Unclean People
1 The Lord said to Moses, 2 “Command the people of Israel to expel from the camp everyone with a dreaded skin disease or a bodily discharge and everyone who is unclean by contact with a corpse. 3 Send all these ritually unclean people out, so that they will not defile the camp, where I live among my people.” 4 The Israelites obeyed and expelled them all from the camp.
Repayment for Wrongs Done
5 The Lord gave Moses 6 the following instructions for the people of Israel. When any of you are unfaithful to the Lord and commit a wrong against someone, 7 you must confess your sin and make full repayment, plus an additional 20 percent, to the person you have wronged. 8 But if that person has died and has no near relative to whom payment can be made, it shall be given to the Lord for the priest. This payment is in addition to the ram used to perform the ritual of purification for the guilty person. 9 Also every special contribution which the Israelites offer to the Lord belongs to the priest to whom they present it. 10 Each priest shall keep the offerings presented to him.
Cases of Wives with Suspicious Husbands
11 The Lord commanded Moses 12-14 to give the Israelites the following instructions. It may happen that a man becomes suspicious that his wife is unfaithful to him and has defiled herself by having intercourse with another man. But the husband may not be certain, for his wife may have kept it secret—there was no witness, and she was not caught in the act. Or it may happen that a husband becomes suspicious of his wife, even though she has not been unfaithful. 15 In either case the man shall take his wife to the priest. He shall also take the required offering of two pounds of barley flour, but he shall not pour any olive oil on it or put any incense on it, because it is an offering from a suspicious husband, made to bring the truth to light.
16 The priest shall bring the woman forward and have her stand in front of the altar. 17 He shall pour some holy water into a clay bowl and take some of the earth that is on the floor of the Tent of the Lord's presence and put it in the water to make it bitter. 18 Then he shall loosen the woman's hair and put the offering of flour in her hands. In his hands the priest shall hold the bowl containing the bitter water that brings a curse. 19 Then the priest shall make the woman agree to this oath spoken by the priest: “If you have not committed adultery, you will not be harmed by the curse that this water brings. 20 But if you have committed adultery, 21 may the Lord make your name a curse among your people. May he cause your genital organs to shrink and your stomach to swell up. 22 May this water enter your stomach and cause it to swell up and your genital organs to shrink.”
The woman shall respond, “I agree; may the Lord do so.”
23 Then the priest shall write this curse down and wash the writing off into the bowl of bitter water. 24 Before he makes the woman drink the water, which may then cause her bitter pain, 25 the priest shall take the offering of flour out of the woman's hands, hold it out in dedication to the Lord, and present it on the altar. 26 Then he shall take a handful of it as a token offering and burn it on the altar. Finally, he shall make the woman drink the water. 27 If she has committed adultery, the water will cause bitter pain; her stomach will swell up and her genital organs will shrink. Her name will become a curse among her people. 28 But if she is innocent, she will not be harmed and will be able to bear children.
29-30 This is the law in cases where a man is jealous and becomes suspicious that his wife has committed adultery. The woman shall be made to stand in front of the altar, and the priest shall perform this ritual. 31 The husband shall be free of guilt, but the woman, if guilty, must suffer the consequences.
