būs pienākusi, tad viņiem ir gals. 16 Bet ne tāda ir Jēkaba mantojuma daļa; nē, Viņš ir visu lietu radītājs, un Israēls ir Viņa mantojuma cilts, Tas Kungs Cebaots ir Viņa vārds. 17 Savāc savu mantas nastu kopā, Ciānas meita, no visas zemes, tu, kas sēdi aplenkuma grūtībās. 18 Jo tā saka Tas Kungs: "Es izmetīšu šoreiz iedzīvotājus laukā no zemes un tos nolikšu smagā stāvoklī, lai tie nāk pie atzīšanas!" 19 Bēdas man manas nelaimes dēļ! Sitiens, kas mani ķēris, ir smags! Bet es saku: tās ir manas ciešanas, man tās jānes. 20 Mana telts ir sagrauta, visas telts saites sarautas. Mani bērni mani atstājuši, to vairs man nav; nav neviena, kas turpmāk uzceltu manu telti un pārklātu to ar telts segu. 21 Jo mani gani ir bijuši apmāti un nav meklējuši To Kungu, tādēļ tiem nebija panākumu, un viss viņu ganāmais pulks ir izklīdis. 22 Klau! Kas dzirdams? Redzi, tuvojas liela dunoņa no ziemeļu puses, lai izpostītu Jūdas pilsētas, padarītu tās par mitekli tuksneša zvēriem! 23 Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu. 24 Pārmāci mani, Kungs, bet ar žēlastību un ne Savā bardzībā, ka Tu mani galīgi neiznīcini! 25 Izlej Savas dusmas pār tām tautām, kas Tevi nepazīst, un pār tām ciltīm, kas nepiesauc Tavu Vārdu! Jo tie Jēkabu aprijuši, viņu galīgi apēduši un viņa druvas nopostījuši!
