Judgment on Babylon
1 The Lord says,
“Babylon, come down from your throne,
and sit in the dust on the ground.
You were once like a virgin, a city unconquered,
but you are soft and delicate no longer!
You are now a slave!
2 Turn the millstone! Grind the flour!
Off with your veil! Strip off your fine clothes!
Lift up your skirts to cross the streams!
3 People will see you naked;
they will see you humbled and shamed.
I will take vengeance, and no one will stop me.”
4 The holy God of Israel sets us free—
his name is the Lord Almighty.
5 The Lord says to Babylon,
“Sit in silence and darkness;
no more will they call you the queen of nations!
6 I was angry with my people;
I treated them as no longer mine:
I put them in your power,
and you showed them no mercy;
even the aged you treated harshly.
7 You thought you would always be a queen,
and did not take these things to heart
or think how it all would end.
8 “Listen to this, you lover of pleasure,
you that think you are safe and secure.
You claim you are as great as God—
that there is no one else like you.
You thought that you would never be a widow
or suffer the loss of your children.
9 But in a moment, in a single day,
both of these things will happen.
In spite of all the magic you use,
you will lose your husband and children.
10 “You felt sure of yourself in your evil;
you thought that no one could see you.
Your wisdom and knowledge led you astray,
and you said to yourself, ‘I am God—
there is no one else like me.’
11 Disaster will come upon you,
and none of your magic can stop it.
Ruin will come on you suddenly—
ruin you never dreamed of!
12 Keep all your magic spells and charms;
you have used them since you were young.
Perhaps they will be of some help to you;
perhaps you can frighten your enemies.
13 You are powerless in spite of the advice you get.
Let your astrologers come forward and save you—
those people who study the stars,
who map out the zones of the heavens
and tell you from month to month
what is going to happen to you.
14 “They will be like bits of straw,
and a fire will burn them up!
They will not even be able to save themselves—
the flames will be too hot for them,
not a cozy fire to warm themselves by.
15 That is all the good they will do you—
those astrologers you've consulted all your life.
They all will leave you and go their own way,
and none will be left to save you.”
1 Kāp zemē no sava troņa un sēdies pīšļos, jaunava, Bābeles meita! Sēdies pie zemes bez troņa, kaldeju meita! Jo turpmāk tevi nesauks vairs par mīlīgu un smalku. 2 Ņem roku dzirnavas un mal miltus, atsedz seju, pacel sava tērpa apakšmalu, atsedz savus lielus un brien caur tekošu ūdeni, 3 lai atklājas tavs kailums un top redzams tavs kaunums! Es atriebšos un nesaudzēšu neviena, 4 saka mūsu Pestītājs, Tas Kungs Cebaots, Israēla Svētais ir Viņa vārds. 5 Nosēdies klusi un sēdi tumsā, tu kaldeju meita! Jo turpmāk tevi vairs nesauks par ķēniņvalstu valdnieci! 6 Kad Man bija dusmas uz Savu tautu, kad Es pametu novārtā Savu mantojumu, tad Es tai ļāvu krist negodā un to nodevu tavā rokā, bet tad tu tai neparādīji žēlastību, turpretī pat veciem tu visai smagi liki sajust savu jūgu 7 un teici: es palikšu mūžīgi un būšu vienumēr valdniece! - Tā tu visu to neņēmi pie sirds un neapdomāji galu. 8 Bet nu klausies, tu pie lepnības un pārpilnības pieradusī, kas dzīvo bezrūpīgā saldkārē un jūties tik droša un saki savā sirdī: tikai es esmu tāda, citas tādas nav nevienas! Es nekad nepalikšu par atraitni un nebūšu bez bērniem! 9 Un tomēr šīs abas nelaimes nāks pār tevi piepeši vienā dienā. Tu paliksi bez bērniem un būsi atraitne, pilnā mērā tās nāks pār tevi, neraugoties uz visām tavām burvestībām un tavu vārdošanu. 10 Tu paļāvies uz savu ļaunprātīgo viltību un domāji: neviens jau mani neredz. - Tava gudrība, tavas zināšanas tevi maldināja, ka tu savā sirdī domāji: tikai es, citas tādas nav nevienas! 11 Un tomēr nāks pār tevi ļaunums, kur tava buršana tev nepalīdzēs, tev uzbruks nelaime un bojāeja, ko tu nevarēsi novērst, - piepeši tevi skars posts un iznīcība, ko tu neparedzi. 12 Izmēģini savu plašo buršanas un vārdošanas mākslu, ar ko tu esi nodarbojusies kopš savas jaunības, varbūt tā tev palīdzēs, varbūt kādam iedvesīs bailes. 13 Tu esi līdz apnikumam nopūlējusies daudzajās apspriedēs ar saviem daudzajiem padomniekiem. Lai nu nāk tagad un tev palīdz tie debesu mērotāji un zvaigžņu novērotāji, kas pēc atsevišķiem jaunajiem mēnešiem aplēš to, kas nāks pār tevi! 14 Tiešām, tie ir kā salmi, ko uguns aprij; tie nevarēs pat savu paša dzīvību glābt no liesmu varas. Tas nebūs ogļu kvēlums, pie kura sildās, nedz krāsns uguns, pie kuras apsēžas. 15 Tā tas notiks ar tiem, ar kuriem tu esi nopūlējusies no savas jaunības, ar taviem biedriem. Tie izklīdīs, ikviens aizies savu ceļu; neviens tev nepalīdzēs.