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Pavēli Israēla bērniem, lai viņi izraida no nometnes ikvienu spitālīgo un ar dzimuma slimību saslimušo un katru, kas kļuvis nešķīsts gar mirušo. 3 Kā vīrus, tā sievas jums nākas izraidīt ārpus nometnes, ārā no nometnes tos būs izraidīt, lai viņi nepadara nometni nešķīstu, kur Es dzīvoju viņu vidū." 4 Un Israēla bērni arī tā izdarīja un izraidīja tos ārpus nometnes; kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis, tā Israēla bērni izdarīja. 5 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 6 "Paziņo Israēla bērniem: ja kāds vīrs vai kāda sieva izdara kaut vienu no cilvēciskajiem grēkiem, kļūdami uzticības lauzēji Tā Kunga priekšā un uzkraudami uz sevi vainu, 7 tad tiem būs izsūdzēt savus grēkus, ko tie darījuši, un vainīgajam jāatlīdzina viņa nodarītais zaudējums pilnā vērtībā un vēl jāpievieno viena piektdaļa, un jāatdod tam, kā priekšā viņš noziedzies. 8 Bet, ja tādam cilvēkam nebūtu tuva cilvēka, kas varētu celt prasību, kam to noziegumu varētu maksāt, tad atlīdzība par vainu lai paliek Tam Kungam, un tā pienākas priesterim, atskaitot aunu, ar kuru viņš izdara salīdzināšanu tā labad. 9 Tāpat visi cilājamie upuri no Israēla bērnu svētītām dāvanām, ko tie pienes priesterim, lai viņam arī paliek. 10 Ikviena devēja svētītā dāvana lai pieder priesterim; ja kāds ko priesterim dod, tas lai priesterim pieder." 11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 12 "Runā uz Israēla bērniem, tiem sacīdams: katra sieva, kas novērsusies no sava vīra, ar to ir lauzusi viņam uzticību. 13 Un, ja kāds vīrs tad pie viņas guļ un to apaugļo un ja viņa to noklusē savam vīram un tā apslēpj savu laulības pārkāpšanu, tad viņa ir kļuvusi nešķīsta, lai arī nebūtu pret to liecinieku un tā nebūtu pienākta. 14 Un, ja pār vīru nāk greizsirdības gars un viņš neuzticas savai sievai, kura tiešām ir aptraipījusies, vai ja greizsirdības kaislība viņu pārņem pret savu sievu, kaut tā nemaz nebūtu kļuvusi nešķīsta, 15 tad tāds vīrs lai ved savu sievu pie priestera un kā upuri viņas labā lai tas atnes desmito daļu ēfas miežu miltu, bet lai neuzlej miltiem eļļu, nedz uzliek vīraku, jo tas ir greizsirdības piemiņas upuris, ēdamais upuris, lai atgādinātu pārkāpumu. 16 Un priesteris lai šo sievu ņem un nostata Tā Kunga priekšā. 17 Tad priesteris lai ņem māla traukā svētīto ūdeni un arī putekļus no svētā mājokļa grīdas un tos ieliek ūdenī. 18 Un priesterim būs nostatīt šo sievu Tā Kunga priekšā, un viņam ir jāatsedz sievas galva un viņas rokās jāieliek greizsirdības piemiņas ēdamais upuris, un rūgtais lāsta ūdens lai ir priestera rokā. 19 Un priesteris lai izjautā sievu un lai viņai saka: ja neviens svešs vīrs nav pie tevis gulējis un ja tu neesi lauzusi uzticību, nešķīsta kļūdama, kamēr tu piederi savam vīram, tad tu paliksi rūgtā lāsta ūdens malka neskarta! 20 Bet, ja tu tomēr, savam vīram piederēdama, esi uzticību lauzusi, esi pati aptraipījusies un vēl cits vīrs pie tevis ir gulējis, tevi apaugļodams,- 21 tad priesteris ar lāsta vārdiem lai apdraud sievu un lai viņai saka: lai Tā Kunga sūtīts lāsts nāk pār tevi un tevi padara nolādētu savas tautas vidū, ka Tas Kungs liek izdilt tavām ciskām, un lai tavs klēpis uztūkst; 22 un šis rūgtais lāsta ūdens lai ieplūst tavās iekšās un lai ir tas, kas liek tavai ciskai izdilt un tavam klēpim uztūkt! Un tai sievai būs sacīt: jā, lai tas tā notiek! Āmen! 23 Un priesterim šie lāsti ir jāieraksta grāmatā un jānoskalo ar rūgto ūdeni. 24 Un viņam ir jādod sievai dzert rūgtais lāsta ūdens, lai šis rūgtais lāsta ūdens ieietu viņas iekšās viņai par rūgtām sāpēm. 25 Tad priesterim jāizņem no sievas rokas upura dāvana, kas ir par greizsirdību nesta, un viņš lai šo ēdamo upuri šūpo šurpu turpu Tā Kunga priekšā un lai to noliek uz altāra. 26 Un priesterim jāņem pilna sauja no ēdamā upura, proti, piemiņai domātā daļa, un jāsadedzina uz altāra par kvēpināmo upuri, un tad lai viņš dod sievai ūdeni dzert. 27 Un, kad viņš ūdeni būs devis sievai dzert, tad notiks: ja viņa ir aptraipījusies un ir izdarījusi pārkāpumu, laužot uzticību savam vīram, tad viņas iekšās skalosies lāsta ūdens viņai par rūgtām sāpēm un viņas klēpis piepamps, un viņas ciskas izdils, un šī sieva kļūs nolādēta savas tautas vidū. 28 Bet, ja šī sieva nav aptraipījusies, bet ir šķīsta, tad viņu sods neskars, viņa paliks vesela un būs auglīga māte." 29 Šie ir bauslības noteikumi par greizsirdību: ja sieva, piederēdama vīram, ir lauzusi uzticību aptraipīdamās 30 vai kad vīru pārņem greizsirdības kaislība un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, tad viņam sava sieva ir jānostata Tā Kunga priekšā, un priesterim jādara viss, kā tas šeit bauslībā noteikts. 31 Un tad vīrs būs bez noziedzības pārkāpumā, bet sieva nesīs pārkāpējas vainu.
